„Dzimtene, tā ir kā māte, pēc kuras tu nepārtraukti ilgojies,” atzinās dziedātāja, komponiste, dziesmu vārdu autore Lolita Vambute, kas jūlija sākumā Rīgā ieradās pēc pusotra vientulībā Vācijā pavadītā Covid pandēmijas gada. „Šīs ilgas manu dzīvi padarīja vēl smagāku. Kad braucu taksī uz savu dzīvokli, atcerējos Paula Dambja dziesmu, kuru iedziedāju 1973. gadā: „Ja es tevi pazaudētu, ja es tevi nemīlētu.” Man asaras bira, kad braucu pa Rīgas ielām.”

Lolitas Vambutes pirmās gaitas uz estrādes skatuves saistās ar duetu Māsas Vambutes, viņa dziedāja kopā ar māsu Regīnu. Tikai Lolita sapņoja kļūt par mūziķi, kopš mazotnes spēlēja klavieres, komponistes Elgas Igenbergas pamudināta iestājās J. Mediņa mūzikas vidusskolas mūzikas teorijas nodaļā. Sekoja studijas Latvijas Valsts konservatorijā profesora Jāņa Ivanova kompozīcijas klasē. Viņam nebija iebildumu pret audzēknes aizraušanos ar estrādi. Lolita uzrakstīja duetam dziesmas „Kur tu mīti”, „Ledus rozes” un citas, sākumā viņa nesapņoja dziedāt solo, bet gan tikai komponēt – vairākas Vambutes dziesmas godalgotas estrādes jaunrades konkursos:

„Kad sāku nest dziesmas uz radio, es pati neuzdrošinājos, lūdzu tās dziedāt Margaritia Vilcānei. Bet mani neapmierināja tas, ka viņa neatklāj tekstu pilnībā. Teksts un mūzika ir nešķirami, jo tad, kad es rakstīju, es izdzīvoju šo dziesmu. Pēc Aļņa Zaķa akcepta sāku dziedāt radio. Sapratu, ka man regulāri jākoncertē, kas palīdz attīstīt balss iespējas.”

70. gadi bija Lolitas Vambutes daiļrades ziedu laiku – ieraksti, koncerti radio un televīzijā. Viņas priekšnesumi, mūzika bija savam laikam neparasta, progresīva, ļoti emocionāla. Par laimi, radio studijā radītos ieskaņojumus kāds labvēlis izglābis, kamēr TV koncerti gājuši zudībā:

„Braucu katru gadu uz Varšavas laikmetīgās mūzikas festivālu „Varšavas rudens", pārnākusi skatījos televīziju, kā tur noformēta skatuve. Sapirkos Sopotas festivāla dziesmu skaņuplates, atbraukusi mājās iedziedāju poļu vai latviešu valodā tulkotas dziesmas kopā ar Alni Zaķi un viņa radio orķestri – bija vajadzīgs taču jauns repertuārs.”

Vairākkārt Vambutei iznāca saskarties ar cenzūru, dziesmu „Balto bērzu zeme” atzina par nacionālistisku, aizrādīja par dzeju dziesmās „Debesis ir kaķu saskrāpētas” un „Rūgtie vārdi” – viņa bija pirmā, kas komponēja Māras Zālītes dzeju:

„Manas dziesmas uzskatīja par pārāk gudrām, jo modē bija šlāgeri. Man teica – vai tad nevari kādu šlāgeri uzrakstīt, bet es atbildēju – „es rakstu tā, kā es jūtu”. Satiku uz ielas savu profesoru Jāni Ivanovu, un viņš manas dziesmas nosauca par lieliskām, mudinot tā arī turpināt.”

80. gadu sākumā komponiste atteicās sadarboties ar VDK, viņas skatuves karjerai pienāca beigas:

„Tas bija man liels dvēselisks trieciens. Pēkšņi atskanēja zvans no iekšlietu daļas un mani uzaicināja uz pārrunām. Biju nokārtojusi iespēju braukt uz festivālu „Varšavas rudens”, domāju, ka viņus interesē mani politiskie uzskati. Aizskrēju uz kiosku, nopirku visas avīzes. Tolaik stājos Komponistu savienībā, un man atklāti pateica, ka viņiem vajadzīgs savs cilvēks Komponistu savienībā.”

Pēc laulībām ar VFR pilsoni, Vambute 1983. gadā izceļoja uz Vāciju, apmetās Zolingenas pilsētā, strādāja vietējā mūzikas skolā, pasniedza privātstundas, vadīja vokālo ansambli. Arvien biežāk ciemojās Rīgā, un 2006. gadā atkal kāpa uz skatuves. Uz to pamudināja Mirāžas džeza orķestra koncerts, izveidojās sadarbība arī ar Sigulda bigbendu un tā solistu Raimondu Eizenšmitu. Lolita Vambute dziedāja arī Latvijas radio 2 jubilejas koncertā Arēnā Rīga 2009. gadā. 2016. gadā notika viņas jubilejas koncerts Latvijas radio studijā, Vambutes dziesmas tajā dziedāja Ieva Kerēvica, Inga Bērziņa, vokālais ansamblis „Neaizmirstulītes”, ar kuru izveidojusies skaista sadarbība:

„Man ir daudz dziesmas neierakstītas, turpināju sacerēt mūziku arī Vācijā. Kopā ar konservatorijas laikā rakstītajām būs kādi trīs simti. Daudz…”

Diemžēl sava soloalbuma Lolitai Vambutei joprojām nav…