Grupas „Tautumeitas” dalībnieces daudzbalsīgi izdzied savu sirdi, savienodamas seno un moderno. Tās unikālais skanējums pazīstams tālu aiz Latvijas robežām – notikuši koncerti pat Japānā, arī Ķīnā, par Eiropu nerunājot. Grupas rašanās iemesls ir bijis samērā prozaisks – Asnatei Rancānei kā Latvijas mūzikas akadēmijas etnomuzikoloģijas nodaļas studentei bija jākārto bakalaura kvalifikācijas ansambļa muzicēšanā. Viņa vēlējās, lai programmu ar Aulejas dziesmām atskaņo vokāli spēcīga grupa, un talkā nāca studiju biedrenes un māsa Aurēlija. Asnates un Aurēlijas vecāki ir ievērojamie folkloristi Andris Kapusts un Aīda Rancāne, ansambļa „Grodi” dibinātāji, kas izveidoja arī projektu „Ārpus laika”, līdz ar to folkloras un citu žanru sapludināšana abām māsām un viņu domubiedrenēm likās dabiska. Nu jau izdoti trīs „Tautumeitu” albumi, viens 2017. gadā arī kopā ar „Auļiem”, un ar jaunākā albuma „Skrejceļš” dziesmām sešotne līdz ar pavadošo instrumentālo grupu 24. martā Līvānos atsāk savu pērnruden aizsākto koncertturneju.

„Grupa jau nerodas tik vienkārši, ka eksāmenam savācas meitenes. Toreiz katrā no mums dzīvoja nemiera gariņš, likās, ka ļoti gribas dziedāt, izpausties vairāk par studiju darbiem, savām folkloras kopām. Arī iet dziļāk šajā mūzikā, pētīt, jo mūs interesēja arī tika smalkas lietas, ka citiem cilvēkiem neinteresē. Mūsu pirmais repertuārs bija Aulejas dziesmas, ko gadu  "a capella" dziedājām "uz riņķi". Piemēram, dziesmai „Ūgu bolss”: klausījāmies septiņus dažādus variantus piecdesmit gadu nogrieznī, kā dziedāja Aulejas sievas. Kā balsis vibrē, kādus ornamentus ieliek, un sākumā centāmies to visu nokopēt,”

saka Asnate Rancāne, kas ciemos uz Latvijas radio 2 atnāca kopā ar vēl vienu no „Tautumeitām” – Ilonu Dzērvi-Tāluti, kā arī pianistu un komponistu Elvi Lintiņu, pazīstamā sitaminstrumentu mūziķa Guntara Lintiņa dēlu. Viņš ar lepnumu piesaka, ka ir „Tautumeitu” dalībnieks, kad instrumentālisti parasti pirmie ierodas uz koncerta vietu, lai uzskaņotu instrumentus. Viņu komandā muzicē E. Lintiņš, Staņislavs Judins, Nellija Bubujanca, Edgars Zilberts un Kaspars Vizulis, kas ir uz „tu” ar džezu.

Arī Elvis specializējies džeza žanrā, viņaprāt, tā dzimusi no afroamerikāņu tautas mūzikas, līdz ar to var teikt, ka viņš interesējas par folkloru:

„Kad ienācu šajā kolektīvā, tas notika 2019. gadā, mani pārsteidza, cik viss ir viegli izrunājams un savā starpā atrisināms. Tā man ir pavisam jauna pasaule, meitenes man visu laiku kaut ko jaunu māca, Ilona (arī etnomuzikoloģe – D.M.) man iedeva grāmatu, kur parādīti ornamenti, kas tika pieminēti, un tas viss ir ļoti interesanti.”

