„Dziesmas bruņinieks” – tāds ir nosaukums dziedonim Viktoram Lapčenokam veltītajai grāmatai, kas dienasgaismu ieraudzīja viņa dzimšanas dienā 16. janvārī. Darba pamatu veido pirms gadiem divdesmit izdotā Sandra Landorfas grāmata „Par sava paša prieku”, kura papildināta ar radiožurnālistes, personībām veltītu grāmatu autores Lias Guļevskas rakstīto. Ar Viktoru viņa ir pazīstama kopš pagājušā gadsimta 70. gadu sākuma, kad sāka strādāt radio kā raidījuma „Dzirkstele”  ārštata korespondente. Jau tad Lia nebija bija meitene, prata notvert cienījamo mākslinieku intervijas sarunāšanai, un pēdējos gados abi satikušies bieži vien – svinot „Mikrofona” dziesmu aptaujas 55. jubileju. Vēl viens koncerts sērijā gaidāms šovasar Tukumā, pilsētas svētkos.

„Šoreiz izvēlējos uz grāmatas vāka nelikt savu vārdu, jo pamatā ir Sandra materiāls, tas nebūtu godīgi. Otra daļa ir manējā, pirmā rakstīta pagājušajā gadsimtā. Izdevniecība nolēma, ka pagājis vairāk nekā 20 gadu, un grēks nenofiksēt tik spožu cilvēku kā Viktors, kas tik aktīvi vēl darbojas.”

Žurnāliste, radiobalss, raidījumu „Dzirkstele”, „Mikrofons”, „Ģimenes lokā”, „Mājas svētība” u.c. veidotāja nu jau vairāk nekā 20 gadu raksta par nozīmīgām Latvijas kultūras personībām, turpinot savulaik Latvijas radio iesākto darbu. Daudz publikāciju bijis arī žurnālā „Mistērija”, leģendāras ir Lias sarunas ar akadēmiķi Andri Buiķi un ārstu Pēteri Kļavu, kas tāpat apkopotas grāmatā. Daļa veltīta mūzikai – pirms divdesmit gadiem pie lasītājiem devās veltījums izcilajam skaņu režisoram Aleksandram Grīvam, arī tā pērn piedzīvoja atkārtotu izdevumu ar virsrakstu „Aleksandrs Grīva: skaņas karalis”, pirms diviem gadiem izdots krājums „Raimonds Pauls - skanošs un klātesošs”, kura sastādītāja bija Lia Guļevska. Viņa atcerējās, kā nakts vidū gājusi meklēt grāmatu, kurā par Paulu rakstījis viņa laikabiedrs Zigmunds Skujiņš:

„Skaidrs, ka sarunā ar Viktoru Lapčenoku arī bija jāpakāpjas atpakaļ uz to laiku, kad Raimonds viņam piezvanīja un kā tas viss aizgāja, sākot ar „ Mikrofona ‘71” aptauju. Runājām par to, kā šīs dziesmas tapa, par Aleksandru Grīvu, Kārli Rūtentālu, Kārli Pinni, kuru darba rezultātā tās tika ierakstītas. Runājām arī par dziedātājiem ārpus Latvijas, par operu.”

Apzīmējums – „Dziesmas bruņinieks” – saistībā ar Viktoru, kas saukts par estrādes džentlmeni, ir īsti vietā. Diemžēl viņam nav pat nekādas valstiskas atzinības zīmes, kas būtu pelnīta par nenogurstošā, vairāk nekā 50 gadu ilgā darba koncertos, ierakstos.

„Viktora ordenis varētu būt katra klausītāja sirdī,”

uzskata Lia, un par to liecina, piemēram, fakts, ka uz Lapčenoka uz 25. janvāra koncertu Valmieras restorānā „Akustika” biļešu sen vairs nav.

Jaunajā grāmatā dziedātājs stāstījis par sadarbību ar skaņražiem, piemēram, Zigmaru Liepiņu un dziesmu „Tāds mūžs”  - veltījumu Džo Dasēnam. Piedevām Viktors pagājušovasar bija gatavs braukt pie Guļevskas uz Mellužiem, lai tiktos Jūrmalā, stāstot par savas dzīves pēdējo gadu svarīgajiem notikumiem.

„Man laimējies visu mūžu darīt to, kas ļoti patīk, – satikt fantastiskus cilvēkus un par viņiem stāstīt saviem radio klausītājiem un lasītājiem. Tas tiešām iedvesmo arī mani pašu.”

Pērnā gada nogalē izdota arī paša Lia veltīta, meitas Diānas (M.P.Nunna) sarakstītā grāmata „Mana mamma EvangeLia Kukuvasa Guļevska”. Evangelia ir žurnālistes pilns grieķiskais vārds, un, kas zina, varbūt Lia uzrakstīts grāmatu par savu brāli, izcilo dziedātāju Adrianu Kukuvasu. Viņa vārds un veikums, protams, figurēja vēl kādā Guļevskas mūzikas tēmai veltītā izdevumā „ Tikai dziesma nenosalst...”: „Mikrofons” - Latvijas fenomens (2017), tikmēr viņas veidotos raidījums neviens nav saskaitījis, tāpat kā Viktora Lapčenoka skandētās dziesmas.