„Abpusēji” – šādu nosaukumu var traktēt daudzējādi – vispirms jau tā apzīmējama jaunizdotā albuma dalībnieku dzīvesvieta abpus Baltijas jūrai. Pianists, aranžētājs un komponists Hanss Anteheds kopā ar saviem draugiem – mūziķiem no Zviedrijas puses un dziedātāji Ginta Krievkalna un Normunds Rutulis no Latvijas, ieskaitot basistu Staņislavu Judinu, vēlas mums atgādināt virkni pagājušā gadsimta latviešu estrādes melodiju mūsdienīgā, džeziskā skatījumā. Tikko izskanējušajam koncertam 14. februārī marta vidū sekos vēl divi šīs muzikālās apvienības koncerti jau Zviedrijā, un, izrādās, turienes zviedru publiku arīdzan uzrunā melodijas, kuras iemīļojām šeit, Latvijā, pagājušajā gadsimtā.

„Man šajā kombinācijā – ar Hansu – ir pirmā iesaiste, bet ar Normundu nācies satikties arī iepriekš, vienmēr tas izdevās lieliski, tad jau viņam nebija grūti man piezvanīt, un ļoti priecājos par iespēju iepazīties ar Hansu, par kuru, viņa mūziku un arnažijām, jau daudz biju dzirdējusi,”  atklāj Ginta Krievkalna.

Mīlestība pret latviešu estrādi vieno visus trīs mūziķus, kuru foto redzami uz albuma „Abpusēji”  vāka. Gintai jau bērnībā bija daudz skaņuplašu, klausīta estrāde no 60. līdz 80. gadiem.

„Biju bērns, kuram neinteresēja iet ārā, dauzīties. Man interesēja klausīties plates, īpaši Ulda Stabulnieka melodijas.”

Jaunajā albumā iekļautas veselas 3 Stabulnieka dziesmas, divās – „Melodija” un „Pavasara dziesmiņa”  soliste ir Ginta, vienu – laikam Ulda pirmo dziesmu, kuru autors iedziedājis pats, izpilda Normunds, un par šo skaņdarbu „Tu gribēji, lai dāvāju tev rozes”  viņš uzzinājis pirms gadiem trim:

„Dziesma ir harmoniski bagāta, melodija tik netipiska, sevī ievelkoša, nepārtraukti notiek kaut kas negaidīts. Ļoti jūtams 60. gadu džeza noskaņojums, saikne latīņamerikāņu mūziku – Antonio Karlosu Žobimu, kaut kas latviešu mūzika neraksturīgs. Mēs iepriekš nezinājām, ka tolaik Latvijā un Zviedrijā bijām vienā laivā, tur un te klausījās viena noskaņojuma mūziku.”

Ja Ginta latviešu popmūzikā debitēja ar Raimonda Paula dziesmas „Baltā saule”  izpildījumu septiņpadsmit gadu vecumā, tad arī Hansam Antehedam iepazīšanās ar Latvijas estrādi sākās ar Paulu, tiesa, Allas Pugačovas priekšnesumā laikam dziesmā par miljons sārtu rožu astoņdesmitajos gados. Hansa sieva Inese ir latviete, liela mūzikas mīļotāja, daudz dziesmu jau iepazīts, un process turpinās, klausoties ierakstus internetā, meklējot tos pēc autoriem. Mūziķis ieguvis universitātes un privāto izglītību klasiskajā un džeza klavierspēlē, improvizācijā, kora mūzikā, aranžēšanā, kompozīcijā un mūzikas vēsturē, spēlē dažādus taustiņinstrumentus, arī ģitāru, kontrabasu, akordeonu, bandžo un citus instrumentus. Mūzika ir ļoti nopietns darbs, bet pamatā Anteheds strādā par inženieri, dzīvo Upsalā, ir arī lidotājs, ko nodemonstrējis arī Normundam.

„Latviešu mūziku Zviedrijā nedzirdēju, to iepazinu, kad sāku ceļot uz Latviju. Zviedru latviešu apvienībā arī daudz klausās latviešu mūziku. Laikam sievas radinieki uzdāvināja disku ar latviešu dziesmām, tad sāku to klausīties – tik spēcīga un skaista mūzika, tik forša. Pazīstama dziesmas, reizē svešas. Būtu jauki pašam tās spēlēt.”

Sākumā Hanss neprata latviešu valodu, par saziņas veidu kļuva tieši mūzikas valoda. Tagad Anteheds latviski runā tekoši, un jau kopš 2010. Gada dalās ar savu džezisko skatījumu uz latviešu skaņražu melodijām. Vispirms ar savu džeza kvartetu mūziķis ieskaņoja albumu „Latvian Sentiments” ar dziedātājām Jolantu Gulbi un Ievu Kerēvicu, pēc četriem gadiem sekoja albums „More Latvian Sentiments”, notika arī koncerti.

2015. gadā ar albumu „Vēstule meitenei” (dziedāja arī Katrīna Cīrule)  sākās zviedru mūziķa sadarbība ar Normundu Rutuli, kura repertuāra dziesmas „Baltā dūja” un „Klau, kafiju” Anteheda grupas kamerdžeza versijā tagad skan jaunajā albumā „Abpusēji”:

„Hanss vairāk skatās uz melodisko un harmonisko pusi, kura dziesma viņu vairāk uzrunā, to viņš ievēro. Mums ir diezgan līdzīga muzikālā gaume, tāpēc ir viegli sastrādāties. Cerējām vairāk izmantot zviedru estrādi, bet nesaņēmām nepieciešamās atļaujas, tad nu ierakstījām latviski tikai divas zviedru dziesmas.”

„Abpusēji”  programmā jaunās versijās skan Zigurda Rezevska, Aivara Zītara, Ulda Stabulnieka, Gunāra Freidenfelda dziesmas, arī Jāņa Ķirša dziesma „Pusnakts stundā”, kuru Rutulis izpildīja duetā ar Inesei Ērmani.

„Sākotnējā versija albuma nosaukumam bija „Atmiņu lietus”, kas bija pirmā dziesma, kuru aranžēja Hanss. Bet tad nospriedām, ka atmiņas asociējas ar pagātni, un divi vārdi nosaukumam varbūt ir par daudz. Bija arī ideja saukt – „Trīspusēji”, bet galvenais jau ir: Latvija un Zviedrija, tātad – „Abpusēji”.”

Albums izdots un koncerts zviedru-latviešu mūziķu komandai notika Valentīndienā, Mīlestības svētkos, tad nosaukumu „Abpusēji” var traktēt arī kā divu cilvēku vai viņu enerģiju satikšanos!