Sākusi nodarboties ar mūziku jau piecu gadu vecumā, Elizabete Veikša uz skatuves joprojām lieto uzvārdu Zagorska, jo labi pazīstams mūzikas mīļotājiem noteikti ir arī viņas tēvs – dziedošais aktieris Rolands Zagorskis. No mammas, aktrises Guntas Virkavas mantots pievilcīgais izskats, un arī Elizabetei dzīve un karjera līdzinās teātrim, kur lomas seko cita aiz citas. Viņa dzied gan solo, gan sadarbojas ar kolēģiem, piedalās mūziklos, ierunā animācijas filmas, arī pati sacer dziesmas un plāno soloalbumu. Tas gan neiznāks par godu 4. jūlijā svinamajai 45. jubilejai…

„Jebkuru cilvēku var iemācīt dziedāt,” uzskata Elizabete, kuras pēdējais lolojums ir apvienība „Ethno Project” – sadarbība ar džeza pianistu Artjomu Sarvi:

"Devāmies uz bibliotēku, atšķīrām dainu skapi un meklējām tautas dziesmas un dejas, kuras varētu interpretēt mūsdienīgākā versijā, lai tās pietuvinātu jauniešiem. Mūsu kultūtvēstures mantojums ir milzīgs, to maksimāli daudz būtu jāiepludina mūzikā, lai parādītu bērniem. Ņemam rindiņu no tautasdziesmas, turpinājums jau ir mūsu interpretācija.”

Aizņemtie vecāki meitai tautasdziesmas nedziedāja, toties vakara pasaciņu lasīja Edmunds Freibergs, jo pirmizrāžu ballītes notika pie Zagorskiem. Elizabete ir uzaugusi uz skatuves, kur jūtas kā zivs ūdenī. Jau 4 gadu vecumā bija pirmā loma kinofilmā „Durvis, kas tev atvērtas” kopā ar mammu, gadu vēlāk meiteni aizveda uz E. Dārziņa speciālo mūzikas vidusskolu – klavieru klasi.

„Virzītājspēks mūzikā bija mans tētis, kas lika stingri man sēdēt pie klavierēm. Tagad redzu, ka tas ir attaisnojies – varu sagatavot lomu pati, arī Sensānsa klavierkoncerts palicis pirkstos. Muzikalitāte bērnam ir ļoti svarīga, šogad piekritu kļūt par vokālo pedagoģi Jaunmārupes skolā, kur izveidota mūziklu nodaļa.”

Meitene paralēli trenējās akrobātikā, kas ļoti noderējis lomās mūziklos, kur nācies arī apmest kūleni un pēc tam turpināt dziedāt. Tāpat Elizabete apguvusi kosmetologa profesiju, kurā kādu laiku darbojusies.

Latvijas publikas priekšā viņa liktenīgi stājās 2003. gada „Talantu fabrikas” otrajā iesaukumā, kur ļoti sadraudzējās ar Roberto Meloni – sekoja kopīgi koncerti, pat turneja Itālijā, kā arī pirmie ieraksti. Ja Fabrikas toreizējā kolēģe Anmary tika līdz Eirovīzijas finālam, tad Zagorskai bija jāapmierinās ar piedalīšanos Nacionālajā atlasē, un dziedātāja ir priecīga, ka katrā uzstāšanās reizē var iepazīties un sadraudzēties ar arvien jauniem mūziķiem. Tā rodas iedvesma jaunām sadarbībām, piemēram, 2010. gadā dzima duets – Elizabete un Atis Auzāns. Ik palaikam viņi satiekas tematiskās programmās – vasarā, Ziemassvētkos, draudzējas ar ģimenēm. Visaugstāk dziedātāja vērtē draudzību ar Niku Matvejevu, kas kļuvis par skolotāju, ne tikai kolēģi. Dulla sadarbība bija ar Mārtiņu Freimani, kuram dziesmas radās acumirklī. Līdzīgi bija ar Rolandu Ūdri, kura dziesma „Ak tu” iedziedāta ar Auzānu.

„Es daudz klausījos mūziku, vismīļākā man ir teātra mūzika, sākot ar „Liliomu” līdz „Kaupēnam”, kur pati varēju piedalīties. Bet man patīk arī estrāde, šlāgerīši, kuru melodijas var dungot kaut vai siena pļavā. Protams, Raimonds Pauls, Mārtiņš Brauns, Imants Kalniņš – man ir koncertprogrammas visām gadskārtām, un tajās allaž iekļauju latviešu dziesmas. Esam neticami bagāti ar mūziku.”

Sēžot mājās ar otro meitiņu, Elizabetes radošums sāka lauzties uz āru mūzikas formā. Jau duetā ar Roberto tapa vairākas dziesmas, kam melodijas sacerēja tieši Zagorska. Viņas balss un stilistisko interešu diapazons ir ļoti plašs, savulaik bijusi doma apgūt klasisko vokālu, kur pamati ir ielikti.

„Sirds dziļumos tomēr esmu mūziklu aktrise. Vienādi darboties un dziedāt – tā ir mana dvēseles būtība, ir bijušas neskaitāmas muzikālās izrādes. Vienā no tām – „Robinsona dārgumi” – 2006. gadā satiku savu vīru: vai nav karmiski?”

Pēdējais Zagorskas darbs bija Vecās peles loma Jāņa Lūsēna pasakainajā mūziklā „Īkstīte”, un vēl pāris reižu tiks izrādīta rokopera „Sfinksa” ar viņas piedalīšanos – 24. oktobrī Liepājā un 23. novembrī Nacionālajā teātrī. Pašlaik iemiesojas iecere par roka balādēm tuvām sirdsdziesmām, kuras top kopā ar ģitāristu Aini Rudzīti – nesteidzīgi, pārdomāti, un jaunie skaņdarbi varbūt veidos Elizabetes soloalbumu.