Tāpat kā 2015. gadā, sniedzot pirmos koncertus ar autentiskiem folkloras priekšnesumiem, „Tautumeitu” sastāvā dzied un spēlē mūzikas instrumentus Laura Liepiņa, māsas Rancānes, Ilona Dzērve-Tālute un Laura Marta Arāja, tagad Līcīte. Laumas Bērzas vietā stājusies Gabriēla Zvaigznīte, un atšķirības zīme, reizē spilgts skatuves atribūts, meitenēm ir Brigitas Strodas darinātie kroņi jeb vainagi – kā jau tautumeitām pieklātos, pirms tautietis noņem vainadziņu. Tapuši jau pieci kroņu komplekti, tāpat šūdināti aizraujoši skatuves tērpi, kurus pirmoreiz varēja novērtēt albuma „Skrejceļš” prezentācijas koncertā Skultes ostā tveicīgā augusta vakarā. Tur klausītāju vidū bija visas paaudzes, un ne tikai folkloras vai Renāra Kaupera cienītāji, jo kopā ar viņu albumā tapusi dziesma „Muoseņa”, „Tautumeitas” piedalījās „Prāta Vētras” 2022. gada koncertturnejā. Bet kāda kopumā ir jaunās paaudzes attieksme pret latviešu folkloru, kuras tradīciju daudzinātājas ir „Tautumeitas”?

„Uzskatu, ka jaunā paaudze ir gatava novērtēt tradicionālo mūziku, tāpēc mēs nākam viņiem pretim un mazliet saprotamākā valodā un veidā, miksējot ar popmūziku vai hiphopu, cenšamies parādīt un ar to iepazīstināt, cerot, ka parādīsies interese un aizies arī līdz dziļākajiem slāņiem,”

saka Ilona Dzērve-Tālute. Līdzīgi domā Asnate Rancāne – nav vērts jauniešiem rādīt to, ko viņu nesaprot un nepieņem, varbūt vienkārši nav sagatavoti. Ar tradīcijām bērnu dārzā būs par maz, kaut gan mazotnē varbūt bērniem tiek sniegts vairāk zināšanu par folkloru, nekā tas ir turpmāk, līdz viņi kļūst paši par vecākiem un atkal iet tautas rotaļās kopā ar saviem bērniem:

„Varbūt tautasdziesmas piestāv bērnudārzam, bet tur tās arī paliek, kas mani apbēdināja. Tāpēc gribam rādīt sarežģītākas melodijas, stāstām, ka gadiem esam urbušās Aulejas tradīcijās. Jā, caur „Tautumeitu” mūziku mums patīk integrēt neparastākas melodijas – vijīgas, pat neizdziedamas, caur citiem, klausītājiem vairāk  saprotamiem  elementiem.”

Albums „Skrejceļš” „Tautumeitām” ir trešais pēc skaita, tas tapa vairāk nekā divus gadus, kas, meiteņuprāt, nav nemaz ilgs laiks, jo mūsdienās viss notiek kā pa konveijeru. No biznesa viedokļa pieejot, pazūd radošā elpa, rodas stress. To slāpēt, protams, palīdz profesionāļu piesaiste, kas „Skrejceļa” gadījumā bija ilglaicīgais grupas mūzikas producents Reinis Sējāns un zviedru producents Povels Olsons, kas strādājis arī ar grupu “Prāta Vētra”. Tieši viņi, laikam jaunu iedvesmu meklējot, aicināja „Tautumeitas” uz sadarbību, vēl pirms viņiem to darīja Aminata – īpašie viesi gaidāmi arī „Skrejceļa” koncertturnejā, kas noslēgsies 22. aprīlī Rēzeknē. A. Rancāne:

„Mums ir absolūti skaidra pārliecība un vīzija, ko īstenojam saskaņā ar savu intuīciju un sirdsbalsi.  Arī mūsu vecāki ir bijuši sava ceļa gājēji un eksperimentējuši ar folkloru. Tas mums laikam ir ielikts, ka, nevis sekojam kādam, bet darām to, kas ienāk prātā. Mums bieži prasa notis, bet tradicionālajā mūzikā arī tādu nav.”