Kad dārzs izravēts, siers sasiets, alus norūdzis un speķis pīrāgiem sagādāts, atliek tikai padomāt par to muzikālo repertuāru, kas skanēs Zāļu vakarā un Jāņu dienā. Par to saruna ar Ivetu Priedi, kas kopā ar vīru Māri Priedi vairāk nekā desmit gadu garumā (1996-2007) kompānijas MAPL paspārnē veidoja dziesmu izlases sērijā „Līgo dziesmas jaunās skaņās”. Māris atbildēja par dziesmu melodijām, aranžējumiem, miksu, māsteru, Iveta – par tekstiem, producēšanu, kasešu un disku noformējumu u.c. Ar Priedes vārdiem, protams, tapušas ne tikai Līgo dziesmas, darbs pie kurām sākās jau drīz pēc Ziemassvētkiem.

Deviņdesmitajos piedzīvojām īstu Līgo dziesmu kasešu, vēlāk – disku bumu, jo ikviena mūzikas izdevniecība Latvijā Jāņos izdeva kādu dziesmu albumu, dažas pat vairākus. Pēc tam, kad padomju gados par Jāņiem daudz nedziedāja un arī brīvdienu svētkos nedeva, neatkarīgajā Latvijā gribējās vairāk priecāties par vasaras saulgriežiem un to darīt mūzikas pavadībā.

„Doma bija tāda, ka vajag kaut ko jautru, kaut ko bezbēdīgu uz to laiku, kad ir vasara, ir silti, un gribas būt mazliet liderīgam. Tobrīd Līgo dziesmu niša patiesībā bija tukša, modīgu dziesmu nebija. Varbūt tolaik tur bija vairāk izklaides nekā dziļākas svētku jēgas meklējumi.”

Māris Priede, kas mūžībā devās 2015. gadā, bija MAPL viens no vadošajiem mūzikas producentiem, autoriem. Viņa studijā allaž bija ar mūziku saistītu cilvēku, ka biezs, droši vien tā arī pavīdēja ideja par Līgo dziesmām, turklāt arī izdevniecības direktors Andris Koļesņikovs, liels tolaik populārās deju mūzikas cienītājs, uzskatīja, ka dziesmu tekstiem jābūt seksīgiem un ironiskiem. Arī latvieši Jāņos ne tikai ēda un dzēra, bet arī apdziedājās – šī tradīcija pamatā samērā nenopietnajiem Ivetas Priedes dziesmu tekstiem, kas skan programmās „Līgo dziesmas jaunās skaņās”. Dažkārt mūzika bija pirmā, dažkārt vārdi – Iveta augusi laukos, un pie viņiem uz Jāņiem sabrauca arī pilsētas radi.

„Mārim bija jauks teiciens, ka vairāk vai mazāk visi latviešu svētki reducējas uz kapu svētku noskaņu. Šī bija sadumpošanās, ka vajag kaut ko citādāku. Pirmie Līgo dziesmu projekti bija sasaistīti ar tautasdziesmām, kam pielikām asprātības, laikmetīgas notis. No 3. izlases izkristalizējās mūsu oriģinālais piegājiens.

Izrādījās, ka man tīri labi padodas rakstīt tekstus, varbūt tāpēc, ka skolā man patika rakstīt sacerējumus. Patika lasīt, kas iztēles pasauli ļoti paplašina. Pierakstīju dzejolīšus, varbūt dienasgrāmatas. Pamazām sākās šis ceļš.”

Iveta un Māris Priedes ar Juri Eihmani radīja deju mūzikas projektu Codex, un Iveta nāk no muzikālas ģimenes. Tās locekle, Ivetas māsīca, ir Gunta Lodziņa, pazīstama kā Ugunīgā Gunta, kas kopā ar Neganto Porgantu iedziedāja trīs Līgo dziesmu albumus, kam sekoja viena programma ar Jāni Paukštello. Tā (2005) vairs nebija tik pikanta kā iepriekšējās, kas tapa laikā no 2000. līdz 2003. gadam.

„Ar Guntu bērnībā dziedājām, viņai ir māsa Maija – abām ir akadēmiskā muzikālā izglītība. Arī tagad šad tad kopā padziedam. Un Gunta pat dziedāja akadēmiskajā korī „Latvija”.”

Toreiz Māris Priede strādāja pie dueta „Imanta-Babīte” albuma, tad arī droši vien ienāca prātā izmantot Daiņa Porganta komiķa talantu. Priedes sacerēja dziesmas arī Porganta albumiem „Svešinieks” un „Nesaki vienalga”, Dainim piebalsis piedziedāja Gunta Lodziņa. Dziedošais aktieris piekrita piedalīties Līgo dziesmu ieskaņojumu sērijā kopā ar Ugunīgo Guntu – nebūt ne iesācēju popmūzikā, par ko viņa pastāstīja telefona sarunā:

„Tā man bija jauna pieredze. Pirmoreiz strādāju studijā, duetus dziedājām pa īstam. Latviešu valodā gan vispār grūti dziedāt, un Iveta bija sarakstījusi daudz vārdu. Un ātri vajadzēja izdziedāt, bet ar Daini viss izdevās. Sapratām, kas tas par žanru.”

80. gadu sākumā iepriekš Krustpils apkaimē zināmā dziedātāja Gunta, tolaik ar uzvārdu Kondrāte, kļuva par Jumpravas kultūras nama ansambļa solisti, grupu vadīja Ungars Savickis, dziesmas komponēja arī Grigorijs Zilbers, „Leonoras” autors. Notika daudz koncertu, deju vakaru – izbraukāta visa Latvija! Tolaik „Jumpravā” dziedāja arī Ligita Zeile. Ar Ainara Ašmaņa ierašanos stils mainījās, un 1984. gadā jau izveidojās pašlaik zināmais sastāvs. Gunta, savukārt, dziedāja Ogrē, Ķegumā, Lielvārdē, Tomē dažādos deju vakaru ansambļos, pašlaik gan mūzikai teiktas ardievas.

Pazuduši no aprites arī vēl vairāki „Jauno Līgo dziesmu” izlašu varoņi. Tolaik notika pamatīga atlase jaunradīto skaņdarbu izpildītājiem. Iveta meklēja ne tikai slavenības, bet arī mazāk zināmus dziedoņus, kuru vidū bija kapelas „Kreicburgas ziķeri” dalībnieks Harijs Zdanovskis. Mārīte Puķīte bija no Klintaines kapelas. Dziedāja arī Valts Sarkanis no deju mūzikas projekta „Fragments Plus”. Ēriks Budēvics, kas dziedāja arī duetā „Vējiem līdzi”.”

„Bija bieži, ka mūzika un teksts ir uzrakstīti, tad domājām, kam dziesmu iedot. Dažkārt rakstot jūtu, vai melodija piemērotāka sievietes vai vīrieša balsij, tad atlika tikai sameklēt solistu.”

Ivetas vārdi skan Irēnas Ancānes, „Double Faced Eels”, „Vējiem līdzi”, Ineses, Ata Auzāna, Koļas, Jāņa Paukštello, Harija Spanovska u.c. izpildītajās dziesmās, kopā to varētu būt simti, nevis desmiti. Tagad Priede, kura dzīvo Norvēģijā, ar mūziku ikdienā nenodarbojas, viņa atgriezusies pie zīmēšanas, zīmē mandalas, interesējas par sakrālo ģeometriju, vada mandalu meistarklases, plāno izdot savu dzejoļu krājumu, taču – ja kāds lūgs uzrakstīt dziesmu vārdus, neatteiks.