Tuvojoties Zāļu vakaram, īstais laiks tikties ar bungu un dūdu grupu „Auļi”, pareizāk sakot – diviem tās dalībniekiem, vienu no dibinātājiem Kasparu Bārbalu un Mārtiņu Miļevski, kurš „Auļiem” pievienojās 2013. gadā. Pašlaik grupā darbojas desmit mūziķi, viņu vidū dūdiniece Leanne Barbo no Igaunijas, un līdz ar viesmūziķu atbalstu tapusi Jāņu dziesmu programma „Sit, Jānīti”. Albums pieejams dažādās straumēšanas vietnēs, bet klātienē tā pirmatskaņojums notiek 18. jūnija vēlā vakarā Valmiermuižas etnomūzikas festivālā.

Bungu un dūdu grupa „Auļi” darbošanos sāka 2003. gadā un brašos auļos dodas uz priekšu:

„Vēsturiski vārds „auļi” mūsu izpratnē nozīmē divas lietas – vispirms zirgu auļi, un šādi sauca arī senus, kokos pakārtos latviešu bišustropus.  Bites dūc, tādējādi radot dūdu burdonam līdzīgu skaņu, tātad zirgu auļošana un bišu dūkšana ir bungas un dūdas,”

skaidro Kaspars Bārbals.  Viņš ar mūziku sāka nodarboties ap 20 gadu vecumu. Staigājot pa Cēsīm, sadzirdēja, ka baznīcā Viduslaiku festivāla ietvaros kāds spēlē dūdas – spēlmanis izrādījās dūdu meistars Eduards Klints, kas sākotnēji darbojās „Auļu” sastāvā.

„Šī skaņa ļoti vilka pie šī instrumenta, nonācu pats pie dūdām un arī domubiedriem, ar kuriem kopā spēlēt. Skaņa, vide, noskaņa, tembrs, mistiska Viduslaiku sajūta – ar šo man asociējas dūdas.”

Mārtiņš Miļevskis, savukārt, visu mūžu nodarbojies ar mūziku un sitaminstrumentu spēli. Ir spēlēts grupās „H2O”, „Astro'n'out”, „Otra Puse”, nu jau daudzus gadus – arī orķestrī „Rīga”, bieži vien pievienojas Liepājas simfoniskajam orķestrim:

„Mana izcelsme ir suiti, Alsunga, un senākie pierakstīties meldiņi nāk tieši no turienes. Viens no pirmajiem, kas izgatavoja dūdas, arī bungas un kokles, bija uzvārdā Heņķis, viņa mājas atradās pārsimt metru no manām lauku dzimtajām mājām, un mēs ar Heņķi esam radinieki – to uzzināju nesen no sava omes Ručas. Lai arī es dūdas nespēlēju, asinīs tas tomēr laikam ir. Tāpēc man ir doma pamēģināt pašam uzspēlēt.”

Praktisku liecību par bungu un dūdu spēles tradīcijām senatnē ir saglabājušās samērā maz, tomēr šo instrumentu spēlēšana atsevišķi un kopā ir minēta latviešu folkloras materiālos diezgan bieži. „Auļi” savā daiļradē izmanto latviešu tautasdziesmas, taču repertuāru veido arī oriģinālkompozīcijas, citu Eiropas tautu melodijas, kā arī kompozīcijas sitaminstrumentiem – pamatā instrumentāla mūzika. Taču ne jaunajā albumā „Sit, Jānīti”, kur „Auļiem” talkā nākuši folkloras kopu „Trejasmens” un „Vilkači” dziedātāji.

Lai spēlētu dūdas, nepieciešama kārtīga elpa, tikmēr bungas droši vien var spēlēt jebkurš. Pašlaik „Auļos” ir pieci dūdinieki un četri bundzinieki, Kaspars Bārbals var spēlēt abus instrumentu veidus, jo bungām ir daudz paveidu. Pa vidu viņiem vēl ir basa spēlētājs Valters, kas dažkārt spēlē, piemēram, tamburīnu – ir skaņdarbi, kuros izmantotas tikai bungas. Pēc Mārtiņa domām, „Auļi” ar to ir īpaši, ka te var eksperimentēt ar dažādiem bungu tipiem, uzbūvēm, tembriem, ritmiem, kas ir pavisam cita pasaule.

„Auļu” arsenālā ir arī celma bungas un daudzās Līgo dziesmās pieminētās vara bungas, kuras Jānītis parasti sit staba galā:

„To, kas ir vara bungas, neviens īsti nevar paskaidrot,”

Saka Kaspars Bārbals. „Ir teorijas, ka tas ir kaut kas timpānveidīgs, vai kaut kas līdzīgs gongam – mums ir abas divas.”

