Kādā no intervijām dziedātājs, dziesmu autors, producents, modelis, pasākumu vadītājs Markus Riva teicis, ka viņa dzīve ir kā klavieres – melns taustiņš, balts taustiņš, un arī vairumu savu dziesmu viņš sacer pie klavierēm. Nereti tās top pilnmēness laikā, taču speciāli dienas kalendārā komponēšanai šis viens no Latvijas stilīgākajiem dziedātājiem neatzīmē. Taču reiz jauno singlu Riva izdeva augošā mēnesī, un tas ļoti labi „aizgāja”. Citādi Markus nav horoskopu un dažādu ticējumu cienītājs, paļaujas pats uz saviem spēkiem.

Uz mūsu popmūzikas skatuves Markus Riva debitēja 2005. gadā ar Janas Kay sacerēto dziesmu „Melot vai tēlot” ar Marata Samauska dzeju, taču turpmāk lielākoties dziedājis tikai savas kompozīcijas. Tās apkopotas septiņos albumos, no kuriem tikai divi pilnībā bijuši latviešu valodā. Jaunākais – „Pazudīšu pilsētā” klajā nāca pērnruden, un dažreiz Markum dziesmas ieskrien galvā, pa pilsētu staigājot, iedvesmojoties no vienkāršām, ikdienišķām situācijām. To viņš piefiksē telefonā, tad mājās izveido skaņdarba tīrrakstu pie klavierēm, kurām balto taustiņu ir vairāk! Bet arī melnie dod iedvesmu dzīvei:

„Arī melnā pieredze iedod iedvesmu, ne tikai baltā. Ir labi, ja cilvēkiem klājas labi, bet arī par melno var radoši pastāstīt. Nebūtu interesanti dzīvot, ja katru dienu viss būtu fantastiski un viss balts!”

Markum Rivam netrūkst ne personisku zaudējumu pieredzes, ne neveiksmju, piemēram, Eirovīzijas dziesmu konkursa Nacionālajā atlasē, kurā viņš šogad atkal netika izraudzīts par Latvijas pārstāvi, kaut dziedātājam ir laba pieredze starptautiskajā arēnā.  šī gada konkursā „Supernova” angļu valodā skanēja Rivas jaunākais singls „Ja tu mani mīli” un tas patiešām ir sacerēts pilnmēness laikā:

„Es ļoti mīlu melodiju, tādēļ, rakstot dziesmas, man vienmēr ir svarīgi, lai tā ir vienkārša, ko cilvēks atceras. Atrodu uz klavierēm pāris skaistu akordu, tad melodija pati atnāk neapzināti. Man liekas, šai dziesmai ir pielīpoša melodija, kas ir atslēgas vārds Eirovīzijas konkursam. Kārtējoreiz nesanāca, kaut gan es pats to neuzskatu par neveiksmi, pretēji daudziem cilvēkiem, kas saka, ka nevajag turpināt. Bet cilvēks aug caur neveiksmēm un pieredzēm.”

Patiesībā dziedātāja īstais vārds ir Miķelis Ļaksa, kas līdz šim rakstīts viņa dokumentos, un viņš dzimis 1986. gada 2. oktobrī Sabilē, kur arī pavadīja pirmos desmit mūža gadus, līdz ar ģimeni pārcēlās uz Mārupi. Ar Sabili, protams, saistās grupas „Pienvedēja piedzīvojumi” veiksmes stāsts, ko piedzīvojis arī Markus:

„Viņi, brāļi Lundes, dzīvoja stāvu augstāk virs manas vecmāmiņas, pie kuras es pavadīju daudz laika, arī vasarās, kad jau dzīvojām Mārupē. Ar Pēteri un Aldi sētā spēlējāmies, viņi bija nedaudz vecāki, bet braukājām ar velosipēdiem un ko tik vēl ne. Varbūt viņi arī mani iedvesmoja ar stāstu, ka – hops – grupa no mazas pilsētas var kļūt pazīstama visā Latvijā.”

Kad Sabilē atvēra mūzikas skolu, Miķelis pēc mammas, skolotājas, ierosinājuma iestājās klavieru klasē, kaut ģimenē nebija dziļu muzikālu tradīciju. Vectēvs spēlēja akordeonu, ģitāru, uz karotēm, ko iemācīja mazdēlam, bija arī skaņuplašu atskaņotājs.

