Droši vien daļa smagā roka cienītāji, ieraugot vārdus „Jānis Gūža”, nesaprastu, ka gaidāms Džonija Salamandera koncerts. Liepājā dzimušais un augušais Gūža ļoti saaudzis ar savu pagājušā gadsimta 90. gados izgudroto pseidonīmu, kas radies no viņa rokgrupas „Salamandra” nosaukuma. Šī grupa tapa jau Rīgā, Jānim mācoties konservatorijas kordiriģentos, bet Liepājā viņš ar Ainaru Karpu jau 80. Sākumā izveidoja apvienību „Kaktuss”. Džonijs Kaktuss gan no mūziķa neiznāca, un par Salamanderu Jāni uzrunājot pat paša meita. Meldra ar vīru un dēlu Roniju dzīvo Britu salās, bet, ja tētis gribēs rīkot apaļās 60. jubilejas koncertu, protams, atbrauks!

„Mans pseidonīms jeb otrais vārds radās apmēram 1997. gadā, kad Rīgā strādāja Lens Deiviss, viņš piekrita ierakstīt dažas manas dziesmas. Vajadzēja pieteikt izpildītāju, Deiviss ieteica kaut ko internacionālu, nevis „Salamandra”. Tad mana sieva Dace ieteicās: tad Džonijs Salamanders, un tā tas arī palika.”

Liepājas populārās mūzikas vēsturē ar zelta burtiem ierakstīts pianista Gunāra Gūžas vārds, pagājušā gadsimta vidū viņš klavieres esot spēlējis pat labāk par Raimondu Paulu. Jānis nemāk skaidrot uzvārda sakritību, varbūt esot kāds attāls rads, bet mājās lielākais paraugs mūzikā bija tētis Ilvars Miķelis Gūža: dziedāja vīru vokālajā ansamblī, korī „Dziedonis”. Viņš uz mūzikas skolu aizveda dēlu, Jāni uzņēma stīgu instrumentu nodaļas čella klasē, nācās dziedāt arī Liepājas zēnu korī.

„Tētis teica, ka vajag iet un piedalīties visur, kur var, protams, dziedāt. Bija arī mazais „Dziedonītis”. Čellu ļoti iemīlēju, bet pēc 8. klases izdomāju, ka iešu uz kordiriģentiem.”

Liepājā notika daudz koncertu, popularitātes virsotnē bija grupa „Credo”, un viņu basista Valda Skujiņa instruments savaldzināja Jāni. Iespiedās atmiņā mūziķu baltie uzvalki un negaidīti iespaidīgais priekšnesums:

„Kaut ko tādu biju redzējis varbūt posteros: zilgana gaisma un kā viņi izlēca uz Liepājas teātra skatuves baltos, mirdzošos uzvalkos. Šī mūzika manām ausīm jau mazlietiņ bija kā pērkondārds. Pēc tam nāca „Līvi”, „Selga”, tā es aizrāvos.”

Vecvecāki nopirka pirmo ģitāru, kuru opis pieslēdza pie radioaparāta. Skolas pirmajās klasītēs puika pa radio pirmoreiz izdzirda „Led Zeppelim” dziesmu ar fascinējošu ģitārskaņu. 

Mūzikas vidusskolā Gūža šur tur spēlēja, bet radās paša dziesmas, kuras gribējās parādīt apkārtējiem, uzzināt, ko viņi domā? Ne jau meiteņu piekrišanas, bet pats savu interešu dēļ Jānis dibināja grupu: pirmā sanākšana notika mājās pie Ainara Karpa, kas spēlēja bungas. Pieaicinot Aldis Briljonoku, tapa „Kaktuss”.

„Mājās ierakstījām magnetalbumu, pirms Ainars gāja prom, armijā. Katram pa kopijai, mājās klausījāmies, līdz aizgāju ar draugiem uz diseni. Un, Jēziņ, tur skan pilnā klapē Ainara un manas dziesmas!”

Ansamblis darbojās pie Liepājas kultūras nama, līdz Jāni ar mūziķiem uzaicināja nospēlēt balli kolhoza „Boļševiks” klubā, un „Kaktuss” pārauga mazajā „Neptūnā”. Tika sagatavota programma, grupa piedalījās tarifikācijas skatēs. Jānis kādu laiku kursēja starp Liepāju un Rīgu, kur studēja konservatorijā. 1987. gadā LU Studentu klubā tapa grupa „Salamandra”, kurā ar Gūžu spēlēja Atis Kupruks un Indulis Rudzons. Repertuāru veidoja Jāņa dziesmas, diemžēl to ierakstu tikpat kā nav. Mūziķis sapņo tā laika repertuāru atdzīvināt citā – vīru kora skanējumā, arī solokoncertos kā Džonijs Salamanders viņš izpildījis ne vienu vien jaunības gadu sacerējumu.

„Jā, mums ar "Salamandrui" ļoti strauji gāja uz augšu, jo apkārtējā videi bija ļoti kreatīva, cilvēki daudz palīdzēja. Juris Skuja kā menedžeris mums palīdzēja ar koncertu rīkošanu, un visur, kur spēlējām, beidzām ar latviskām tēmām – ņēmu tekstus no populārām kordziesmām.”  

Kovida laikā, sapratis, ka koncertu ilgi nebūs, Jānis pieteicās darbā Rīgas Kultūru vidusskolā, kur vecākajām klasēm māca mūziku, vada ansambli, tāpat mūziķis strādā BJC „Daugmale” – māca ģitārspēli iesācējiem.

„Esmu tāds savējo cilvēks. Tos, kurus es mīlu, es lutinu,” un viens no veidiem, kā to darīt ir sacerēt dziesmas – veltījumus kā „Zemeņu lauks” un „Pajautā vējam” sievai Dacei. Viņa brauca vīram līdzi uz ASV, kad gadsimta sākumā Salamanders tur mācījās Losandželosas mūzikas akadēmijā ģitārspēli. Tagad Jānis lielākoties sniedz kamerkoncertus ar visplašāko repertuāru no „Līvu” „Zīlītes”, bet sapņo atzīmēt 60. jubileju varbūt kādā dižkoncertā!