Sākot jaunu gadu, dzīvespriecīgā grupa „Rahu”  visus dejotgribētājus 5. janvārī  ielūdz uz diviem koncertiem K. fon Stricka villā. Tiks ierakstīts materiāls koncertalbumam, jo pagājis krietni ilgs laika sprīdis, kopš 2018. gadā izdots debijas dubultalbums „Rahu”. Tolaik gan muzikālo resgaļu apvienības nosaukums bija garāks – „Rahu The Fool”, kopš 2024. gada sākuma palicis tikai viens – pirmais vārds, taču repertuāra raibums saglabājies un tiks celts priekšā publikai.

Uz sarunu Latvijas Radio 2 nevarēja ierasties galvenais solists Pēteris Narubins, kurš kā Dailes teātra muzikālā teātra kursa students ir ļoti aizņemts, toties ciemos atnāca etnomuzikoloģe Lauma Bērza (balss, vijole), kontrabasiste Evita Bambāne un saksofonists Benijs Zeltkalis. Šis mūziķis no Austrālijas spēlē saksofonu, ukuleli, dzied, turklāt dzied arī korī „Gaudeamus”, ikdienā māca mūziku Starptautiskajā skolā, un Bena sieva ir latviete Māra. Pašam ar latviešu valodu iet drusku kā pa celmiem, toties, pateicoties Benijam, kura senči ir no Britu salām, arī angļu un īru folklora papildina „Rahu” daiļradi.

„Programma būs ļoti dejojama: „Rahu” uz deju grīdas, un mūsu koncertos cilvēki biežāk dejo, nekā stāv, kas, protams, nav aizliegts. Lielākoties skanēs dejas, tradicionālās no Eiropas, būs arī austrāļu, amerikāņu dziesmas, arī mūsu pašu komponēta mūzika deju stilistikā, bet skanēs arī lēnākas dziesmas,”

skaidroja Lauma Bērza, kas bija viena no ansambļa „Tautumeitas” dalībniecēm tā pirmajā sastāvā.

„Rahu” pirmsākumi rodami pirms gadiem desmit, tagadējais sastāvs veidojies 2017./2018. gada ziemā, apvienojoties Pēterim Narubinam, veļasdēlistam Jāzepam Podniekam, Laumai Bērzai un kontrabasistei Evitai Bambānei, kas aizstāja basistu Tomu Valmieru. Kādā no džemsesijām folkklubā „Ala” viņiem 2018. gadā piebiedrojās Benijs, paspēja vēl ierakstīties albumā.

„Rahu esot no vēdiskās astroloģijas mēness neredzamā puse, kas netiek apspīdēta. Sākumā bijām ne pārāk nopietni, vairāk „the fool” – lai pamuļķotos.”

Ansambļa repertuārā ir skanējušas jautras versijas arī nopietnām dziesmām kā Imanta Kalniņa „Četri balti krekli” līdzās 30. gadu joku dziesmām no Brāļu Laivinieku vai Jāņa Āres repertuāra. Pērn tapa jūrnieku dziesmu programma no latviešu un cittautu dziesmām:

„Programma salasās no tā, ko mēs gribam spēlēt, arī foršām melodijām, kuras reizēm pamanām nejauši – vēsturiskām dziesmām, kas bijušas populāras pirms simts gadiem. Kaut kā mūs vieno mīlestība pret senu mūziku, kas mūsdienās skaitās vecmodīga.  Ja spēj piesaistīt mūs, gan jau piesaistīs arī citus.”

Benijam Zeltkalim (Benam Goldsmitam) latviešu filmu un seno skaņuplašu mūzika agrāk nebija pazīstama. Tā viņam ir patīkams atklājums, patīk džeza un tautas mūzikas savienojums, ko viegli spēlēt.

Attiecībā uz izpildīto mūziku „Rahu” lietojuši apzīmējumu folka, blūza, pasaules mūzika, manīts arī vārds – etnodisko, tā sacīt, no visa pa druskai.

„Reizēm parādās arī hiphopa elementi. Es pie kontrabasa varu piebalsot tikai drusciņ, visvairāk dzied Pēteris, tad Lauma diezgan daudz. Benijs dzied austrāļu dziesmas, kad spēlē ukuleli,”

Sacīja Evita, un, piemēram, „Rahu” izpilda aitu cirpēju dziesmu.

Pareizi deju soļi ne no viena netiek prasīti, un līdzīgi ir arī Rīga danču kluba sarīkojumos, par kuriem nedaudz pastāstīja tā vadītājs Valdis Putniņš telefona sarunā:

„Rīgas danču klubs domāts tiem, kuriem patīk dejot un rādīt tautas dejas, patīk iesaistīt citus dejās. Lai to īstenotu, rīkojam dažādus pasākumus, kuros jebkurš var piedalīties. Dejas tajos izraugāmies dažādas sarežģītības, arī piemērotas jaunajiem dalībniekiem.”

Danču vakari tiek rīkoti Āgenskalnā, Ķīpsalā.  8. janvārī kārtējais Danču vakars notiks folkklubā „ALA”, kur dejotāji pulcējas katru trešdienu. 18. janvārī gaidāma 16. starptautiskā Ģikšu danču nakts Ģikšu tautas namā, un tur daudzo mūziķu vidū būs arī Lauma Bērza. 8.februārī plānota kārtējā Kadriļu un danču balle k/p „Ziemeļblāzma”.

„Pērn svinējām Rīgas danču kluba 35. jubileju ar kadriļu balli, un šādā pasākumā ir dreskods, arī galdiņi – svinīgi un ilgi, lai var no sirds patikas izdancoties. Un vecums nav šķērslis dejošanai, pie mums dejo dažādas paaudzes.”

Pēc Valda domām, Latvijā saradies diezgan daudz muzikantu, kas gatavi spēlēt danču vakaros, protams, viena no pieredzējušākajām ir Ilga Reizniece, kura ļoti daudz darījusi danču kustības attīstībā. Varbūt kādos dančos uzspēlēs arī „Rahu”, kuriem, pēc Putniņa, domām, ir skaistas un neparastas deju apdares.

„Ir jauki spēlēt dejotājiem, kuri mēģina ar mums saspēlēties un, ja dejotājs reaģē uz mūziķa impulsu, kā tu viņam neatbildēsi? Dejojam un spēlējam vienu mūziku, tad neiztikt bez kopīga piedzīvojuma.”

Aizmirsušies laiki, kad Latvijā koncertos ne vienmēr drīkstēja dejot, tagad, pa pilsētu svētkiem koncertējot, „Rahu” priecājas, ka cilvēki grib dejot. Grupas priekšnesumu klausījušies arī aiz mūsu robežām – Krakovā (Polijā), Vīlandes folkloras festivālā:

„Kad spēlēju, es to izjūtu kā izrādi, kad esmu uz skatuves, un man ir interesanti skatīties uz to, kas notiek zālē! Mēs viens otram sniedzam priekšnesumu. Ja iepriekšējo albumu ieskaņojām trīs gadus, tad tagad mēģināsim to izdarīt vienā dienā!”

tā Evita Bambāne.