Tādas balss kā viņam Latvijā nav nevienam – šīs īpašais dziedātājs ir Uģis Roze, grupas „Inversija”, vēlāk „Turaidas roze” solists, kas jau daudzus gadus dziedāšanu māca jaunajai paaudzei, varbūt arī tāpēc pats palicis jauneklīgs un nepūlas ieskaņot jaunas dziesmas, jo arī vecajām ir daudz cienītāju. 19. aprīlī Uģim 65. dzimšanas diena, un to viņš, varētu teikt, atzīmē līdz ar „Turaidas rozes” jubilejas koncertu sēriju.

Uģis Roze ir īpašs arī tādēļ, ka ir viens no retajiem latviešu vokālistiem, populārās mūzikas izpildītājiem, kas savu balsi skolojis Latvijas Valsts konservatorijā, tagadējā Mūzikas akadēmijā.  Viņš ir Katlakalna puika, mācījies Ķekavas vidusskolā, kur iepazinās ar Arvīdu Platperu, kas viņu iesaistīja dziedāšanā. Padziedāja Platpera grupā, tad vīru korī „Absolventi”  pie Paula Kveldes:

„Kvelde pat ieteica stāties konservatorijā, bet es pat notis lāga nepazinu. Tad stājos uz masu režisoriem, rakstīju scenāriju laikam 1. Maija svētkiem. Diezgan labi noliku eksāmenus, pietrūka pavisam maz, līdz ar to biju spiests aiziet armijā.”

Dienestā Uģis spēlēja tubu pūtēju orķestrī, piedalījās estrādes ansamblī. Atgriezies Latvijā, jauneklis iestājās LVK vokālās nodaļas sagatavošanas kursos, pēc tam piecus gadus mācījās dziedāšanu, paralēli dziedot grupā „Inversija”. Uz armiju mamma bija atsūtījusi žurnālu ar rakstu par „Inversiju”, un Uģis lasot nodomāja, ka gribētu šajā grupā kādreiz dziedāt. Konservatorijā satika Hariju Bašu, vārds pa vārdam, un sekoja uzaicinājums uz „Inversiju” - arī Baša dziesmas nebija tās vienkāršākās. Iepriekš lādu laiku Roze dziedāja arī Ogres „Metronomā” tobrīd Viļa Kokamegi vadībā vācu šlāgerus.

„No pirmās dienas mācījos pie Leonīda Vīgnera operas klasē. Visus gadus pie viņa nodziedāju, labi noliku eksāmenu, bet nezin kāpēc mani baidīja doma, ka visu mūžu būs jādzied trīs lomas. Likās, ka operā sevi iegrozošu repertuāra izvēlē. Konservatoriju beidzot, mani nosūtīja uz zvejnieku kolhoza „9. Maijs”  ansambli „Inversija”.”

Pirmais Uģa balss ieraksts Latvijas radio tapa 1982. gadā, kad ārzemju dziesmu „Tikai tu” viņam piedāvāja iedziedāt Alnis Zaķis, radio estrādes orķestra vadītājs.
„Tobrīd meklēja štata solistu radio, laikam Ingus Pētersons tobrīd gāja prom. Viņa vietā padziedāju arī kamerkorī „Ave Sol” kādu laiku. Iedziedāju arī Maestro dziesmas „Lauku ceļš” un „Alise”.” 

Roze uzskata, ka ir skatuves cilvēks, ierakstu darbs ne visai iet pie sirds, turklāt viņš ir ļoti paškritisks. Diskogrāfijā, protams, visvairāk ir Imanta Kalniņa mūzika, un Uģis bijis gandrīz visu Imantdienu dalībnieks kopš 90. gadu otrās puses.

„Ar Imantu jau bija tā, ka katru dienu gāju kā uz darbu mēģināt, taisīt jaunas dziesmas, veidot skaņu, pārdomāt visus efektus. Katrā mēģinājumā piedalījās skaņu režisors, viss tika nostrādāts kā pulksteņmehānisms. Labi, ja to visu ierakstā var dzirdēt no malas, pēc tam labot savas kļūdas, ejot uz skatuves koncertā.”

Pirms pieciem gadiem Uģis bija gatavojies svinēt 60. jubileju, lai vienā koncertā atskaņotu visu to tik atšķirīgo komponistu mūziku, kādu nācies dziedāt skatuves gados.

„Gribēju ar „Inversiju” atjaunot Knuta Skujenieka atdzejoto zviedru ciklu, kuru publika ir tik maz dzirdējusi – tik, cik Liepājas skatē toreiz. Esam mazliet atdzimuši ar „Inversiju”, Mārupes kultūras namā pie Iras Kraujas rīkojam Zvaigznes dienas koncertus.” 

Kovida pandēmija ieceri izjauca, šogad dziedātājs aprobežojies ar Imanta Kalniņa repertuāru un „Turaidas Rozi”, taču sarunā pieskārāmies komponistam Jānim Griķim, kura dziesmas, līdzīgi Kalniņam vai Jānim Lūsēnam, nav vienkāršas un viegli izdziedamas.

„Piedaloties Jāņa Lūsēna mūziklos „Agrā rūsa”, „Meierovics”, „Sniega karaliene”, „Zvaigznes bērns” par labu nāca tas, ka man bija saprašana, jo ir ļoti liela starpība, vai dziedi solodziesmu, vai lomu.”

Līdztekus jau krietnu laiku Uģis darbojas Eināra Jaunbrāļa vadītajā ansamblī „Jumis”, kura repertuārā ir daudz daudzbalsības - Eināra kompozīcijas ar tautas vārdiem. Arī šī vienība koncertē, darba dziedātājam netrūkst pedagoģijas jomā Rīgas skolēnu pilī un Ādažu mūzikas un mākslas skolā. Ir arī  sadarbība ar Juri Kristonu mazākos koncertos:

„Mans repertuārs ir tāds, ka kurš katrs mūziķis nenospēlēs pavadījumu. Ja kaut kur aicina ar pusotras stundas programmu, tad tikai dažas dziesmiņas ir tik vienkāršas, ka ikviens tiktu galā.”