Kaut populārā grupa „Kantoris 04” grasās pielikt punktu savai darbībai, tās solists Harijs Joniškāns turpinās dziedāt arī viens pats. Ar saviem ansambļa biedriem Harijs uzstāsies vairs tikai 19. maija Bīriņu pils „Lielajā šlāgerkoncertā” un savas apaļās jubilejas dienā – 25. maijā. Tur gan publika netiek gaidīta, jo dzimšanas dienu Joniškāns svinēs tikai draugu lokā savā viesu namā „Vakarvēji”, kurp devās Daiga Mazvērsīte, lai intervētu klausītāju iemīļoto dziedātāju, dziesmu autoru un mūziķi.

„Mūzika man ir sirdslieta. Kad vairs nevarēšu uz skatuves uzkāpt, tad varbūt beigšu. Vai balss neskanēs – divi iemesli, kuru dēļ varētu atmest uzstāšanos.”

Par lielāko dāvanu jubilejā Harijs Joniškāns sauc iespēju satikties ar saviem draugiem, tostarp, grupas „Kantoris 04” mūziķiem -  taustiņinstrumentālistu Armandu Trambicki, basistu Aivaru Jakuboviču un bundzinieku Igoru Vītolu - ar kuriem kopā aizvadīti 35 raženi mūzikas gadi. Bīriņos viņi atskaņos tikai dažas dziesmas, būs arī kāds pirmatskaņojums, taču Harijs dziedās gan kopā ar Jāni Vībantu no „Vēja runas”, gan pats ar saviem draugiem un būs viens duets ar Santu Kasparsoni. Viņš vēlas atcerēties tos laikus, kad 1976. un 1977. gadā muzicēja Valmieras grupā „Kvelde”, kad viņu hits bija Mārča Kalniņa dziesma „Laimes putns”.

„Vienam uz skatuves skumīgi, ja ir kāds kolēģis, ir drošības sajūta un uzreiz ir prieks spēlēt, kad viens ar otru saskatās, arī labāk skan.”

Harijam bija desmit gadu, kad ģimenē parādījās lenšu magnetafons, tēvs klausījās vācu šlāgerus, Robertino Loreti, kura balsi iemīļoja arī Harijs:

„Atceros, uzliku lenti ar dziesmu „Papagailo”, uzkāpu uz krēsla un, lai ritms būtu stiprāks, situ līdzi karotes. Biju tā aizrāvies, ka nemanīju, ka ienākusi mammas ar kolēģi. Sakautrējos un aizbēgu…”

Joniškāns  ir dzimis un audzis Rīgā. Kad sākās bītlu laiki, Harijs tika pie kaimiņa ģitāras. Viņš mācījās 24. vidusskolā, kur arī pirmoreiz iesaistījās skolas grupā, pat mēģināja kāzas nospēlēt. Sapratis, ka dēlam patīk mūzika, tēvs nopirka akordeonu un aizsūtīja mācīties kursos. Bija jāapgūst notis, un kopš tiem laikiem mūziķis pārzina arī klavierspēli. Akordeons gan ņēma bēdīgu galu, kad Harijs, pirmoreiz apprecējies, sāka spēlēt Priekuļu Baltijas mašīnu izmēģinājumu stacijas grupā:

„Aizdevu akordeonu kolēģim, kam vajadzēja nospēlēt kāzas – kā draugam neiedosi? Kad atnesu mājā, tas pieliets pilns ar šampanieti, taustiņi salipuši.”

Mājās tagad akordeona vairs nav, toties ir taustiņinstruments, ar ko veidot aranžējumus. Dziesmas Harijs sāka sacerēt, kad jau 1989. gadā bija izveidota grupa „Kantoris 04”, kuras repertuārā bija daudz vācu šlāgeru. Paklausījās, tad ķērās pie melodiju sacerēšanas, vārdus Joniškāna dziesmām rakstīja Marika Svīķe, tad Elita Tilčika, pašlaik – Sergejs Abramovs. Izdoti jau četri soloalbumi, no kuriem pēdējais bija dubultalbums, un ir jau gatavs materiāls jaunam soloalbumam.

Dziedātājs pakavējās atmiņās arī pie darba Cēsu kultūras nama ansamblī, kad pēc ballēm bija jāsoļo septiņus kilometrus uz mājām Priekuļos, jo autobuss nekursēja. Priekuļos viņš strādāja par traktoristu, mācījās tehnikumā. Savukārt „Kveldei” Valmierā sekoja ansamblis „Vitrium”, kuru vadīja Māris Briedis. Mūzika biogrāfijā astoņdesmitajos ir arī darbs restorānā, grupa „Pieci”, kur dziedāja Andris Riekstiņš (Smetanko).

Mūzika gan Joniškānam allaž bijusi tikai vaļasprieks līdztekus pamatdarbam būvniecības nozarē, kur viņš no pašas apakšas veidojis nopietnu karjeru, pašlaik gan jau ir pensijā.

„Ja es gribētu pelnīt ar mūziku, būtu bijis stipri vien vēl jāmācās. Savulaik bija doma iet pie vokālā pedagoga, jo ir īpatnējs balss tembrs un dotumi. Tāpat apgūt instrumentu… Bija cītīgi jāsēž, trenējot gammas.”

Ar grupu „Kantoris 04” Harijam bija iespēja ne tikai gūt baudu, bet arī nopelnīt, sevišķi deviņdesmitajos, kad kasešu tirāžas bija fantastiskas, toties nebija atvaļinājuma, jo visas nedēļas nogales pagāja koncertos.

„Kad sāku rakstīt dziesmas, pievērsos dzejai. Sieva mīlēja dzeju, pilni plaukti grāmatām, sāku lasīt, liku lapiņas iekšā, ja dzeja derēja manai melodijai. Tapa arī „Virši zied” ar Valda Grēviņa vārdiem vēl pirms Raimonda Paula.”

Protams, Harijs piedalās arī aptaujā „Sirdsdziesma”, kur visvairāk žēl par dziesmas „Sidrabotā roze” 2. vietu 2018. gadā, atpaliekot no uzvarētāja vien par trim balsīm!

„Naktī es pamostos, kad pēkšņi kaut kas ienāk prātā. Ķeru telefonu un iedungoju melodiju. Ikdienā telefons pie rokas, arī ar ģitāru kaut ko iespēlēju. Paiet laiks, no vienas frāzītes aug turpinājums. Man neienāk prātā pilna dziesma – rakstu pa gabaliņam. Nemāku rakstīt dziesmas pēc pasūtījuma.”

19. maijā – Bīriņu pils 14:00 “Lielais šlāgerkoncerts”:

Zeļļi, Vēja Runa, Bērnu Estrādes Studija Kukaragi, Harijs Joniškāns&Kantoris04, Aigariņš, Raivo Stašāns, Tilts, Starpbrīdis, Viktors Zemgals, Raitis Bužoks, Galdnieki, Vidrock, Pipari, Defecīts, Pļumpapā, Anita Ozola, Harijs Joniškāns&draugi, Ilze Jānis Vībanti, Kompromiss, Muiža, Duets Ilona&Igors, Stabu ielas muzikanti, Liepavots, Ēriks Gruzniņš, Vijārs&Vilx, Miera Vējos u.c.