Viņš dzied kopš 2 gadu vecuma, to dara vairāk nekā 20 valodās un līdz šim nav izdots neviens viņa soloalbums. Viņam patīk ceļot un fotografēt, bet par sevi stāstīt gan ne visai – un tomēr dziedātājs Laimis Rācenājs atnāca uz Latvijas radio 2, lai savas 21. augustā svinamās 65. jubilejas sakarā atklātu šo un to par savām dzīves un muzikālajām gaitām. Tās sākās Kuldīgas vidusskolas ansamblī, turpinājās karavīru grupā „Zvaigznīte”, kad tapis pirmais studijas ieraksts, Zigmara Liepiņa dziesma „In memorium” ar skaņu režisoru Kārli Rūtentālu pie pults. Laimis pat aizspiež ausis, lai nedzirdētu, kā zaļā jaunībā izklausījās viņa balss. Tajā viņš neklausās joprojām, tāpēc negrib ieslodzīt sevi studijā. Labāk dziedāt koncertos klausītājiem, kuru reakcija uz Rācenāja ārkārtīgi daudzveidīgo repertuāru allaž ir pozitīva. Viņš spēj atrast arvien jaunas, varbūt arī vecas, nedzirdētas melodijas, lai savā atklājēja priekā dalītos ar dažādu paaudžu ļaudīm. Protams, ne tikai Latvijā…

„Pieslīpējums jātaisa agrāk, pirms tu raksties studijā. Slīpējums ir atkarīgs no tā, kāda ir vide, atmosfēra, un studijā nevar būt tāda atmosfēra, lai varu izpausties – ne gaismas, ne cilvēki, kas klausās. Tāpat kā radio vienam pašam vadīt raidījumu ir teju neiespējami.”

Laimis ir strādājis radio deviņdesmitajos, kad kompaktdiski bija retums. Viņš bija koncertējis ārzemēs, savācis pamatīgu džeza CD kolekciju, kuru tad arī atskaņoja. Bet ar laiku kļuva par grūtu četrās sienās pie mikrofona. Šis tas jau arī ir ierakstīts, tostarp, dziesmas kinofilmām, multenēm, bet pirmais ieraksts latviski 1997. gadā bija Ulda Marhilēviča dziesma „Kate” albumā „Kates mīlas dziesmas”, ar to reklamējot tolaik populāru mēbeļu ražotāju.

Pirms apaļiem 30 gadiem, 1993. gadā Laimis Rācenājs pēc ilgas prombūtnes atgriezās Latvijā, apmetās Rīgā. Uzstājās kopā ar Hariju Bašu, Raimondu Paulu, vairākas sezonas dziedātājs aizvadīja uz kruīza kuģiem „Viking Line” un „Silja Line”, izklaidējot visdažādāko publiku. Viņš muzicējis kopā ar gandrīz visiem redzamākajiem džeza mūziķiem Latvijā un Igaunijā, piedalījies arī dažādos televīzijas šovos Vācijā, Zviedrijā, Somijā, bet pašlaik dziedātājs Eiropu vairs neuzskata par ceļošanai vērtu.

Pirmais 1958. gada 21. augustā dzimušā zēna ceļojums nebija tāls – no Dobeles, kur viņš nācis pasaulē, uz Kuldīgu, kur arī sperti pirmie soļi mūzikā. Par to, ka viņš dziedājis jau divu gadu vecumā, pastāstījušas bērnudārza auklītes. Uz mūzikas skolu Laimis gājis, bet, tā kā tur nemācīja kontrabasa spēli, zēns muzicēja uz čella ar asarām acīs. Protams, klausījās mūziku, mēģināja saprast, par ko dzied bītli, aizrāvās ar svešvalodām, apguva ne tikai angļu, arī vācu, zviedru valodas.

„Bija obligātais koris, no kura es muku. Bērnu mūzikas skolā mācījos gan oboju, gan mežragu. Desmitajā klasē mani uzaicināja organizēt ansambli, ar kuru dejās paspēlēt, un tas mani ļoti ieinteresēja. Kultūras namā ansambli vadīja Aldis Klints, viņš uzņēmās pār mums šefību.”

Vidusskolnieku no Kuldīgas uzreiz iesauca armijā. Nelielā auguma dēļ „spīdēja” iespēja nonākt uz atomzemūdenes, par laimi, Laimja draugs Viktors Macko demobilizējās un atvēlēja Rācenājam savu mūziķa vietu karavīru ansamblī „Zvaigznīte”. To vadīja Zigmars Liepiņš, bet pēc armijas Laimis iestājās Liepājas mūzikas vidusskolā uzreiz divās specialitātēs – kordiriģēšanā un vokālajā nodaļā – un pievienojās „Līviem”, jo Juris Pavītols viņu jau bija ievērojis Kuldīgas skolas ansamblī. Vispirms Rācenājs nosēdās pie bungām, 1980. gadā, atgriežoties Ērikam Ķiģelim, par bundzinieku kļuva Vilnis Krieviņš. „Līvos” Laimis sabija līdz 1981. gadam, kad pārcēlās uz Tallinu, mācījās Georga Otsa mūzikas vidusskolā, pēc tās beigšanas dziedāja Tallinas radio korī, un, protams, daudz kur citur.

„Pa starpai aizbraucu vēl uz Sibīriju stādāt, naudu pelnīt kopā ar Mievaldi Kalniņu, dzejnieku un bardu. Tad jau esošā sieva iestājās Tallinā, es braucu viņai līdzi, arī tur mācījos divās nodaļās – kordiriģēšanā un estrādes dziedātājos.”

Dziedātājs Laimis Rācenājs uzstājies ar dažnedažādiem mūziķiem, sastāviem, dzied visdažādākajos stilos, izpilda spiričuelus, blūzus, regtaimus, balādes, šansonus, bosa-nova un šlāgerus, kaut vai mūžzaļo – „Pie dzintara jūras”. Ir dziedājis gan ar Austru Pumpuri, gan Mirāžas džeza un citiem orķestriem. Ierakstu gan visai maz – tie rodami Ainara Kneša dziesmu albumā un Māra Muktupāvela un draugu diskā „Sventava”. Kaut gan jaunībā Laimis solījās nedziedāt Raimondu Paulu, dodot priekšroku bītliem, arī šo repertuāru viņš iemūžinājis, arī kopā ar meiteņu ansambli „Neaizmirstulītes”. Īpaša 65. jubilejas koncerta gan nebūs, arī ceļojumu fotogrāfiju izstādes nē, kā pirms pieciem gadiem uz iepriekšējiem šūpuļsvētkiem, taču dziedātājs aktīvi koncertē – atliek sekot afišai!