„Jā, esmu pateicīgs liktenim. Viss, kas ir bijis, viss, kas ir noticis, ieskaitot zemūdens akmeņus, ir mani tikai stiprinājis,” atzīst dziedātājs un dziesmu autors Andris Skuja, kuram 25. jūnijā gaidāma 65. jubileja. Šogad aprit arī 50 gadu kopš Andra pirmā koncerta, un varbūt viņa mūžs ar mūziku nebūtu tik cieši savijies, ja ne vecvecāki. Kā inteliģences pārstāvji viņi saprata, cik bērnam svarīga muzikālā izglītība, Andra vectēvs arī tika nepamatoti izsūtīts. Par laimi, nenocietinājās, saglabājot gaišu skatu uz dzīvi, un spēju izdzīvot visos apstākļos, nemitīgi apgūt ko jaunu un mācīties mantojis arī populārais dziedātājs.

Kad deviņdesmito sākumā Andris Skuja radio studijā sadarbojās ar skaņu režisoru un komponistu Ungaru Savicki, ierakstu mērķis bija tos lietot paša vajadzībām. Taču Andra versiju par Raimonda Paula dziesmu „Liec pie lūpām kausu” bija dzirdējusi TV pārraides „Pie vecā ratiņa” veidotāja Viola Lāzo un to pieteica „Ratiņa” dziesmu aptaujā, solistam pat nezinot. Skuja sev par lielu pārsteigumu 1993. gada aptaujā plūca uzvaras laurus, un turpmākajos gados viņa kasetes bija ļoti pieprasītas. Iepriekš reti kuram pazīstamais dziedātājs kļuva ļoti populārs, albumi sekoja viens otram, un joprojām Andrim darba mūzikā netrūkst.

„Mana vecāmāte bija skolotāja, pat skolas pārzine Ulmaņlaikos, vecvecāku nelaime bija tā, ka viņi labi zināja vācu valodu. Mans vecaistēvs ne par ko tika izsūtīts uz Sibīriju, vēla Vorkutu, pēc tam gan atnāca reabilitācija, ka viņš nav vainīgs. Iepazinu cilvēkus, kuri ir cietuši, un vectēvs nekļuva ļauns un naidīgs, vienmēr ar labestību uzlūkoja cilvēkus. Tā ir liela laime nelaimē. Pateicoties vecvecākiem ieguvu mūzikas pamatus, kaut sākumā ļoti pretojos.”

Mazais Andrītis aizrāvies trolejbusā sāka dungot, par ko citi pasažieri smaidīja, bet joki nebija ne prātā, kad sākās mācības Rīgas 3. mūzikas internātskolā. Tā bija ievērojama visā republikā, jo darbojās pēc tolaik modernās Zoltana Kodaja relatīvās solmizācijas metodes, kuras panākumus demonstrēja citām skolām. Audzēkņi dziedāja korī, apguva mūzikas instrumentus, mūziku mācījās katru dienu.

„Mums bija obligātās klavieres, pateicoties kurām, varu pats veidot sev pavadījumus. Pa starpu arī akordeons, bija savs pūtēju orķestris. Ļoti vispusīga skola!”

Turpinājums bija Kultūras darbinieku tehnikums, kurā Andris iepriekš apgūto klarneti nomainīja pret trompeti, kuru apguva pie Gunāra Freidenfelda, spēlēja basģitāru. Tolaik modē bija vokāli instrumentālie ansambļi, interesanti laiki, kas modināja interesi darboties šajā virzienā.

„Mums bāze bija Lēdurgā, un galvenais darbs bija – nospēlēt tarifikācijas skatē, lai kultūras nams iegūtu attiecīgu kategoriju. Kā Ērgļu kultūras nama ansamblim mums tas bija nopietns rūpals.”

Muzikālās prasmes lieti noderēja dienestā orķestrī Kaļiņingradas apgabalā, bet vakaros bija jāspēlē ballītes virsniekiem. Pēc armijas Rīgā modē jau bija mazāki sastāvi, kur tika pieprasīts augsts muzikālais līmenis – tā kā pārējie mūziķi bija citas tautības, Skuja sāka aktīvi dziedāt paralēli basģitāras spēlei.

Andrim Skujam ir neparasts, neatkārtojams balss tembrs, kas parādās, sākot dziedāt, neko īpaši neforsējot. Tā ir solista vizītkarte, kā arī plašais repertuārs, kaldināts arī, strādājot Rīgas estrādes koncertapvienībā pagājušā gadsimta 80. gados. Pašlaik Skujas repertuārā esot ap 600 skaņdarbu 9 valodās:

„Šobrīd esmu atteicies no sintezatoriem uz skatuves, ir mainījies formāts, jo esmu uzsācis aktīvu koncertdarbību, kur galvenais ir kontakts ar cilvēkiem. Mūsdienās gan koncertdarbība nenotiek kā pa diedziņu, ir pasākumi, tad atkal klusuma brīži. Bet brīvajos brīžos starp koncertiem, gatavoju ko jaunu.”

Kopā izdoto 7 soloalbumu dziesmu vidū bijuši gan vācu šlāgeri ar latviešu vārdiem, gan latviešu ziņģes, arī paša Andra sacerējumi. 21. gadsimtā sākās sadarbība ar komponistu un producentu Gaiti Lazdānu, kurš izveidoja apvienību „Kungi uzlūdz dāmas”, kurā Skuja uzstājās kopā ar aktieriem Gunti Skrastiņu, Daini Porgantu un Arti Robežnieku, tenoru Žoržu Siksnu un citiem.

Protams, mūzika nav vienīgais Andra Skujas ienākumu avots, viņš apguvis astroloģiju un hirudoterapiju, taču būtu laimīgs, ja varētu tikai dziedāt un spēlēt. To viņš Jāņos darīs atpūtas kompleksā Krimalnieki, Tūjā, jūras krastā, un Andrim ne vienu reizi vien gadījies arī būt par dāvanu jubilejā viņa dziesmu cienītājiem.