Novembrī Latvijas populārās mūzikas ierakstu klāstu papildinājis jaunās mūziķes Būū debijas albums „Albūūms”. Mākslinieces īstais vārds ir Ilze Fārte, agrāk viņa sevi pieteica kā dziesminieci, un Ilzes sacerējumus izpildījuši arī Aija Andrejeva, Aivo Oskis un citi viņas vienaudži. Taču tikai retais zina, ka aizrautību ar mūziku viņa mantojusi no tēva – ģitārista, mūzikas autora, pa reizei dziedātāja Ulda Fārta, kura ansamblim pirms daudziem gadiem pievienojās Pits Andersons, atsākot savas gaitas pēc ilgas pauzes. No ražošanas apvienības "Silava" VIA izauga slavenais "Arhīvs", vēlāk Uldis nodibināja grupu „Balle”. Viņa bagātīgā fonotēka kļuva par iedvesmas avotu meitai Ilzei, kas savas izteiksmes ziņā ļoti daudzveidīgās dziesmas sacer latviešu valodā.

Uldis Fārts ģitārspēli un citas gudrības apguva pašmācības ceļā:

„Vienmēr mājās bija magnetafons. Tēvam patika džezs, arī bigbendi. Mājās bija arī ārzemju latviešu ieraksti. Jau kādā 1967. gadā dzirdēju, kā puikas spēlē grupas „Shadows” instrumentālos skaņdarbus. 60. Gadu beigās dzīvojām Asaros, vasarā dzirdēju "Katedrāli" – tas viss, protams, iedvesmoja. Apkārt bija daudz labas mūzikas, kas iedvesmoja. Uztaisījām skolā ansambli, uzstājāmies. Kad iepazinos ar Uldi Vegneru, uztaisījām ansambli, kas vēlāk pārtapa par „Arhīvu”.”

Uldis savu meitu Ilzi gan aizveda mācīties mūziku. Dzirdes pārbaudē, izbijusies no pieņemšanas komisijas, Ilzīte ielēca tētim klēpī. Taču tika uzņemta klavieru klasē, kur mācījās vairākus gadus:

„Mūzikas skolā man nebija tas gludākais ceļš. Bet, pateicoties tam, ka tētis ļoti interesējās par mūziku, viņam mājās bija mežonīgi daudz ierakstu, mīlestība pret mūziku man radās ļoti agri. Turklāt – pret labu mūziku!”

Ilze tagad ir priecīga par mūzikas skolā gūtajām zināšanām, taču lielāka nozīme bijusi skaniskajai pieredzei. Uldis meitai ierādīja pamatus ģitārspēlē, tālāk Ilze mācījās pati.

Vienu reizi mūzikas un mākslas festivālā „Bildes” abi uzstājušies kopā.

„Skatuve ir svēta lieta. Tā ir enerģētika. Tās ir emocijas. Protams, ka tam jāgatavojas, jo uz skatuves tu esi kails. Ja neesi patiess, uz skatuves labāk nekāpt.”

Ilzei ļoti patīk būt uz skatuves. Tur viņa darbojusies kopš 15 gadu vecuma – kā sesiju mūziķe, piedalījusies festivālos, paceļoja pa pasauli, spēlējot arī mandolīnu, kokli. Uzspēlēja arī vijoli, koncertējot Brazīlijā turienes latviešiem. Viņa izdzīvojusi arī baļļu un korporatīvu periodu ar pašas izveidotu mūziķu grupu:

„Covid laiks bijis grūts. Es dikti mīlu skatuvi, gribas tur būt. Nekur citur nevaru gūt tādas sajūtas kā uz skatuves, gaidu, kad pasaule vērsies vaļā.”

Arī Uldis Fārts ar savu grupu 70. gadu beigās spēlēja to, kas patīk. Nebija jau tā, ka par to uzreiz sodīja. Priekšniecība kritizēja dziedāšanu angļu valodā, ieteica spēlēt Raimonda Paula dziesmas rokenrola ritmā. Kopā ar Māri Lasmani tapa regtaimu programma, un, starp citu, Uldis 1982. gadā iespēlēja blumīzeru Lasmaņa „Vakara dziesmiņas” ierakstā Latvijas radio, kas noklausāma raidījumā:

„Mums bija pirmā kategorija. Drīkstējām dejas spēlēt pa visu Latviju – ražošanas apvienības „Silava” ansamblis. Bet, kad ielikām afišā nosaukumu „Dopings”, bija konflikts – atņēma visu, kas bija!”

 Kādudien „Dopinga” ģitārists Jānis Vanadziņš uz Salaspili atveda Pitu Andersonu:

„Teicu, lai tik nāk, mēs jau bijām tāds draugu pulciņš. Atnāca tāds bikls vīriņš, padziedāja, paspēlēja klavieres. Tā mēs ar viņu sākām…”

Arī Ilze zina, kas ir Pits Andersons, un viņas daiļradē jaušas arī rokenrola ietekme. Viņas panti „Albūūmā” ir rečitējoši, strauji, vienlaikus mūziķe dodas hiphopa virzienā:

„Biju rokenrola un rokabilī fanāte. Sēdēju, spēlēju, dziedāju Čaku Beriju, bija saprintēti rokabilī dziesmu vārdi. Vienlaikus liels paldies tētim par gospeļu ietekmēm.”

Uldim Fārtam joprojām kopš jaunības ļoti patīk blūzs, džezs, bet interesi par latviešu mūziku uzturējis kolēģis Juris Riekstiņš. Viņi iepazinās 80. gadu sākumā kopīgā koncertā un ilggadējā draudzība īstenojās arī muzikālajā apvienībā „Nav miera laukos”. Tajā kopā ar Uldi un Juri muzicēja Atis Riekstiņš, dziedāja Alberts Luke, kura aiziešana mūžībā pielika punktu iecerei koncertēt. Par laimi izdots albums ar latviešu dziesmām, kas 80. gados spēlētas ballēs. Internetā rodams arī Ulda Fārta grupas „Balle” priekšnesums festivālā „Roks par neatkarību”. Un noteikti koncertēs arī Ilze jeb Būū, kuras lielākais solokoncerts notika šoruden Ezīšfestā:

„Tētis ir devis padomus pat vairāk, nekā es gribētu, un viens bijis kā mantra – „raksti savas dziesmas! Tev nebūs, ko darīt mūzikā, ja nebūs savu dziesmu”.”