Nav saskaitīti tie ierakstu simti, kuros skan Latvijas radio sieviešu vokālā ansambļa meiteņu balsis, turklāt, pirms 1975. Gada decembrī tika dibināts štata ansamblis, darbojās ārštata radio meiteņu ansamblis. To vadīja mūzikas redaktore Ludmila Lukševica, pēc tam saksofonists, kordiriģents Jānis Zirnis, līdz ar to tas ieguva nosaukumu – Zirņa ansamblis. Jau tajā dziedāja vēlākās radio štata ansambļa dalībnieces Valda Rudzīte un Iveta Lovniece, savukārt Brigita Linde dziedāja Rīgas estrādes orķestra sieviešu vokālajā ansamblī. Šī burvīgā trijotne ciemojas Latvijas radio 2, lai atcerētos dziesmotos 11 gadus radio paspārnē.

Radio meiteņu ansamblim ir divi sastāvi – pirmo veidoja kādreizējās REO dziedātājas, jo orķestri 1975. Gada decembrī likvidēja, un kvartets uzreiz tika pieņemts darbā radio. To noteikti izlēma toreizējais estrādes un vieglās mūzikas orķestra galvenais diriģents Alnis Zaķis, kas pazina REO dāmas kopš tiem laikiem, kad pats tur strādāja. Nu radio ierakstiem pievienojās jaukās dāmu balsis – šķiet, reti kura dziesma septiņdesmitajos iztika bez fona vokālistēm. Brigita Linde, Diāna Cīrule, Agnija Grinberga un Ligita Zeile – šāds bija sākuma sastāvs, un jau 1976. Gada janvārī Ligitas vietā sāka dziedāt Iveta Lovniece, pirms kāzām – Groble. Par meiteņu t.s. vadītāju kļuva kordiriģents un skaņu režisors Juris Kļaviņš, palīdzēdams sagatavot dziesmas, tomēr notis pamatā bija jāapgūst pašām. Galvenais ansambļa šefs bija tobrīd otrais estrādes orķestra diriģents, komponists, aranžētājs, skaņu režisors Ivars Vīgners, kas meitenēm piedāvāja dziedāt daudz vokalīžu, arī vietējo autoru un ārzemju dziesmas.

„Piedevām dižens aktieris – mums bija ļoti interesants ieraksts. Pielika mūs pie mikrofoniem, tā, tagad dziediet – mēs pat nezinājām, kas tas būs.”

Darbs radio nenotika no deviņiem rītā līdz pieciem pēcpusdienā, atceras Brigita Linde. Tolaik ierakstu tehnika pieprasīja dziedāt precīzi no sākuma līdz beigām.

„Kad orķestris strādāja no apmēram diviem, mums bija sava telpa – „sarkanais stūrītis”, kurā mēģinājām. Kad orķestris beidza, tad reizēm nāca solists, vai arī mums ansamblim bija sava solodziesma – gājām un ierakstījām.”

„Mēs bijām tāds ansamblis, tāds sastāvs, kam piecas minūtes pirms ieraksta deva notis, paskatījāmies, un uz studiju, varējām uzreiz iedziedāt,” piebilda Iveta Lovniece. Viņa sāka dziedāt jau 13 gadu vecumā, Bulduru sovhoztehnikuma ansamblim sekoja dziedāšana pie Aleksandra Kublinska ansamblī „Jūrmalas balsis”, pēc tam RPI grupā „Freskas”, tur izveidojās arī duets ar Valdu Rudzīti. Viņa septiņdesmitajos bija soliste Sigulda Bigbendā, kur viņu ievēroja Alnis Zaķis. Kad 1979. gadā Iveta devās „radošā” atvaļinājumā, gaidot meitiņu, Valda sāka dziedāt sieviešu ansamblī viņas vietā, un balsis bija tik trenētas, ka dāmas varēja uzstāties arī trijatā.

Radio dziedātājas piedalījās daudzos televīzijas koncertu ierakstos, arī pašas veidoja programmas. Bija jāiemācās dejot, kustēties, nācās piedalīties „Mikrofona” dziesmu aptaujas noslēgumā, brīžam pat improvizējot burtiski pēdējā brīdī. Šad un tad bija jādzied orķestra nedaudzajos koncertos.

Ļoti interesants bijis darbs ar Edgaru Liepiņu viņa dziesmu programmā, meitenes dziedāta Ivara Vīgnera teātra mūzikas ierakstos, bet aktieri tikai pēc viņām – lai var meldiņu noturēt!  

„Radio bijām štatā, izvēles mums nebija. Ko lika, to dziedājām,”

Uzsvēra Valda Rudzīte, tomēr dažkārt meitenes drīkstēja atnest sev tīkamu dziesmu. Vispirms gan to vērtēja komisija, pēc tam tapa latviešu vārdi. Netrūka vietējo skaņražu darbi, nereti tie bija radio orķestra mūziķi – Zigurds Rezevskis, Andris Riekstiņš, Gunārs Rozenbergs, Alnis Zaķis. „Varēja piesieties visam kam, nereti tekstam. Ja komisija dziesmu pieņēma un solists atteicās dziedāt, bija jādzied ansamblim.” Starp citu, pa visiem darba gadiem sieviešu ansamblis iedziedājis vienu vienīgu Raimonda Paula dziesmu, protams, neskaitot piebalsis Maestro daudzos skaņdarbos, ko izpildīja Imants Skrastiņš, Rolands Zagorskis, Aija Kukule, Viktors Lapčenoks u.c.

Ja meitenes uzskatīja, ka nepieciešamas dejas, tās iestudēt palīdzēja Leons Zviedris, tas gan notika jau 80. gados, kad pēc konkursa ansamblim Diānas un Agnijas vietā pievienojās Rita Trence, pēc aizvietošanas beigām kvartetā palika arī Valda Rudzīte. Viņa dziedāja viesnīcā „Latvija”, kur arī iepazinās ar Zviedri. Kādu laiku Valda dziedāja arī ar Žoržu Siksnu, pēc tam restorānā „Senā Rīga”, jo 1985. gadā  meiteņu ansambli likvidēja. Štata vietas bija nepieciešamas grupai „Remix”,

Zinot, ka būs jāiet prom, dziedātājas sagatavoja savu soloprogrammu – četras kopīgas un četras solodziesmas katrai, palīdzēja Alnis Zaķis. Brigita pēc tam dziedāja Skolotāju nama ansamblī, Iveta pāris gadus radio korī.

„Tas mums bija darbs, kas ļoti patika, visas bijām apmierinātas,” atzina Iveta. Sākumā meitenes bija gatavas par pašu naudu darināt skatuves tērpus, ar laiku radio atrada naudu, šo to apmaksāja televīzija, un Iveta, Valda, Brigiota un Rita tērpās Ingrīdas Drāznieces dizaina kostīmos, viņām kleitas šuva Rīgas modēs, un Modeļu nama meiteņu demonstrējumi tika rādīti ansambļa koncertos. 

„Ansamblī vienam otru jāklausās, tā mums balsis kopā sagāja,”

piezīmēja Iveta, atgādinot, ka pēdējoreiz kvartets kopā dziedāja 1993. gadā Rīgas Sporta manēžā, atzīmējot „Mikrofona” dziesmu aptaujas 50. gadskārtu. Savā lokā dāmas satiekas vismaz reizi gadā, savā pulciņā viņas pieņēmušas arī Aiju Kukuli – viņa nesen sagaidījusi mazdēliņu!