Par latviešu tautas gaišo ģēniju dzejnieks Jānis Peters nosaucis tenoru Jāni Zāberu. Mūsu brīnišķīgajam, pāragri aizsaulē aizsauktajam dziedonim šogad, 11. augustā 90. Jubileja, un tai par godu pie Zābera memoriālā muzeja "Vecais Ceplis" viņa dzimtajos Lubānas novada Meirānos svētdien, 10. augustā plkst. 15.00 estrādē pie memoriālā muzeja “Vecais Ceplis” jau 6. ereizi notiks tradicionālie “Jāņa Zābera Mūzikas svētki”. Par tiem pastāstīja svētku programmas veidotājs, tenors Guntars Ruņģis un pasākuma režisors Valdis Pavlovskis, sarunā ar tālruņa starpniecību iesaistījās arī tenors Jānis Kurševs, viens no koncerta daudzskaitlīgajiem dalībniekiem.

Kādi bija Jāņa Zābera nopelni, ja neskaita pasakaino balss tembru? Diemžēl dziedoņa mūžs pēc smagas slimības aprāvās vien 37 gadu vecumā, aiz sevis atstājot 24 iestudētas lomas operu izrādēs. Savas īsās dzīves laikā dziedātājs sasniedza daudzas savas profesijas virsotnes un piedzīvoja patiesu sava talanta triumfu. Zāberu mīlēja klausītāju tūkstoši gan Latvijā, gan aiz tās robežām – triumfāli bija koncerti Kanādā, Somijā, Vācijas Demokrātiskajā republikā.

Jānis Zābers bija vienīgais latviešu dziedātājs, kurš padomju gados studēja slavenajā Milānas operteātrī La Scala. Vēlāk no brīvās pasaules operteātriem viņu šķīra „dzelzs priekškars”, tāpēc viņa talants varēja uzmirdzēt tikai PSRS pilsētu operteātros. Sniegti arī daudzi solokoncerti ar kamermūzikas klasiku, latviešu komponistu dziesmām. Veikti simtiem ieskaņojumu – no opermūzikas līdz Arvīda Žilinska bērnu dziesmām, ieskaitot tautas mūziku un estrādes dziesmas.

Valdis un Guntars dalījās savās atmiņās par Zāberu. Pavlbskis redzējis viņa Antiņu operā „Zelta zirgs”, jo māmiņa dziedāja LU korī „Gaudeamus”, gāja talkā lielajos operu iestudējumos operas korim, tad nu Valdi šad un tad atprasīja no pēdējās stundas, lai aizvestu uz operu vai baletu:

„Tā bija arī ar „Zelta zirgu”, es pat atceros galveno lomu izpildītājus, piemēram, Saulcerīti dziedāja Auguste Klinka. Protams, televīzijā bieži skanēja Zābera ieraksti, jo viņš bija ļoti populārs, un nezinu otru dziedātāju, kurš labi justos tik daudzos žanros. Otra mana spilgtā atmiņa ir traģiska. Man bija četrpadsmit gadu, nesapratu, kāpēc tik daudz ļaužu uz ielām un kāpēc miliču dzeltenzilās mašīnas? Izrādās, atvadās no Jāņa Zābera, kura slimību vecāki pārrunāja mājās.”

Protams, dziedonim Guntaram Ruņģim arī daudz personisku atmiņu, turklāt viņš kā Zābera novadnieks jau bērnībā apmeklēja Vecā cepļa muzeju, kaut bija rokmūzikas, nevis operas fans.

„Manas pirmās atmiņas ir no vinila platēm, pirmoreiz es, lauku puika, viņa balsi dzirdēju četrpadsmit gadu vecumā. Pēkšņi dzirdēju, ka var dziedāt tik skaisti, dvēseliski piepildīti. Tad 5. klasē kā skolnieks nonācu muzejā: ekskursija, skan ieraksti. Satiku viņa vecākus un nezin kāpēc aprunājos ar viņiem pusstundu, kaut nebija ne mazākā nodoma kļūt par dziedātāju.”

Tā ir sakritība – arī Guntaru sākotnēji skoloja par baritonu, tāpat kā Jāni Zāberu, kurš tikai pēc J. Mediņa mūzikas vidusskolas beigšanas, konservatorijas otrajā kursā tika atzīts par pilntiesīgu tenoru.

Vecais ceplis, kuru savulaik pārvaldīja tenora brālis Miervaldis Zābers, pašlaik ir viņa meitas Guntas Briezes pārziņā, to var apmeklēt ikviens interesents. Madonas pilsētā ir Zābera iela, arī piemineklis, un novadnieki – tenors Guntars Ruņģis, producents Jānis Kļaviņš un citi ir gādājuši, lai Vecajā ceplī atgrieztos Zābera piemiņas koncerti kā pagājušajā gadsimtā, kad turp devās Jāņa kolēģi – operas solisti. Ruņģis sarīkojis arī tenoru svētkus Madonas estrādē un pašlaik ir Zābera mūzikas svētku programmas veidotājs un koncerta muzikālais vadītājs.

„Dziediet, māmuļas, šūpļa dziesmas bērniem, lai aug jauni Jāņi Zāberi, lai aug jauni tenori!”

Nelielā telefona sarunā tenors Jānis Kurševs pastāstīja par savu ieguldījumu 10. augusta koncertā, kā arī devumu estrādes žanrā, sadarbojoties ar Raimondu Paulu 2 albumos, atcerējās arī pirmo skaņu ierakstu – kādreizējās estrādes zvaigznes Valentīnas Butānes sacerētu dziesmu.

Savukārt Guntars Ruņģis, iepazīstinot ar koncerta dalībniekiem, iepazīstināja ar albumu "Sigu nigu nikam", kurā viņš sadarbojies ar vīru kamerkori "Frachori", ierakstā piedalījās arī tenora dēls, veiksmīgais ģitārists Jānis Ruņģis - arī viņš piedalījies Zābera mūzikas svētkos Meirānos.

Šī gada svētku programma, tapusi ar tenora repertuāra skaņdarbiem, ir ļoti apjomīga, vairākkārt īsināta, un tajā iesaistīti visai nozīmīgi mūzikas spēki. Solisti: Ingus Pētersons, Nauris Puntulis, Guntars Ruņģis, Miervaldis Jenčs, Edgars Ošleja, Dainis Skutelis, Raimonds Bramanis, Jānis Kurševs, Andris Ludvigs un Dainis Kalnačs.
Zēnu vokālistu konkursa “Aiviekstes lakstīgalas” uzvarētāji: Kristaps Kumsārs un Zintis Kovaļevskis.
Vīru kamerkoris “Frachori”, mākslinieciskais vadītājs Ingus Leilands.
Pianists: Māris Žagars.