„Mums ļoti labi saskanēja” – dziedātāja Ineta Rudzīte uzteic komponista cilvēcību un sirsnību, strādājot pie sava jaunākā albuma „Atmiņas vai – kas tu esi, mīlestība”. Sadarbība izdevās ļoti patīkama, inteliģenta, paļaujoties uz Rudzītes emocijām un vokālajām spējām, izstrādājot ik niansi. Inetas un Gunāra Freidenfelda iepazīšanās notika pirms daudziem gadiem dziesmā „Ozolu vainags”:

„Gunārs, strādājot kopā Latvijas Radio 2 ar Robertu Ošiņu, viņam piedāvāja nodziedāt duetu, jautādams, vai ir kāda dāma ar kuru kopā dziedāt. „Jā ir,” atbildēja Roberts, un tā biju es, Ineta Rudzīte. Tā arī sākās sadarbība.”

Kopā atkal saveda Rudzītes duetu albums ar Aināru Bumbieri – meklējot tam dziesmas. Freidenfelds piedāvāja divas kompozīcijas, kas skanēja komponista 70. jubilejas koncertā, bet nebija ierakstītas: „Uzdāvini man saules rietu” un „Piesien mani”. Turpinājums bija vairāku solodziesmu piedāvājums Inetas samtainajai balsij.

„Sāku dziesmas ierakstīt kopā ar muzikālo producentu Ēriku Upenieku. Palīdzēja arī pandēmija, jo koncertu nebija, šajā ziņā iestājās pilnīgs klusums. Ierakstījām vienu, otru dziesmu. Arī „Puķu kalendārs” ar zīmīgiem Ārijas Elksnes vārdiem, kuros viņa izstāsta sievietes dzīves ritumu caur ziediem. Pēc tam nospriedu – jā tā ir par mani, arī manu mammu, draudzenēm, meitām.”

Nopietna, dziļa dzeja raksturīga Gunāra Freidenfelda daiļradei, tas viņam kopīgs ar Inetu, kas allaž centusies dziesmā izstāstīt stāstu. Jaunajā albumā ir arī atslodzes momenti, piemēram, jaunās dzejnieces Agneses Līcītes iedvesmotā dziesma, kas ieskaņota kopā ar „Sunnt Grove Dixie”:

„Ja man ļautu, es dziedātu tikai balādes par mīlestību, bet albumam bija nepieciešama arī draiskulīgāka noskaņa. Pasaucām diksilenda ansambli, un dziesma „Uz mirkli stāj” kļuva par vienu no veiksmīgākajām albumā.”

Mīlestību pret mūziku, dziedāšanu Ineta iemantoja ģimenē, vectēvs bija liels dziedātājs ar labu balsi, spēlēja ģitāru, mazbērniem iemācīja daudz dziesmu. Jau mazotnē viņai patika skaitīt dzejoļus, būt uzmanības centrā, taču uz mūzikas skolu viņu neaizveda. Vecāki reizē ar māsu Inetu iesaistīja deju pulciņā. Padsmitnieces vecumā viņa aktīvi dziedāja līdzi pazīstamām dziesmām, jūsmoja par Žoržu Siksnu, Adrianu Kukuvasu, ar kuriem vēlāk izveidojās veiksmīga sadarbība.

„Dziedāju līdzi dziesmai, klausoties kaseti austiņās. To izdzirdēja klasesbiedrs, aizveda pie Adriana Kukuvasa, kur sāku apmeklēt vokālās nodarbības.  Dziedāju pusaudžu grupā „Septītās debesis”, uz Vāciju aizbraucām, konkursos piedalījāmies. Tad pieteicos TV konkursā „Meklējam solisti” vienā gadā ar Mariju Naumovu, iekļuvu finālā. Pēc tam bija arī kādi piedāvājumi. Bet biju ļoti jauna, taču – iepazinusies ar savu vīru un bija jau savi nākotnes nodomi.”

Ineta iestājās universitātes Svešvalodu fakultātē, sāka strādāt. Pēc vecākās meitas piedzimšanas atkal sagribējās dziedāt – Rudzīte atjaunoja pazīšanos ar Kukuvasu, lai pamācītos ģitārspēli. Vēlāk kopīgi tika ieskaņots albums „Starp rīta zvaigznēm” - skolotāja un skolnieces kopdarbs.

Daudzi Inetu Rudzīti pirmoreiz ievēroja šovā „Koru kari” Žorža Siksnas vadītā Jelgavas Tirkīza kora sastāvā – Inetas mamma ir tērvetniece. Kopā ar Siksnu ieskaņota dziesma „Visskaistākie vārdi”, Žorža vadībā tika pilnveidota vokālā tehnika.  Radās pārliecība, ka mūzika ir ļoti būtisks sirdsaicinājums:

„Var tā būt, ka pa dienu īsti neiet, ir kādas neveiksmes. Vakarā aizbraucu uz pasākumu, kur esmu uzaicināta kā dziedātāja uzstāties. Vakarā atgriežos ar smaidu uz lūpām, ar ziediem – visas rūpes un raizes ir aizmirsušās.”

Paralēli latviešu dziesmu iestudējumiem Rudzīte dzied franču mūziku, labi zina franču valodu, par Inetas pirmo koncertmeistaru kļuva Ritvars Knesis. Repertuārs pakāpeniski paplašinājās, Rudzīte uzstājas kopā ar ģitāristiem Ēriku Upenieku un Aivaru Hermani.

„Domāju, ka nopietnam dziedātājam jābūt savam oriģinālrepertuāram. Taču dziesmas „Baltais zieds” panākumi arī man bija pārsteigums. Arī vārdos ir svarīgi, ka tur pateikts par mīlestību – slēpjamies no tās, bet mīlestība mūs tomēr atrod.”

Šī un citas dziesmas tapa sadarbībā ar Ivaru Makstnieku. Ar albuma „Baltais zieds” programmu notika daudz koncertu visā Latvijā. Arī pēc tam bija daudz ne tikai koncertu, bet arī piedāvājumu.  Albums „Manā varā” radīts ar komponistu Jāni Lūsēnu, dzeju atlasīja Nora Ikstena:

„Gribēju izmēģināt sevi pilnīgi citā ampluā – vai es to varu, vai nē. Dažreiz kaut kam piekrītu, pat nezinu, vai man izdosies. Šī bija ļoti sarežģīta mūzika, gāju atkal mācīties, lai varu dziedāt, neskatoties nošu lapās.”

Pēc Rudzītes domām, ikviens no viņas soloalbumiem iezīmē jaunu posmu dzīvē – cerams, izdosies nākamā gada pavasarī ieplānotie koncerti ar jauno Gunāra Freidenfelda dziesmu programmu. Domājams, ar paša komponista līdzdalību!