"Man patīk sacerēt ko neparastu" - „Salves” ģitārists, skaņradis Egils Pētersons

Jelgavas kultūras nama ansamblis „Salve” darbojās divdesmit gadus – no 1968. līdz 1987. gadam, un par tā veikumu diemžēl nav saglabājies daudz skanisku liecību. Lai kaut daļēji iepazīstinātu ar grupas vēsturi, uz sarunu aicināts ģitārists, dziesmu autors, tagad jau arī dziedātājs Egils Pētersons, kas bija „Salves” dalībnieks kopš 1975. gada līdz pašām ansambļa beigām. Viņš pastāstīja, ka pāris studijas ierakstu tapuši, taču to kvalitāte tika atzīta par sliktu. Tā nu par jelgavnieku veikumu atgādina Pētersona izveidotā sadaļa draugiem.lv, kur klausāmi „Salves” 80. gadu sākuma skaņdarbi un apskatāmi pāris foto. Tas par spīti bagātajai biogrāfijai, iegūtajām balvām "Liepājas dzintarā”, pašdarbības mūziķu tarifikācijas skates finālos un daudzveidīgajam dalībnieku sastāvam, kurā darbojušies pat Juris Kulakovs un Normunds Šnē, ne tikai Uģis Prauliņš un Valts Pūce. 

„Vienreiz mūs Aldis Ermanbriks aicināja kaut ko ierakstīt, bet mēs neaizgājām, jo likās, ka paši varam labāk. Jelgavas kultūras nama pagrabā bija telpa ar aparatūru un krāsainām gaismiņām, kuru saucām par studiju.”

Rīdzinieks Egils Pētersons mūziku nav speciāli mācījies un viņa pirmo dziesmu notīs pierakstīja „Salves” kolēģis Uģis Prauliņš. Turpmāk ģitārists mācījās privāti pie skolotāja Ādamsona, apguva solfedžo un harmoniju, pie Pētera Plakida – kompozīciju. Brīvajā laikā klausījās rietumu progresīvo jeb ātrroku, grupas „Yes”, „Jethro Tull”:

„Mēs ar Uģi klausījāmies, jūsmojām, bijām „puķu bērni”. Vazājāmies viskautkur apkārt, mēģinādami arī uzspēlēt, kaut ko paši komponēt. Oficiāli, protams, bija pagrūti. Sākumā, kad spēlēju Zigmara Liepiņa ansamblī Ikšķilē, man bija paštaisīta ģitāra.”

Par to, ka „Salvei” vajadzīgs ģitārists Egilam pateica Ingus Feldmanis, Jelgavas mūzikas vidusskolas mežraga specialitātes students, kas ansamblī spēlēja ģitāru, kā arī dziedāja. Tolaik galvenie solisti bija Andris Uļjanovs, Aija Krauce un Māra Bumbiere - viņu uz kultūras nama ansambli atveda slavenā māsa – Nora Bumbiere, iepriekš kolektīvs bijis daudz lielāks, būtībā estrādes orķestris ar pamatīgu pūtēju grupu. 
„Salves” dibinātājs bija līdzšinējais Jelgavas estrādes orķestra vadītājs, saksofonists Jānis Lejiņš. Kultūras namam naudas nebija, tās pietika tikai aparatūrai, līdz ar to muzicēšana balstījās grupas dalībnieku entuziasmā. Sākumā tā bija ļoti daudz - dziedāja Edgars Liepiņš, spēlēja Arnolds Jasa (taustiņi, trompete), Vladimirs Tereņins (ģitāra), Valerijs Zabeckis (bungas) un Sergejs Savičs (taustiņi):

„Sergejs Savičs bija leģendāra persona, viņš nodarbojās ar radiotehniku un pats uzbūvēja sintezatoru. Cilvēki brīnījās par tā skaņu. Koncertējām pa visu Latviju ar estrādes mūziku, reizēm pat pārgulējām uz skatuves.”

Pēc dažiem fragmentiem no "Salves" koncerta Aucē 1976. gada 27. jūlijā (paldies par kaseti bundziniekam Aleksandram Akimovam!) grupas soliste Māra Zustrupa telefona sarunā atcerējās, ka sešdesmitajos Jelgavas orķestrī viņa dziedājusi pavadošajā ansamblī, bet par reorganizācijas iemesliem neko nezināja paskaidrot:

„Orķestra vadītājs Lejiņš atnāca pie manas mammas un lūdz atļauju, lai es varētu dziedāt solo jaunajā ansamblī. Nosaukumu „Salve”, tulkojumā – „Esi sveicināts” izvēlējās Lejiņš un viņam to izdomāt palīdzēja Edgars Liepiņš, kurš zināja vairākas valodas. Liepiņš ir jelgavnieks, docents Lauksaimniecības akadēmijā, bija arī Jelgavas teātra aktieris. No paša sākuma dziedāja Gunārs Kuģis, arī Vanda Švanka no Dobeles.”

