Ņemdams vērā tautiešu skarbos rēķinus par apkuri ziemā, savas 40. jubilejas svinības dziedātājs Andris Ērglis pārcēlis uz 18. martu, kad Liepājas Olimpiskajā centrā sniegs, tā teikt, radošo atskaiti par līdz šim popmūzikā paveikto. Īsumā daiļrades pārskats izskanējis arī raidījumā „Nošu atslēga”, kurā kādreizējais jauno talantu konkursa „Ko tu proti?!” laureāts  atgādināja biogrāfijas svarīgākos pieturpunktus,  komponistus, ar kuriem sadarbojies, grupas, kurās dziedājis, arī spēlējis sitaminstrumentus, solīdams jubileju svinēt visa 2023. gada garumā.

18. martā svinama Liepājas dzimšanas diena, Andris Ērglis šo pilsētu par savējo sauc kopš tā laika, kad iestājās Liepājas mūzikas vidusskolas sitamo instrumentu klasē, kuru sekmīgi pabeidza, pēc tam 11 gadus strādāja Liepājas simfoniskajā orķestrī, līdz popmūzika ņēma virsroku.

„Fiziski esmu dzimis Aizputes slimnīcā, bet agrīno bērnību pavadīju 9 kilometrus attālajā Kazdangā. Līdz 5. Klasei dzīvoju Kazdangā, pēc tam četri gadi bija Saldus rajona Jaunlutriņu pagastā. Tikai pēc tam no 15 gadu vecuma kļuva par liepājnieku. Tas nekas, ka dienu, nedēļu vai divus mēnešus būt ārpus šīs pilsētas, sirdī vienmēr esmu liepājnieks.”

Saldus mūzikas skolu pabeidzis, Andris vispirms iestājās J. Mediņa mūzikas vidusskolā Rīgā, kur pamācījās pusotru mēnesi. Dzīvodams Imantā, viņš Rīgā tā arī neiejutās – viss likās par tālu, un pēc tam, kad klausoties dziesmu „Vienīgā” grupas „Remix” priekšnesumā Ērglim saskrēja asaras acīs, tika pieņemts lēmums doties uz Liepāju.  

„Viennozīmīgi Liepājā sākās mana nopietnā mūziķa karjera sākumā vienkāršos krodziņos, kafejnīcās sākumā pie bungām. Kad kolēģi izdzirda, ka varu piedziedāt otro balsi, pēc mēneša viņi saprata, ka varu nodziedāt arī kādu dziesmu. No kafejnīcām pārcēlāmies uz ballītēm, pēc tam uz lielākām skatuvēm.”

Kopš tā laika Andra Ērgļa sabiedrotais ir bijis komponists un pianists Jānis Strazds, kas piedalīsies arī 18. marta koncertā. Ērgļa bungu spēle nav ierūsējusi – jau 18 gadu populārais dziedātājs strādā par sitaminstrumentu spēles pedagogu:

„Ja kāds no audzēkņiem neatnāk, es šo stundu padaru lietderīgi – izmantoju savām prasmēm. Mājās gan diemžēl man bungu komplekta nav. Es pats esmu skolotāju bērns – Jaunlutriņos, kā jau laukos, bija skolotāju māja.  Es ar vecākiem dzīvoju pirmajā stāvā, mūzikas skolotāja – trešajā.”

Andris kā dziedātājs ir pieckārtējs konkursa „Ko tu proti?!” laureāts, žūrija, izdzirdot uzvārdu un skolu jau atmaiga smaidā, zinot, ka būs labs sniegums. Taču toreiz nebija patīkami atteikt draugiem, kas aicināja uzspēlēt futbolu, bet skolotāja pa logu sauca uz kārtējo stundu. Nu jau Ērglis pats saņem pateicības vārdus no saviem bijušajiem audzēkņiem un pats saka paldies skolotājai Guntai Škaraveckai, kas ielikusi tik labus vokālos pamatus.

„Kļūt par operdziedoni es nepamēģināju, biju dzirdējis, ka, apgūstot klasisko skolu dziedāšanā pēc tam, kad esi bijis popdziedātājas, pēc tam atpakaļ atnākt ir ļoti grūti. Balss arī izmainās, jo tehnika ir cita.”

Ar popmūziku Andri „saslimdināja”  jau tēvs bērnībā, iesaistot dēlu ballīšu ansambļos, kur bija iespēja apgūt mūžzaļus šlāgerus, Ērglis arī klausījies daudz mūzikas, paralēli repertuāram, kas bija jāapgūst skolā, pēc tam simfoniskajā orķestrī, paplašinot redzesloku.

„Vieglā mūzika bija ļoti tuva. Arī caur sitamajiem instrumentiem apgūtā klasiskā mūzika man ir ļoti palīdzējusi dziedāšanā. Gribētu teikt lielu paldies savai mīļajai koncertmeistarei Līnai Andrejevai, ukrainietei pēc tautības.”

Liepājas mūzikas vidusskolas laikā tapa Andra pirmā nopietnā grupa „BERM” – tās nosaukums holandiešu valodā apzīmē krasta nostiprinājumu jeb molu. Par spīti 1. vietai festivālā „Liepājas dzintars ‘2003” un Zigmara Liepiņa dotajai iespējai ieskaņot albumu, ansambļa panākumi pakāpeniski izčākstēja. 2005. gadā „BERM” izbeidza darbību. Ērglis un Strazds kādu laiku muzicēja saviesīgos pasākumos, līdz  apvienojās ar liepājnieku, ģitāristu un dziesmu autoru Tomasu Kleinu. Tapa projekts „Cacao”, kas saistās ar populāro dziesmu „Ripoja akmens”, kura  kopā ar citām izdota albumā  2007. gadā.  Andris dziedājis Armanda Alkšņa, Ivara Sudmaļa,  arī pats savus skaņdarbus, protams, Raimonda Paula dziesmas, kas 2010. Gadā  izdotas albumā „Caur rozā brillēm,”.

Vēl pirms Ērgļa piedalīšanās konkursā „Jaunais vilnis '2007”, kurā viņš ieguva dalītu 2. vietu, Andra balss iepatikās komponistam Jānim Lūsēnam. Viņš piedāvāja jauneklim Italo lomu tobrīd topošajā mūziklā „Agrā rūsa”:

„Tajā mirklī, protams, biju izbrīnīts, bet šī sadarbība man vienmēr sagādājusi  baudu. Jāņa mūzika man mīļa kopš agras bērnības.  Pēc tam nāca mūzikls „Sniega karaliene”, kā arī ļoti skaists albums ar Anniju Putniņu „Kā man tevi sasildīt”. Būtu gadus divdesmit jaunāks, apsvērtu domu mācīties par mūziklu aktieri.”

Sava veida muzikālā aktiera darbs tiek turpināts, ieskaņojot animācijas filmas – drīz uz ekrāniem nonāks filma par Ērgļa balsī dziedošo krokodilu. Tāpat nu jau vairākus gadus dziedātājam ir veiksmīga sadarbība ar liepājnieku – ģitāristu un komponistu Ingu Šplītu, pirms diviem gadiem izdots viņu albums „Sajūtu vējš”, kam drīzumā sekos nākamais ierakstu albums. Arī Šplīts uzstāsiesies Ērgļa 18. marta koncertā, kam plašs viesu klāsts – tā muzikālais vadītājs ir Andris pats, solot jubileju turpināt svinēt, kas zina, varbūt ne vienu vien gadu.