Arī bez brāļa Saulcera, toties kopā ar dzīvesbiedri Sandru Bulu, Āris Ziemelis ir aktīvs gan darbā, gan mūzikā, turklāt nu jau sevi mūzikā arvien skaļāk piesaka Sandras un Āra dēli – jaunie brāļi Ziemeļi. Viņi visi četratā 27. oktobrī piedalīsies koncertā „ „Bilžu” mūziķi un viņu bērni”, un labi pazīstamais mūzikas un mākslas festivāls šogad atzīmē savu 35. jubileju. Āris un Saulceris „Bildēs” pirmoreiz uzstājās 1989. gadā, kad neviens viņu koncerts neiztika bez dziesmas „Uzsniga sniedziņš balts…” Tā laikam notiek joprojām visur, arī Ārim dziedot kopā ar Sandru, ko viņi darījuši arī bērnu auditorijā kā Pingvīns un Zebras jaunkundze.

Sandra un Āris droši pieskaitāmi „Bilžu” veterāniem, viņi dziedājuši gan bērnu, gan folkmūzikas koncertos, un pirms 30 gadiem brāļi Ziemeļi kopā ar Bulu izveidoja apvienību „Ziemeļvējš” tieši šī festivāla priekšnesumam.

„Vasaras nometnēs, kad „Bilžu” rīkotāja Tija Auziņa ir kopā ar citiem dalībniekiem, mēs pēdējos gados kaut kā izpalikām. Dārza darbi vairāk saistīja nekā braukšana autobusā, vedot krāsainās pastkastītes, bet gaidījām gan šos koncertus – cik var atlikt?”

atzinās Sandra.

Āris neredz lielu atšķirību, vai viņu sauc par dziesminieku, vai par folkmūziķi, vai trubadūru, jo visi apzīmējumi pilda vienu uzdevumu: parādīt dziesmā attieksmi pret dzīvi. Duetam – brāļi Ziemeļi – oficiālais dibināšanas gads esot 1986., taču abi dziedāt un muzicēt sākuši daudz agrāk: jau bērnībā, muzikālā ģimenē augot.

„Uzsākot dziesmu, ir patīkami, ja otrs tevi papildina, nevis tev jāmeklē, kā dziedāt, lai balsis saskanētu. Mums vajadzēja tikai pieslīpēt niansītes. Saulcera balss bija pamats, manējā kā stīga vijās apkārt, veidojot tinumu. Maskavas televīzijā dziedot, mūs pat nosauca par eņģeļu balsīm.”

Tiem, kas brāļus pirmoreiz ieraudzīja „Mikrofona” dziesmu aptaujas noslēgumā, kad 1987. gadā uzvarēja Ziemeļi, acīs krita tas, ka ģitāras viņi tur atšķirīgi:

„Es turu uz pareizo pusi, brālis, būdams kreilis, iemācījās ģitāru spēlēt otrādi. Mums tagad ir puika Niklāvs, viņš ir kreilis, bet viņš ģitāru spēlē pareizi.”

Sandrai ar Āri ir divi dēli – Niklāvs, tātad, kreilis, bet Gustavs – labrocis, un viņš kā solists jau ir piedalījies festivālā „Bildes”. Abi spēlē ģitāras, un nav izslēgts, ka taps jau nākamās paaudzes duets – brāļi Ziemeļi, ja vien gribēsies cītīgi nodarboties ar mūziku. 

„Mūsu tēva saknes ir Alūksnes puse, Kalncempju pagasts, kur bija lielsaimniecība Pūzupi. Tur bijusi visāda tehnika, uzbūvēta divstāvu kūts, kur augšā sienu ieveda ar ratiem. Mūsu tēvs savulaik mācījis spēlēt Havajas ģitāru, kā saka, dziedājis zirga mugurā – kā mēs visi, sava prieka pēc!”

Āris piedzima gadu un septiņus mēnešus pirms Saulcera, kas pašlaik muzicēšanai metis mieru. Abu neparastos vārdus izvēlējās mamma, kas bijusi ar māksliniecisku ievirzi, viņa deklamējusi dzeju saviesīgos pasākumos, kuros daudz tika arī dziedāts. Augdami šādā vidē brāļi iemīļoja mūziku, ar laiku gribējās izteikties skaņu valodā arī pašiem.

Āris dziedāja Rīgas  zēnu korī, vēlāk Pionieru pils korī „Rīga”, vēlāk kopā ar 8. profesionāli tehniskās skolas VIA piedalījās TV konkursā „Ko tu proti?!”, bijis arī ansamblis Rīgas 77. vidusskolā.

„Tad jau bija ansambļi laikam katrā mācību iestādē. Skatījos, kā lielie puikas spēlē, tad sāku piesist ritmu, kas bija visvienkāršāk – sāku kā bundzinieks. Tad radās vēlēšanās apgūt ģitāru.”

Sandrai Bulai, kas strādā skolā, no mammas puses tēvs bijis liels dziedātājs pagastā, kāzu muzikants, spēlēja akordeonu. Viņa 15 gadu strādājusi Iļģuciema kultūras centrā, vadot bērnu popgrupu „Ildzēni”, ar kuru iestudēja pašas sacerētas, arī Āra dziesmas.

„Sākumā bija dziesmas, pēc tam ansamblis, kad satiku kultūras nama vadītāju Renāti. Bija tik viegli piekrist viņas uzaicinājumam, jo bija prieks mācīt savas dziesmas, to caur bērniem iznesot uz skatuvi.”

Darbs ar „Ildzēniem” sākās 2000. gadā, ansamblis piedalījies arī festivāla „Bildes” koncertos, bērnu dziesmas izdotas albumā, un Sandra un Āris kā Pingvīns un Zebras jaunkundze, sākot ar 1996. gadu, sagatavojuši vairākas programmas, kā arī izdevuši albumus „Neejiet ķenguru parkā”, „Krāsainas dziesmas” un „Brauc pa ceļu kartupeļi”. Vecie kostīmi, tostarp, Āra pingvīna fraka, vairs neder, un tagad abi dziesminieki pie klausītājiem dodas tikai ar dziesmām pieaugušajiem. Šovasar Sandra un Āris uzstājušies pilsētu svētkos, agrāk apceļotas mācību iestādes, bērnudārzi, taču koncertu bijis mazāk nekā brāļiem Ziemeļiem ziedu laikos. Tad bijis pa trim koncertiem dienā, tāpēc arī nebija laika doties uz ierakstu studiju – vienīgā Ziemeļu kasete „Saldais” izdota 1996. gadā.

Pirms armijas mācījies par konditoru, Āris pašlaik ar prieku gatavo vairs tikai divus ēdienus – plānās pankūkas un siera radziņus, jo Latvijas Valsts konservatorijā apgūta masu pasākumu režisora specialitāte, kas noder ne tikai darbā, bet arī ikdienā un, protams, muzicējot. Arī Sandra dabū izjust, ko nozīmē dzīve ar režisoru, jo pie katra priekšnesuma kopā ar Āri tiek rūpīgi strādāts. „Bildēs” par to varēs pārliecināties gan 27. oktobrī, uzstājoties visai Ziemeļu ģimenei, gan 29. oktobrī VEF kultūras pilī, kad dziedās un spēlēs duets – Sandra Bula un Āris Ziemelis.