Uz ielas viņu uzrunā kā Dženiju Meju, bet patiesībā dziedātājas īstais vārds ir Maija. Maija Stuģe kopš bērnības zināja, ka būs dziedātāja, un drīz jau apritēs divdesmit gadu, kopš viņa ir uz profesionālās skatuves. Bet vispirms 2. februārī dziedātāja svinēs skaistu jubileju, tai par godu nekāds koncerts netiks rīkots, bet ziedus dāvanā Maijai noteikti var nest 14. februārī, kad Mālpils kultūras namā Valentīndienas koncertā viņa sadziedāsies ar Roberto Meloni.

Dobelnieki, cesvainieši, jēkabpilieši cīkstas par iespēju saukt Jenny May par savējo:

„Mūzikas saknes man ir senas, jau četros gados nešaubījos, ka kļūšu par dziedātāja. Bija pārnēsājamie radioaparāti, savējo ņēmām līdzi vagā, un mamma klausījās to ravējos. Man ļoti iepatikās Igo dziedātā „Senā dziesma”, iesaucu viņu par šairudeni. Dziļa mīlestība pret mūziku radās tieši no viņa balss.”

Maija Cesvaines mūzikas skolā apguva vijoli, kas bija mammas sapnis, mācījās obligātās klavieres, kam pietrūka jaudas. Tad, dzīvojot jau Jēkabpilī, meitene gribēja vijoli iemest Daugavā, jo mācības prasīja daudz pūļu, labāk patika dziedāt.

„Vijolei stīgas bija saplēstas, to nereanimēju, bet atdevu, lai spēlē citi. Bet savu sapni par klavierēm laikam esmu nodevusi savām meitām. Vecākā meita Sāra spēlē,  turklāt labi spēlē klavieres, jaunākā – Stella – kaut ko plinkšķina  un kaut ko bauda pie taustiņiem.”

Stuģe piedalījās Olgas disenītēs, citos jauno talantu konkursos, plūca laurus dziedātāju sacensībā „Jēkabpils zvaigzne”:

„Neteiktu, ka biju zvaigzne, un arī tagad tā nejūtos, bet Jēkabpilī es ļoti aktīvi darbojos mūzikā – skolas grupā, korī. Pēc 9. Klases bija jāizvēlas, kur mācīties – bet vokālajā nodaļā uzņēma tikai no 18 gadu vecuma. Otrs mans hobijs bija zīmēšana, tad iestājos Rēzeknes  mākslas koledžā, lai studētu vides dizainu, bet ātri sapratu, ka tas nav mans.”

Paņēmusi koledžā akadēmisko gadu, Maija devās strādāt par auklīti uz Austriju, kur viņa balss nestāvēja dīkā – brīvajos vakaros viņa dziedāja karaoke , pat pievienojās grupai, kur viņu arī ievēroja vokālā pedagoģe Klaudija Špicere. Viņa saskatīja latviešu meitenes potenciālu, mudināja mācīties dziedāšanu, ieteica piedalīties pat visai prestižā TV šovā Starmania, kura dalībnieku vidū bijusi Eirovīzijas uzvarētāja Končita.

„Ar draudzeni iepriekšējā dienā aizgājām uz klubu, pārrados četros no rīta, kad man zvanīja vokālā pedagoģe, lai piesakos atlasē. „Esmu gulējusi tikai trīs stundas”, bet viņa teica, kas tas nekas. Ļoti nobijusies aizgāju uz atlasi, un žūrija, kas lika arī dejot, teica, ka tas ir tieši tas, kas vajadzīgs. Viņiem patika arī stāsts, ka esmu auklīte, kam patīk dziedāt. No 12 tūkstošiem viņi atlasīja tikai četrdesmit, un tas bijis lielākais konkurss, kurā esmu piedalījusies. Tai mirklī sapratu, ka man ir talants un vajadzētu kaut ko darīt mūzikā.”

Pēc atgriešanās Latvijā Maija izgudroja skatuves vārdu Jenny May, sadarbībā ar leiblu Aktiv, Modri Skaistkalnu un Agri Semēvicu, izdeva disku angļu valodā Purple Skies And Yellow Flowers (2005). Dažus gadus vēlāk dziedātāja pārsteidza ar albumu „Nāk nakts”, pārskaņojot latviešu popa un rokdziesmas, sekoja panākumiem bagāta koncertturneja līdz pagurumam. Pēc tam Maija reizē ar albumu „Tev paveiksies” (2014) pievērsās dziedāšanai latinos stilā, ko dara līdz šai dienai. Izdots arī neparasts albums „Miega dziesmiņas” (2021), ar šūpuļdziesmām, tostarp pašas sacerētām, kas dziedātas priekšā meitām Sārai un Stellai. Dziesmas klausoties, varbūt iemiga arī vīrs Gatis, kurš arī ir neparasta, radoša personība, viņš raksta grāmatas, aizraujas ar ezotēriku.

„Uzskatu, ka šī ir viena no lielākajām vērtībām, ko esmu radījusi, jo, skatoties Spotify rezultātus, „Miega dziesmiņu” albums iet uz urrā!”

Sarunā Maija atcerējās arī sadarbību ar Jāni Grodumu, jo viņu duets Alda Šteimaņa dziesmā „Nāk nakts” joprojām ir ļoti populārs ne tikai Latvijas Radio 2 viļņos un izteica vēlmi vēl kādreiz piedalīties Eirovīzijas dziesmu konkursa nacionālajā atlasē, kur viņa iekļuva pusfinālā 2006. un 2017. gadā. Izrādās, noticis arī samērā veiksmīgs eksperiments – Eirovīzijā pārstāvēt Sanmarīno ar dziesmu, kas tapusi sadarbībā ar zviedru autoriem.

„Daudzus gadus esmu pieteikusi dziesmas, kas nav izturējušas Latvijas žūrijas atlasi. Pērn pieteicu dziesmu, kas Sanmarīno no tūkstoš dziesmām iekļuva atlasē un skanēja televīzijā. Dziedāju angliski, tā man bija milzu pieredze, burtiski, korķus izsita, kā tur viss notiek! Latvijā šī dziesma pusfinālā neiekļuva…”

Dziedātājas radošo partneru loks ir samērā plašs, Latvijā skaņdarbi top kopā ar Artūru Palkēviču, bet pērn Jenny May dzimšanas dienas dāvanu – dziesmu „Mēs ticam brīnumiem” pasniedza Gatis Mūrnieks. Gada nogalē paredzēts izdot jaunu soloalbumu, tās būs Ziemassvētku dziesmas, un nākamgad, par godu 20 skatuves gadiem, notiks apjomīga koncertturneja!