Vārtu staba galiņā vara bugas Jānītis var sist rītā un vakarā, un arī „Auļi” gatavi spēlēt no vakara līdz rītam. Viņu instrumenti glabājas vienuviet studijā „Lauska”, kur 15 gadus saimnieko Kaspars. Turpat notiek arī mēģinājumi, rodas jaunas idejas.

„Jāņi ir vislatviskākie svētki. Iepriekšējā albumā paši sacerējām mūziku, tāpēc šoreiz ņēmām tikai tautasdziesmas – vārdus un melodijas, kam veidosim savas apdares,” 

atklāj Mārtiņš Miļevskis.

„Sit, Jānīti” būs jau trešais „Auļu” albums, kas netiek izdots taustāmā formā, jo daudziem pat vairs nav uz kā atskaņot diskus. Taču kā jau albumam pieklājas, ir oriģināls noformējums un vāka bilde, jaunās dziesmas klausāmas un skatāmas lejupielādes platformās.

„Klausītāju interese par mūsu mūziku vislielākā ir tieši ap Jāņiem. Visiem mūsu albumiem ar šo laiku klausītāju skaits pieckāršojas. Kāpēc lai neieskaņotu tieši Jāņiem domātu albumu? Mums jau bija laba pieredze ar dziesmu „Ozoliņi” ar folkloras kopām no visas Latvijas, kuru ieskaņojām Covid laikā, un sajūta bija ļoti laba,” priecājas Kaspars Bārbals.  

Pēdējos gados „Auļi” veiksmīgi sadarbojušies arī ar „Tautumeitām”, apvienību „Raxtu Raxti”, nesen par megahitu kļuvusi kopdziesma „Līgava” ar „Bermudu divstūri”:

„Viņi bija iedomājušies, ka esam ļoti labi dziedātāji. Būsim septembrī uz skatuves „Bermudu divstūra” Rīgas koncertā, un tad nu gan būs!”

Toties jaunajā albumā piedalās pat koris „Pa saulei”, kas uz Valmiermuižu gan nedevās, toties piedalījās dziesmas „Līgojat, līgojat” dzīvajā pirmatskaņojumā attālināti, pateicoties mūsdienu tehnikai. Toties bungu un dūdu grupai līdzi brauca folkloras studija „Banga”, Asnate Rancāne un Anna Patrīcija Karele, Andrejs Planders, Eduards Plankājs, Edgars Zilberts, koklētāja Latvīte Cirse, kā arī ārzemju mūziķi – Kilema un Albins Paulus.

„Mēs, trīs cilvēki – Edgars Kārklis, Kaspars Bārbals un es, Mārtiņš Miļevskis, aranžējām dziesmas albumā „Sit, Jānīti”, un paši izdomājām, ar ko gribam sadarboties. Arī mēs, „Auļi” uzdziedam vai izsaucam izsaucienus, uz to visi ir naski.”

Kasparam Bārbalam šajā ziņā ir priekšrocība, jo, strādājot studijā „Lauska”, kas darbojas kultūras menedžmenta „Lauska” paspārnē, viņš kā skaņu režisors un producents satiek teju visus Latvijas folkloristus un tautas mūzikas mīļotājus.

Jaunajā Jāņu programmā „Sit, Jānīti” mūziķi vairījušie no nodrillētām līgotnēm, ar padomiem palīdzēja etnomuzikologi, šis tas smelts arī no interneta.

„Daudzas Jāņu dziesmas ir meditatīvas, lēnas, lai var sēdēt zem ozola un baudīt vakaru, bet mums vajadzēja, lai labi iet klāt dūdas un bungu ritms. Līdz ar to nācās palauzīt galvu,” skaidro „Auļu” dalībnieki, kas savu līdzšinējo albumu nosaukumos šad un tad spēlējušies ar vārdiem. Dzirdot – „sit Jānīti”, ir varianti, kur jāliek komats. Bija arī versija – „Auļi” Jāņos vai Jāņi „Auļos”, taču galavariants tapa, ieraugot foto, kur bundzinieks Kaspars Indrēvics stāv pie lielās bungas un grasās sist.

„Koncertu gribam veidot kā sadziedāšanos, nevis kā uzstāšanos, jo dziesmas ir diezgan zināmas. Rādīsim uz ekrāna arī dziesmu vārdus, lai publika var dziedāt līdzi – kārtīgi ielīgosim!”

Lai veiksmīgs trāpījums ar Līgo dziesmām Valmiermuižas festivālā un līgotāju sirdīs Zāļu vakarā un Jāņos!