Tikai retajam cilvēkam ir pašam savs kalns, un komponists Raimonds Tiguls savā Tiguļkalnā Talsos ik gadu rīko Ārpasaules mūzikas koncertus jūnija pirmajā sestdienā.  Netālu ir arī Tiguļu iela, bērzu birzs, kas saukusies par Tiguļu birzi. Raimonds gan nav juridiskais Tiguļkalna īpašnieks, toties 1. jūnija vakarā valdīs pār klausītāju sirdīm ar savas mūzikas starpniecību. Talkā nāks viņa daudzie muzikālie draugi un domubiedri, netālu ir Raimonda māja, pie kuras pēc koncerta tiks kurts ugunskurs, dziedāts un muzicēts.

„Kā beidzas viens koncerts, jau sāku domāt uz priekšu. Dažreiz pat divus gadus uz priekšu. Bet jau pirmā gada iecere bija, ka uzstājas mūziķi, ar kuriem gada garumā bijušas sadarbības – to uztveru kā radošo atskaiti. Tāpēc pa 13 gadiem bijuši ļoti dažādi mūziķi.”

Katru gadu ir liels izaicinājums apskaņot, piemēram, simfonisko orķestri vai Ivetas Apkalnas ērģeles. Sākotnējo apzīmējumu – „ārpasaules” – Raimonds vairs nelieto. Tas radās, kad pirmajā koncertā piedalījās viņam pazīstami mūziķi no Islandes, ar kuriem kopā bija ieskaņots albums „Islands” – „Salas”, kas sekoja lībiešu albumam „Balts. Zaļš. Zils”. Sākumā bija iecerēts, ka koncerts būs world jeb pasaules mūzikas žanrā, taču tas transformējās uz ārpasaules mūziku:

„Kad mācījos Ventspilī, bieži skatījos jūrā, domāju, kas ir tur – aiz… Man palaimējās jau astoņdesmito gadu beigās aizbraukt uz Zviedriju un iepazīties ar turienes latviešiem, arī komponistu Andri Vītoliņu. Vēlāk braucu uz Gotlandi, dzīvoju Rakstnieku mājā, kur iepazinos ar Noru Ikstenu, ar kuru vēlāk tapa sadarbība mūzikā.”

Čaklākie klausītāji Tiguļkalnā parasti ierodas jau ap pusdienlaiku, kad notiek skaņas mēģinājums. Dalībnieku sastāvs, protams, katru gadu mainās, piemēram, Renārs Kaupers Tiguļkalnā dziedājis divreiz un abas reizes teicis, ka izjutis neparastas sajūtas no šīs vietas maģiskās auras. Šogad uzstāsies aktierid  Gundars Āboliņš - Gundars ar Raimondu sastapās kopīgā priekšnesumā Noras Ikstenas pēdējā romāna prezentācijā, kad arī tika nolemts to celts priekšā Tiguļkalnā, šoreiz pievienojoties  Kasparam Znotiņam, kas te uzstājās arī pērn.

„Pērn pieminējām Imantu Ziedoni 90 gadu jubilejā. Mēs ar dzejnieku sadraudzējāmies, mums iznāca muzikālās „Epifānijas”, un kopš pirmā koncerta tās skan Tiguļkalnā. Šī stunda, kurā skan Ziedoņa balss un mana mūzika, iedod skaistu noskaņu.”

Raimonds spēlē dažādus taustiņinstrumentus, nu jau ilgu laiku ir aizrāvies ar instrumentu hangu, ko 2000. Gadā radīja Šveicē, ģimenes uzņēmumā. Tas ir attāls radinieks Karību jūras salu hangam ar savdabīgu, trīsuļojošu skaņu – hangu Tiguls pirmoreiz dzirdēja dziedātājas Bjorkas koncertā, un šī skaņa viņu apbūra. Tikko bija iznācis Raimonda Tigula debijas instrumentālās mūzikas albums „Moonlight Sound Design”, kuru izdeva arī Vācijā vinila skaņuplatē.

„Man par lielu pārsteigumu Ņujorkā, kur festivālā prezentēju filmu „Mātes piens”, skaņuplašu veikalā Manhetenā stāvēja mana plate „Mēness gaismas skaņu zīmējumi”.”

Minētajā albumā skan arī Raimonda vienīgais sarakstītais dzejolis angļu valodā, kuru viņš veltīja savam mirušajam tēvam. Kad Māris Sirmais palūdza Tigulam korim „Kamēr…”  sacerēt dziesmu Mēness ciklam, tapa skaņdarbs „Moonlight Sound Design” ar Raimonda paša veco dzejoli. Tagad šo kordziesmu dzied kori visā pasaulē, visvairāk ASV, bet arī Francijā, Gvatemalā, Dienvidkorejā, Dienvidāfrikā, tai pateicoties Raimonds Tiguls uzstājies Kārnēgija zālē Ņujorkā.  

Arī bērnībā Talsos Tigulam, kura tēvs spēlēja saksofonu, nebija šaubu, ka viņš būs mūziķis. 1972. gada 5. decembrī dzimušais  Raimonds apguva visus mājā pieejamos mūzikas instrumentus, taču vislabprātāk spēlēja klavieres, mācījās mūzikas skolā, muzicēja diksilendā „Sprīdīši”. Ventspils mūzikas vidusskolā kompozīcijas klases nebija, viņš mācījās mūzikas teorijas nodaļā, komponēja, pievērsās latviešu tautas mūzikai, šo interesi vēlāk paplašinot uz cittautu mūziku. Turpmāk Tiguls mācījās kompozīciju jau Latvijas mūzikas akadēmijā Pētera Plakida klasē, savu interesi par popmūziku aktivizēja kopā ar novadnieku Jāni Stībeli izveidodams duetu Shake&Bake, ar Māri Žigatu tapa projekts „Skola”.

Komponists bijis iniciators arī puišu grupai „Caffe”, kurā iepazinām Intara Busuļa balsi, Tiguls bija mūzikas autors brīvdabas mūziklā „Brīvības sala. Robinsons Kruzo”, sacerējis vēlāk samērā daudz teātra mūzikas. Taču visi viņu Latvijā pazīst, pateicoties seriālam „Likteņa līdumnieki”, tad jau dziesmām „Dod, Dieviņi” un „Lec, saulīte”, kuras tūkstošgalvainais koris dziedāja Mežaparka estrādē. Un ar „Dod, Dieviņi” tradicionāli izskan koncerts Tiguļkalnā…

„Nav teikts, ka neuzrakstu kādu jaunu popmūzikas projektu, jo pašlaik esmu aizrāvies ar elektroniskās mūzikas instrumentu Buchla. Cik zinu, šāda instrumenta Baltijas valstīs nevienam citam nav.”