Grupas „Linga” pirmais lielais publiskais koncerts notika festivālā „Roks par neatkarību” 1989. Gada pavasarī Rīgas Sporta pilī – kopš tā laika pagājuši 35 gadi. Grupas dibinātājam Gvido Lingam 16. Jūnijā apritētu 55 gadi, un arī bez viņa „Linga” turpina darboties – ir atrasts jauns solists Jānis Frišfelds. Viņš, kā arī pirmā sastāva dalībnieks, ģitārists un dziedātājs Viktors Fedosejevs bija aicināti uz sarunu ciklā „Nošu atslēga”.

„Mēs sākām jau 1988. gadā, kad vēl pastāvēja grupa „Dr. Fausts”, kurā spēlēju es un basists Armands Cālītis. Nācām no art-pasaules, kad Gvido pašķīrās no savas grupas, viņš ar Armandu uztaisīja kopdarbu – dziesmu „Pilsēta”. Pēc tam tiku uzaicināts es, bet draudzējāmies jau iepriekš, laikam kopš koncertbrauciena uz Baltkrieviju,”

atklāja Viktors (Viks).

„Grupa turpina pastāvēt, ar „Lingu” viss notiek,” paskaidroja Jānis Frišfelds. Viņš ar muzikālām aktivitātēm saistīts kopš bērnības, jau 12 gadu vecumā izveidoja ansambli Zvejniekciemā, aktīvi muzicē kopš 1993./ gada, pazīstams kā smagā roka apvienības „Exit” solists:

„Biju pazīstams ar Viku, ar Edgaru Ķauķi, „Lingas” ģitāristu, kas tagad diemžēl ir jau citos medību laukos. Edgaram bija sava ierakstu studija, kurā arī „Exit” ierakstījās, apgrozījās. Vienā ierakstu sesijā, kas bija paredzēta „Lingai”, Gvido netika. Edgars palūdz man iedziedāt, lai tiktu galā ar skaņdarbu. Vēlāk Viks to noklausījās, un pēc Gvido aiziešanas palūdza mani startēt „Lingā” kā solistu.”

Frišfeldam šajā ziņā ir ļoti atbildīga loma, jo savulaik Gvido Linga bija Latvijas seksa simbols. Sākumā šai ziņā bijis diezgan sarežģīti, arī tāpēc bija nepieciešams zināms pārdomu laiks, pirms pievienoties grupai, kurā taustiņus spēlē Gvido dēls Svens. Visi mūziķi arī dzied, ieskaitot pirmā sastāva bundzinieku Juri Rubīnu (Norīti), jaunpieņemto basģitāristu Andri Veinbergu, kas aizstāja mūžībā aizgājušo Jurģi Blumbergu.  

„Mēs bijām komanda. Viņam patika mūs kaitināt, aiztikt, ķircināt. Gvido bija labs kolēģis grupas attiecībās, protams, viņa pietrūkst. Par Jāni – viņš ir uzslavas vērts, jo spēj nokopēt Gvido iekšējo pasauli, uzrunāt ar Gvido žestiem, izelpot kā Gvido, nokopēt Gvido iebļāvienus – viņš ir labi izpratis Gvido ritmiku!”

Protams, kopš dibināšanas „Lingas” sastāvs vairakkārt mainījies – sākumā muzicēja Ivars Makstnieks un tika darbināta bungmašīna, pievienojās saksofonists Elmārs Rudzītis, kas aizgāja no grupas 2006. gadā. Pēc viņa „Lingu” pameta arī Armands Cālītis, kura muzikālās idejas nereti dominēja ansambļa dziesmu tapšanā. Savā vietā palicis tikai Viktors Fedosejevs, kas nolēma turpināt „Lingas” darbību:

„Pasaki man iemeslu, kāpēc lai es to nedarītu? Es te esmu, Jurītis ir, Svens ir Linga! Ir fani, kuri rakstīja tādas vēstules, ka biju aizkustināts. Zvanīju arī Armandam Cālītim, pēc viņa aiziešanas spēlēja viņa dēls Gints.”

Ģimeniskās saites bija būtiskas arī brāļiem Lingām, agrāk Vasiļjeviem – Gvido un Igoram, ar kura vārdiem tapušas vairākas grupas dziesmas „Spārni”, „Vējā”, „Spēle”, „Gan” u.c.: 

„Mūsu sadarbība sākās mirklī, kad mamma pateica, ka man būs brālītis un man viņam būs jāatdod sava gultiņa. Esam auguši kopā, mums ir trīs gadu starpība. Visu mūžu esam bijuši kopā, runājuši, domājuši, filozofējuši, protams, klausījušies mūziku.”

Pirmais mūzikai, protams, pievērsās Igors Linga, uztaisot kopā ar Gintu Solu grupu Jūras mēsli, kurā spēlēja sitaminstrumentus. Un tad kādudien pie Gvido uz skolu atbrauca divas melnas volgas, no kurām izkāpa čekisti un sāka izprašņāt trīspadsmitgadīgo zēnu par to, vai viņa brālis spēlē grupā, vai mājās klausās ārzemju radio utt.   

Brāļu uzvārds kopš dzimšanas bija – Vasiļjevi, bet pēc tam, kad Gvido atstāja grupu „Zig Zag” un brālis ieteica viņam izveidot pašam savu grupu, dzimtā atgriezās mammas tēva uzvārds – Linga. Igors to ieteica izmantot par ansambļa nosaukumu, un 1989. Gada festivālā „Roks par neatkarību”  notika pirmais „Lingas” publiskais koncerts. Un atkal jau pateicoties brālim, Igora filmai „Tā runāja pilsēta”, tika ieskaņota  dziesma „Street Dogs” angļu valodā – „Ielu suņi”, kas vēlāk pārtapa latviski skanošajā „Pilsētā”.  Igors pats sevi apzīmēja par vairāk filozofu nekā darītāju, viņa pārdomas atspoguļojas arī „Lingas” un iepriekš – arī „Zig Zag” laika dziesmām rakstītajos tekstos.

Viks Fedosejevs, kas strādā par mūzikas pedagogu Ropažos, Rīgā, Suntažos,  piekrīt Igora teiktajam, ka „Lingas” muzikālo seju izveidoja producents Ralfs Kvitka Vācijā, kur bija samērā maz uzstāšanos, toties lielu piekrišanu grupa guva koncertos Dānijā. 1989-2001 ir visaktīvākais grupas darbības periods, 2001. Gadā izdots pēdējais jauno dziesmu albums „Ieklausies vējā”

Jānis Frišfelds, pamatprofesijā jurists, kopā ar „Lingu” dziedāja jau grupas 30. jubilejas koncertā VEF:

„”Linga” bija viena no grupām, kas deviņdesmitajos veidoja manu muzikālo izaugsmi. Es pat mājās dziedāju „Lingas” gabalus, man patika alternatīvākās dziesmas. Atceros, gājām uz koncertu Rīgas Amatniecības vidusskolā, viņi lejā, vidū spēlēja, apkārt balkonā skatītāju. Vai Bulduru kompleksa koncerts, kad gāju vidusskolā. Biju lietas kursā par „Lingas” aktivitātēm.”

Jānim šajā kolektīvā strādāt esot viegli, jo iesaistās visi. Kā tas notiek, varēs dzirdēt 6. jūlijā festivālā „Jaudīgi ar savējiem” Šlokenbekas muižas pagalmā, kur uzstāsies „Linga”, kā arī grupas „Dakota”, „Tumsa”, „Opus Pro” un citi mūziķi.