Pabeidzis mūzikas skolu, Ļaksa iestājās Rīgas Doma kora skolā, sekodams saviem elkiem Gunāram Kalniņam, Ievai Pļavniecei un citiem. Tad arī dzima pirmās dziesmas, un Markum Rivam mājās glabājas šīs vecās nošu burtnīcas, ko interesanti pašķirstīt. No pagātnes līdzi nāk arī interese par modi, kas sākās līdz ar vecmāmiņas darbavietu „Somdara” fabrikā, kur zēna rokās nonāca dažādi materiāli, furnitūra, raisot vēlmi pašam kaut ko darināt. Tagad viņam ir pašam savs apģērbu zīmols, un dziedātājs uzskata, ka popmūzikā vizuālajam tēlam ir ļoti liela nozīme.

„Kad bija grūti finansiāli apstākļi, ķēros pie vecāku drēbēm skapī, kaut ko pārtaisīju, lai vilktu uz skolu. Kad rakstu dziesmas, tad bieži jau sākumstadijā izdomāju, kā tas varētu izskatīties, kāds tēls varētu būt videoklipā.”

Rīgas Doma kora skolas laikā Markus Riva debitēja LTV, vadot raidījumu „Juniors”, kā arī pastrādāja Latvijas radio jauniešu pārraidē „Radiobumba”. Sekoja studijas biznesa augstskolā „Turība”, studējot sabiedriskās attiecības, arī neliela pieredze ASV, līdz par jauno talantu ieinteresējās Jana Kay, uzaicinot pastrādāt studijā „DeeSelecta”. Jana dzīvo Maskavā, ar Marku viņai joprojām ir lieliskas attiecības, un viņa arī ierosināja izraudzīties šo pseidonīmu:

„Vārds Miķelis Ļaksa žurnālistiem un sagādātu vēl lielākas klapatas, Markus Riva ir saprotams gan latviešu auditorijā, gan ārzemēs. Un māksliniekam ir nepieciešams sava veida alter ego. Protams, tā ir arī maska, jo īstais Miķelis ir daudz kautrīgāks un mierīgāks. Markum Rivam jābūt drosmīgākam, jo strādāt šovbiznesā nevar bez drosmes.”

26. februāra vakarā Markus kļuvis par vienu no Zelta mikrofona ceremonijas vadītājiem pārī ar Mārtiņu Spuri. Šo viņš nosauca par lielu savas karjeras notikumu, kaut pats nekad šai balvai nav bijis nominēts:

„Biju liels latviešu mūzikas fanāts. Skatījos šīs ceremonijas kopš pašas bērnības, gaidīju Latvijas mūzikas jaunumu raidījumu Latvijas radio 2 pirmdienās, deviņos vakarā, un vienmēr tas ir bijis tas, ko vēlos darīt. Tās šķautnes ir dažādas – dziedāšana, dziesmu rakstīšana, producēšana – tas viss paiet zem jumtiņa „mūzikas bizness”.”

Uz Marka Rivas plauktiņa muzikālu apbalvojumu netrūkst – ne tikai no Latvijas, bet arī citām valstīm, kurās viņš kļuva populārs pateicoties līdzdalībai šovā „Gribu pie Meladzes” (https://t.me/nexta_live/16526 - šeit dziedātājs Valērijs Meladze dalās ar uzsaukumu pārtraukt Krievijas uzbrukumu Ukrainai!). Tam dziedātājs pieteicās, nejauši atradis kastinga reklāmu, un drīz vien miljoniem klausītāju Eiropā novērtēja talantīgā latvieša sniegumu.

Iespējams, drīzumā no Marka sagaidīsim kaut ko jaunu, viņš sola apliecināt sevi poprokā, bet varbūt skandēs sērīgas balādes klavieru pavadījumā. Noteikti jau drīzumā, atsākoties koncertdarbībai, Riva atkal būs uz skatuves – vai nu kā dziedātājs, vai dīdžejs – bet varbūt viņš reiz kļūs par mūzikas žurnālistu, jo saka vienā balsī ar Raini: „Pastāvēs, kas pārmainīsies”.