Repertuāru – populārākās latviešu un ārzemju dziesmas - piemeklēja vadītājs Jānis Lejiņš. 1974. gada festivālā „Liepājas dzintars” Mārai pat radās izdevība nodziedāt dziesmu no savas slavenās māsas Noras repertuāra – „Zib mūža rats”! Sastāvs pajuka, kad vairāki dalībnieki atstāja Jelgavu, arī Māra, kas pārcēlās uz Rīgu, lai mācītos Kultūras darbinieku tehnikumā un kādu laiku dziedātu „Modo”.

1975. gadā Jānis Lejiņš izformēja līdzšinējo estrādes stila sastāvu. Kopā ar Egilu Pētersonu un taustiņinstrumentālistu Uģi Prauliņu viņš sāka spēlēt sarežģītu instrumentālu mūziku – džezroku un ārtroku. No iepriekšējā sastāva palika basists Andris Bumbieris un pievienojās sitaminstrumentālists Aleksandrs Akimovs. 

„Salves” jaunā, Pētersona un Prauliņa veidotā seja jau bez līdzšinējā organizatora Lejiņa tika prezentēta republikas pašdarbnieku skates finālā Daugavpilī 1978. gadā. Instrumentālisti reprezentējās ar holandiešu grupas „Focus” kompozīciju „Anonymus 2” un no tās izrietošām izdomas bagātām improvizācijām četrdesmit minūšu garumā, kļūdami par uzvarētājiem instrumentālās mūzikas grupā. 

„Pēc tam piedalījāmies „Liepājas dzintarā” ar garu kompozīciju, kur visi varētu brīvi improvizēt. Tā bija trīsdesmit minūšu gara un saucās „Liepājas vasara”. Tolaik taustiņus jau spēlēja Arnolds Jasa, arī Juris Kulakovs, piedalījās arī Normunds Šnē.”

Uģa Prauliņa uzrunāts „Salves” darbības noslēgumā sastāvam pievienojās arī basists Andris Alviķis un bundzinieks Guntars Račs, kurš raidījumā ar prieku atcerējās šo laiku:

„Domāju, ka Uģim bija cerība, ka es kādas dziesmas vārdus uzrakstīšu, kas tomēr šajā sastāvā nerealizējās. Nonācu muzikālā vidē, kurā nebiju bijis, taču šo pieredzi ļoti augstu vērtēju. Ļoti spilgti atceros koncertu Latvijas Universitātes Aulā, kas bija ļoti nopietns, atmiņā paliekošs. Tas nebūt nebija vienkārši, ar improvizācijas klātbūtni, un nebūt sevi neuzskatīju par tik labu bundzinieku, tāpēc jo lielāks gods bija spēlēt „Salvē”.”  

Komponists Valts Pūce ar sajūsmu pastāstīja par kādu šefības koncertu Jelgavas stingrā režīma cietumā, uz kuru bija jāved klavieres un jāšķērso trīs žogi. Beigās priekšnesums pārvērties par īstu bungu solo, kur savu virtuozitāti demonstrēja Aleksandrs Akimovs, kuram ieslodzītie piebalsoja – „Davai, Saša, davai!”:

„Tur nevar izlikties, cietumā, esmu vēl citreiz spēlējis – viņi uzreiz sajūt, ja tu esi falšs. Valtam bija skaņdarbs „Sakramentu meklējot”, kura nosaukumu īsti nemācējām pārtulkot. Beigās pārtulkoja „Dzenoties pēc bagātībām”, un klausītājiem ļoti patika!”

Egils Pētersons tagad ieskaņo mūziku pats savā dzīvoklī. Bija liels pārtraukums mūzikā, līdz viņš sāka sacerēt dziesmas, lai tās būtu neparastas un interesantas.  Reizēm vārdus rakstīja pats, ar šo viņa daiļradi var iepazīties draugiem.lv. Ir daudz spēlēts ballītēs un kāzās, kur Pētersonam nāca apjausma, ka arī šo repertuāru var pasniegt interesanti.