Populārais dziedātājs un dziesmu autors Guntis Veits lielākoties pazīstams kā grupas „Credo” dalībnieks, tās galvenais solists būdams jau 45 gadus. Nesen Guntim bija šūpuļsvētki, kurus viņš atzīmēja, apmeklējot grupas AC/DC koncertu Vācijā. Taču visa gada garumā tiek svinēta „Credo” pusgadsimta jubileja, un Guntis jūtas slikti, ja nedēļas nogalē nav kāda koncerta. Tuvākie no tiem gaidāmi Ikšķilē 17. augustā un Alūksnē - 24. augustā.

„Koncertos skan tās dziesmas, kurās es pats esmu piedalījies,” skaidro „Credo” solists, kurš šajā amatā tika iecelts 1979. gadā, piecus gadus pēc tam, kad Valdis Skujiņš Liepājā izveidoja šo grupu.

„Tas nav smags darbs, es pat teiktu: ja darbs tev patīk, tas nevar būt smags. Man ir pat grūti iedomāties tādu piektdienu vai sestdienu, vai svētdienu, kad man šī darba nebūtu. Es pat nezinātu, ko darīt, mans otrs gan, tā sacīt, smagais darbs ir makšķerēšana. Jāpiedomā gan pie tā, ka uz ūdeņiem nedrīkstu pazaudēt savu galveno instrumentu – balsi!”

Pirmais 1954. gada 3. augustā Kuldīgā dzimušā Gunta instruments gan bija vijole. Mamma gribēja, lai dēls spēlē klavieres un viņš pats arī to būtu gribējis, jo tās nav jāstaipa līdzi, bet skolotāji lēma citādi. Liepājas mūzikas vidusskolu, savukārt, Guntis beidza kā kontrabasists, augstskolas diplomu ieguva Latvijas Valsts konservatorijas masu pasākumu režijas nodaļā. Tolaik gadījās, ka uz koncertu no Rīgas bija jābrauc ar taksi, un izglītība Guntim palīdz, piedaloties muzikālos uzvedumos, no kuriem ļoti populāra ir komēdija „Precies, māsiņ”, kurai gaidāma otrā daļa.

Jau mūzikas vidusskolā Guntis bija koru un ansambļu dalībnieks, ansambļos, viņš dziedājis dažādās valodās, piemēram, kad „Credo” uzstājās ārzemēs, ieskaitot Kongo, Vjetnamu un citas eksotiskas valstis.

„Mani konsultēja Aviācijas institūta studenti no Kongo un pat teica, ka man ir ļoti laba izruna. Vjetnamā dziedājām Raimonda Paula „Dāvāja Māriņa” ar populāru vjetnamiešu meiteņu grupu”.

Apceļota vai visa pasaule, arī pēdējos gados Veits ne tikai ar „Credo” repertuāru muzicē aiz Latvijas robežām, bet arī duetā ar saksofonistu Gunti Branci kā apvienība „Guntis un Guntis”. Tad Veits spēlē ģitāru, pret kuru vijoli iemainīja Liepājas kultūras namā „Vaduguns”:

„Kad gāju ar vijoli, puikas apcēla – re, kur čīgātājs. Kultūras namā vijoli un ģitāru pasniedza Zigmara Liepiņa tētis, kas redzēja, ka vijoli turu nevis pie zoda, bet vairāk klēpī kā ģitāru. Viņš pateica, ka vijole jāliek malā, par ko biju ļoti priecīgs. Izmācījos ģitārspēli, sāku piedalīties visādās mazās grupiņās, tad, protams, dziedāju „firmu”. Latviešu valodā tai laikā dziedāja tikai kāzās.”

Kopš „Vaduguns” laikiem Guntis komponē, savas dziesmas gan viņš nav skaitījis, lielākoties vispirms top melodija, tad vārdi – pēdējos gados visbiežāk ar Guntara Rača vārdiem.

„Credo” koncertos skan arī Veita jaundarbi, kuru klausītāji uzņem ar prieku, bet lielāko sajūsmu raisa laika pārbaudi izturējušie hiti, un to vidū daudz Gunta sacerējumu: „Ko tu dungo savā kabatā”, „Neko nevar skaidri zināt”, „Disnejlenda”, „Lido” un citas. Dziesmas tapušas ar Jāņa Baltausa, Dagnijas Dreikas, Ārijas Elksnes u.c., pat Mārtiņa Freimaņa dzeju. Rudenī „Credo” savas 50. jubilejas koncertturneju turpinās Latvijas lielākajās koncertzālēs, un Guntis cer uzstāties, piemēram, Liepājas teātrī, kas viņam ir ļoti mīļa zāle:

„Mums tolaik bija ap 30 koncertu mēnesī. Braucu mājās no Alūksnes, nākamajā dienā bija jāspēlē Liepājas teātrī, domāju – nobraukšu gar teātri. Pulkstenis četri no rīta, un jau stāv rinda pēc biļetēm. Bija ļoti patīkami to redzēt...”