Mūziķis Andris Alviķis galvenokārt ir komandas spēlētājs – grupu „Ducele”, „bet bet” dalībnieks, kurš astoņdesmitajos karavīru ansamblī „Zvaigznīte” atklāja, cik saistoša ir latviešu tautas mūzika. Pēdējos gados pienākumu sarakstu papildinājusi koncertu rīkošana, kas aizņem arvien vairāk laika. Andris 17. februārī nosvinēja apaļo 60. Jubileju, bet ir vēl kāda gadadiena – 2006. gadā viņš kļuva par „bet bet” basistu. Ar šo grupu kopš 13. jūnija Alviķis koncertēs, atzīmējot ansambļa 35. pastāvēšanas gadskārtu.

Pateicoties festivālam „Gaujas atbalss”, kurā astoņdesmitajos Andris piedalījās kopā ar „Zvaigznīti”, viņš kļuvis par īstenu siguldieti. Bet dzimtā puse ir Liepāja, kur par iedvesmotāju kļuva par desmit gadiem vecākais brālis Valdis, arīdzan basģitāras mūziķis. Alviķu mājās bija arī bungu komplekts: viss arsenāls mīlestībai pret rokmūziku, tomēr Andris pabeidzis 8 klases Liepājas bērnu mūzikas skolā kā vijolnieks!

„Pēc tam bija jāstājas mūzikas vidusskolā, un es pārgāju uz nopietnāku instrumentu – kontrabasu. Paralēli līdz 8. klasei bijām nodibinājuši Liepājas jauniešu ansambli „Vabolītes” kopā ar brāļiem Virgām. Grūtāk gāja ar klavierēm, jo bez tām nav iespējams uzrakstīt nevienu dziesmu.”

Andris gan sevi nekad nav uzskatījis par dziedātāju, kaut šāds sapnis radies jau bērnībā. Alviķis tomēr kļuvis par otrā plāna dziedātāju, dzied apakšējo balsi duetā ar Arni Veisbārdi „Ducelē”, bet ne tikai. Lielāka dziedāšana sākās „Zvaigznītē”, kad Andris koncertos spēlēja ne tikai vijoli, bet arī akordeonu.

Jau 4. klasē, kad brālis Valdis mācījās Daugavpils pedagoģiskajā institūtā un tur vadīja ansambli, Andris ķērās pie praktiskās muzicēšanas. Vecāki 1976. gada vasarā jaunāko dēlu palaida uz Daugavpili, kur puika dzīvoja studentu kopmītnēs un ar brāļa grupu uzstājās Republikāniskajā pašdarbības estrādes kolektīvu un individuālo izpildītāju skates finālā Dzintaros, kur Andris saņēma speciālbalvu kā jaunākais skates dalībnieks.

„Vienvasar brāli norīkoja par pionieru nometnes vadītāju Bernātos, kur atpūtās arī brāļi Virgas. Kopā ar mani izveidojās bērnu ansamblis, spēlējām saviem vienaudžiem balles, tas bija ļoti skaisti.”

No mūzikas vidusskolas 3. kursa Andris Alviķis nonāca dienestā, ansamblī „Zvaigznīte”, kur iepazinās ar komponistu Uģi Prauliņu, kam vēlāk viņa dzīvē bija milzīga nozīme. Armijas diviem gadiem sekoja iestāšanās J. Mediņa mūzikas vidusskolā, bet kontrabasa klasi pabeigt neizdevās – Andris spēlēja basu Uģa Prauliņa grupā „Vecās mājas”. Tas turpinājās gadus četrus, līdz deviņdesmitajiem, kad, pārcēlies uz Siguldu, mūziķis pievērsās biznesam: vadīja veikalu, arī mūzikas klubu „Elodeja”, pēc laika izveidoja skaņu ierakstu studiju. Deviņdesmitajos izveidojās cieša sadarbība ar Siguldas TDA „Gundega”, kam Andris sacerēja mūziku deju uzvedumam „Turaidas Roze” – ar to uzstājās Austrālijas kultūras dienās, sagaidot mileniumu.

„Pirms armijas biju rokmūzikas pielūdzējs, uzskatīju, ka nekas cits nav pareizāk kā spēlēt šādu mūziku. Mums gan ar Sergeju Ancupovu un Guntaru Raču bija arī Liepājas trio – džezroka ansamblis, lai attīstītu spēles prasmes.”

Bija jāpaiet vairāk nekā divdesmit gadiem pēc „Zvaigznītes” laikiem, lai pie Andra ar piedāvājumu kopā muzicēt ierastos Arnis Veisbārdis – pirmo gadu viņi ar tautasdziesmu programmu uzstājās divatā. Pēc tam skanējums kļuva kuplāks, pievienojās Artūrs Uškāns un Mārcis Kalniņš. Nu jau ekoloģiskās mūzikas grupai „Ducelei” apaļi desmit gadi, pa šo laiku 2024. gadā uz brīdi atjaunojās arī grupa „Vecās Mājas”: Uģis Prauliņš (balss, taustiņinstrumenti), Armands Alksnis (ģitāra), Andris Alviķis (basģitāra) un Tālis Gžibovskis (sitaminstrumenti).

„Astoņdesmitajos vienu mēnesi bijām zem Iecavas putnu fabrikas kluba, tad skaitījāmies Universitātes Studentu kluba grupa, bet mēģinājumi mums notika Rīgas kinostudijā.”

Nākamgad četrdesmitā gadadiena apvienībai „Liepājas Brāļi”, kurā darbojās četri brāļu pāri – Veiti, Marhilēviči, Virgas, Fomini, arī Alviķi, plus Guntars Račs. 2006. Viņš uzaicināja Andri aizstāt Aivi Kalvānu basista darbā „bet bet”. Pēc laika kolēģi apvaicājās, vai mūziķis negribētu uzņemties koncertu rīkošanu, un nu jau šis Alviķim kļuvis par pamatdarbu, kurā piedalās arī dēls Pauls. Līdz šim organizējis koncertus savām grupām „Ducele” un „bet bet”, Andris šogad piekritis rīkot dziedātāja Kaspara Markševica 40. Jubilejas tūri. Pirmais koncerts 13. martā Bauskā aizvadīts ar lieliem panākumiem, 21. martā gaidāms koncerts Siguldā! Kopā ar Kasparu Markševicu muzicē viņa draugi: Māris Ozols (taustiņi), Raivo Ozols (bass), Ainis Zavackis (bungas), Jānis Čubars (ģitāra), Zintis Žvarts (saksofons).  Koncertu turpinājums sekos arī rudenī.

„Ļoti gribas beidzot redzēt, kā strādā skaņa, projekcijas. Varēšu visu vērot no malas.”

13. jūnijā sāksies „bet bet” 35. jubilejas turneja ar ansambļa zelta un Raimonda Paula dziesmām. Pēc tam uzreiz Liepāja un koncertdārzs „Pūt, vējiņi!”. Starp citu, 2012. gadā divi no „bet bet” – Andris un Zigfrīds Muktupāvels apvienojās latviešu estrādes dziesmu atjaunošanai projektā „Gūtmans”, piedaloties Gintam Solam un Andra vecākajam dēlam Kārlim – grupas „Dzelzs vilks” basistam.

„Man būtu bail no apjomīga solokoncerta. Nekad nav bijis pat tādas domas. Varbūt pēc desmit gadiem uz septiņdesmito jubileju…”