Ja Andrim Riekstiņam jaunībā kāds būtu teicis, ka viņš veidos dziesmu programmas bērniem un pat ies par Ziemsvētku vecīti, viņš tam nebūtu ticējis. Liepājas mūzikas vidusskolas absolvents pagājušā gadsimta astoņdesmitajos nodevās rokmūzikai dažādās grupās no „Corpus” līdz „Vecajām mājām”. Andris, bijis arī ansambļu „Saime”  un „Eolika”  solista godā, 12. martā nosvinēja 60. jubileju un raidījumā atcerējās savus latviešu populārās mūzikas jomā aizvadītos darba gadus, un ne tikai…

Brocēnos dzimušā Andra pirmā aizraušanās bija sports, jo sevišķi hokejs, taču jau agri viņš sāka muzicēt vietējā ansamblī.

„Bija maz laika – mācības, hokejs, mūzikas skola – braucu uz Saldu, spēlēju klavieres. Man bija ģeniāls skolotājs Volkovs, kas spēlēja Brocēnu ansamblī. Viņš man nesa notis no tā (repertuāra), ko viņi spēlēja ansamblī, pat „ABBA” dziesmu „Dancing Queen”, ko ar savām mazajām rociņām centos nospēlēt.”

Pirmā dziedāt Andri pamudināja bērnudārza audzinātāja Helēna, kas par puisēna talantu pastāstīja mammai. Turpmāk, kamēr pārējie saldi gulēja diendusu, Andris soļoja uz kultūras namu apgūt klavierspēli.

Liepājas mūzikas vidusskolā, mēģinājis iestāties kā pianists, bet nonācis pie kordiriģentiem, Riekstiņš – tolaik uzvārdā Smetanko – beigās nonāca vokālajā nodaļā, kur dziedāt  mācījās pie Natālijas Tilgales.

„Pirmais, kas nāca testēt visus jauniņos kojās, bija Norlands Millers, tā mēs arī sākām, un ar ko tik skolas laikā nebija kopā dziedāts – Eduards Glotovs, Ainars Virga un tā tālāk. Biju Liepājā no 1980. līdz 1983., tad pēc dienesta atgriezos un mūzikas vidusskolu pabeidzu 1987.  ”

Armijā Andris iemācījās spēlēt tauri, tomēr balss bija un palika viņa galvenais instruments. Pēc mūzikas vidusskolas beigšanas Riekstiņš pat devies uz konservatoriju, kur viņš būtu uzreiz uzņemts. Taču rokmūzika un viss, kas ar to saistīts, ņēma virsroku, un uz operskatuves Andri tā arī neredzējām

Vidusskolas pēdējā kursā, jau apprecējies, Riekstiņš dzīvoja pie sievas Pāvilostā un braukāja uz mēģinājumiem Matīšos pie Valmieras, kur grupu „Saime”  vadīja liepājnieks Juris Pavītols. Ar dziesmu „Princesīte”, ko duetā dziedāja Juris un Andris, grupa startēja „Mikrofona ‘87” aptaujā, kur izcīnīja 5. vietu.  

Vēl pirms „Saimes” Andris paguva padziedāt kolhoza „Boļševiks”  estrādes orķestrī „Neptūns”:

„Mūsu kursa audzinātājs Jēkabs Ozoliņš visu mūsu kursu – ritma grupu un mani – paņēma uz „Neptūnu”. Tur es dziedāju visu kaut ko, ieskaitot „Mammu, es gribu”, jo man bija tikai sešpadsmit gadu – skaitījos mazais…”

Valmieras restorāna grupa, ansamblis „Vecās mājas” – dziedātāja Andra Riekstiņa biogrāfija ir raiba! Pašās astoņdesmito beigās viņš dziedāja Borisa Rezņika vadītajā „Eolikā”, kurai tikai viens koncerts notika Latvijā, pārējie – tālēs zilajās, Gruziju ieskaitot, kur ar ovācijām uzņemta dziesma „Baltijai”.

Nomainījis uzvārdu Smetanko pret toreizējās sievas uzvārdu Riekstiņš, Andris mūsu valsti pārstāvēja jauno izpildītāju konkursā „Jalta – 90”, iepazinās ar komponistu Ēriku Ceļdomu un ieskaņoja vairākas šī neparastā mūziķa dziesmas. Deviņdesmitajos Andris savu patīkamo baritonu paguva skandēt Valsts akadēmiskajā korī, bet nu jau 16 gadu apceļo Latvijas pirmskolas izglītības iestādes ar programmu „Rieksta pasakas”. Tai dziesmas sacer pats, un mazo klausītāju dzīvesprieks piepilda Andra jeb Rūķa Rūda  sirdi, vēl viņam ir programma "Meitenēm par meitenēm":

„Ja tu kaut kur ej, tad, protams, jādzied profesionāli, bet, pirmkārt, tev jābūt tēlam – nedrīkst dziedāt vienkārši notis! Taču mans moto ir: dzīvē viss notiek tā, kā tam jānotiek!”