Grupa „Menuets” būs dalībnieku vidū labdarības koncertā "Mīlestības pieskāriens" 1. februārī Sv. Jēkaba katedrālē Rīgā, lai vāktu līdzekļus baznīcas ērģeļu atjaunošanai. Uz sarunu par šo koncertu, savu muzikālo daiļradi, darbošanos „ Menuetā” un pūtēju orķestros uz sarunu aicināta flautiste, arīdzan dziedātāja Baiba Jagere.

„Ar lielu prieku piedalīsimies, to ieteica Adrians Kukuvass. Koncertu baznīcā „Menuetam”  nav bijis, bet baznīcā atvadījāmies no mūsu ilggadējā skaņu režisora Māra Studenta. Flautu, protams, esmu baznīcā spēlējusi, patīk šī akustika.”

Baibas tēvs Ojārs Jagers bija Rīgas 1. Mūzikas skolu beidzis akordeonists, paralēli pamatdarbam kā skursteņslauķim BUB biedrībā viņš vadīja estrādes ansambli, reizēm lūdza Baibu piedziedāt klāt kādai dziesmiņai.

Sākusi ar klavierspēli J. Mediņa BMS, Baiba 5. klasē pārcēlās uz dārziņskolu, lai klavieres nomainītu pret flautu.

„Klasi augstāk mācījās viens no brāļiem Sējāniem – Jānis, kordiriģents. Vairāki „Menueta” dalībnieki gāja armijā, Jānis pārņēma vadību. Viņš man palūdz atbraukt uz mēģinājumu Asaros, parādīt, kā es protu spēlēt flautu, un pieņēma mani ansamblī. Jānis Blūms arī neiebilda.”

Baiba uzskata, ka flauta ir rokmūzikas instruments, kad „Menueta” taustiņinstrumentālists bija Imants Paura, viņš Jagerei ieteica paklausīties grupas „Jethro Tull”  ierakstus un pamēģināt šim stilam līdzināties. Latvijā paraugs varētu būt Ivars Birkāns, tomēr Baiba uzskata, ka viņas stils atšķiras no visiem pārējiem ar roķīgumu un īpašu mēles piesitienu.

 „Imants Kalniņš mums iedeva tikai melodiju un harmonijas, viss pārējais bija tas lielais darbs, kuru veicām katru sestdienu un svētdienu paši mēģinājumos no desmitiem rītā līdz desmitiem vakarā. Tā tapa aranžējumi, kuriem nošu nav – viss ir galvā.”

Pēc Baibas domām, „Menuetā” allaž valdījusi sapratne un iejūtība vienam pret otru, ne velti šis repertuārs izklausās aktuāli šobaltdien. Viņas flauta spoži skan multiplikācijas filmās „ Zaķīšu pirtiņa” un „Zelta sietiņš”  ar I. Kalniņa mūziku. Oboju spēlēja Jānis Blūms, skaņu režisors ar absolūto dzirdi:

„Kā viņš mūs visus dresēja, dzirdēja katru skaņu, kuru ņēmām par augstu vai par zemu. Vēlreiz un vēlreiz spēlējām! Tā viņš dresēja arī manas ausis, ievirzīja flautas skaņu. Man bija tikai četrpadsmit tajā 1972. gadā.”

Baiba „ Menuetam” pievienojās gadu pēc Ineses Pabērzas, kurai pēdējās atvadas biedri teica 22. janvārī, un 1. februāra koncertā Adrians nodziedās viņas repertuāra dziesmu „ Romantika”, pieminot mūžībā aizgājušo dziedātāju un aktrisi. Jau sen taustiņinstrumentus ansambli nespēlēja Juris Kulakovs, viņa vietu aizpildījis, Baibas vārdiem, lielisks mūziķis – Normunds Puriņš.

„Mēs spēlējam, muzicējam, ja mūs aicina, to jubileju svinēšanu jau ir par daudz. Galvenais, lai cilvēki mūs grib dzirdēt, un joprojām, pateicoties senajām Imantdienām, es redzu acis un to, kā viņi dzied līdzi, arī jaunieši.”

Jau 31 gadu Baiba Jagere strādā Juglas mūzikas skolā, liek repertuārā arī dziesmas no „Menueta” repertuāra. Pērn, maijā, notika koncerts vecākiem, „Zaķīšu pirtiņai” bija svinama 40. jubileja un Baiba sacerēja aranžējumu četrām flautām. Ilgus gadus bijusi pūtēju orķestra „Rīga” dalībniece, Jagere flautu pašlaik spēlē kultūras nama „Ziemeļblāzma” pūtēju orķestrī „Fanfāra”, kā arī Ogres pūtēju orķestrī „Horizonts”, kas pošas kopīgajai koncertturnejai ar grupu „Turaidas Roze”.

Savukārt dziedātājs Adrians Kukuvass, sazvanīts no studijas, strādā pie komponista Māra Lasmaņa dziesmu cikla, kura viens fragments izskan raidījumā – dziesma „Es Tev piebikstīšu” ar Klāva Elsberga dzeju, notiek arī sadarbība ar dziedātāju, mūziķi Māri Repšu, un Adrians iesmēja, ka viņi ar Māri nedrīkst saukties par komponistiem, jo nav jau diploma.

Pianists, komponists Māris Lasmanis labdarības koncertos "Mīlestības pieskāriens", kas notikuši vairākās baznīcās, piedalās jau 11. gadu, dalībnieku vidū 1. februārī būs arī  Ilona Bagele, 3 Latvijas tenori – Miervaldis Jenčs, Nauris Puntulis, Guntars Ruņģis, Igo, ansamblis „Dzeguzīte”, Valts Pūce un jauniešu koris „Balsis”, Arnis Mednis, Ilona Birģele, Skaistkalnes pūtēju orķestris un citi, vācot līdzekļus vēsturisko ērģeļu atjaunošanai.

„Agrāk šis bija atbalsta projekts trūkumcietējiem, tad sākās atbalsts dažādu konfesiju dievnamiem, vācām līdzekļus Sv. Jēkaba katedrāles jumtam, un dievnamam šogad aprit 800 gadu. Tieši ērģeles taču ir dievnama sirds, kas uzrunā katru dvēseli! Šogad būs skaista kopējā buķete, un kā mūziķim man bijusi iespēja šais reizēs izspēlēties ar mūziķiem, kurus koncertos nesastopu, piemēram, Viktoru Lapčenoku.”

Tāpat kā Mārim Lasmanim, arī Baibai Jagerei mūzika ir sirdslieta, bet par tādu viņa sauc arī skolotājas darbu. Mātes pēdās devusies viņas meita Maija Sējāne-Īle, mazbērni – Fabiass un Aurēlija, bet dēls Jānis Purvs darbojas mākslas jomā, veido skaistus darbus.