Kopš 20. gs. 80. gadu vidus rudens krāsa Latvijā bijis mūzikas un mākslas festivāls „Bildes”, kad gan nenotiek jau otro gadu pēc kārtas. 1986. gada oktobra vidū „Bildēs” savu pirmo lielo koncertu sniedza hārdroka grupa „Opus Pro”, toreiz saņemot „Bilžu zaļo spoguli” par savu iespaidīgo priekšnesumu. Viens no grupas dibinātājiem, ģitārists un dziesmu autors Harijs Zariņš, pievienojoties Zigmara Liepiņa vadītajam ansamblim „Opus”, vienojās, ka veidos paralēlu hārdroka vienību. Liepiņam iebildumu nebija, ļoti ieinteresēti bija „Opus” mūziķi – basists, mūzikas autors, arī dziedātājs Guntis Vecgailis un bundzinieks Oļegs Upenieks. Jaundibinātajā ansamblī solists bija Oļegs Andrejevs jeb Alex – nosaukumu izdomāja Zigmars Liepiņš, kas uzspēlēja taustiņus dažos „Opus Pro” koncertos.

Ar smago roku Harijs „saslima”, klausoties ārzemju grupas:

„Kā tā slimība uzradās, grūti pateikt. Ogres estrādē uzstājās gruzīnu mūziķis Veso Bakradze. Tuvumā redzēju, kā viņš spēlē ģitāru, un man nenormāli iepatikās. Nodevu pudeles, nopirku ģitāru, maksāja septiņi rubļi. Vēl dabūju zilu aci, kad noplīsa stīgas līdz ar vienu detaļu, un man trāpīja sejā. Tāds bija sākums…”

Vienu ģitāru Harijs uztaisīja pats, par nākamo, japāņu ģitāru samaksāja ar mammas sekcijas naudu. Ogrē viņš spēlēja grupā „Meloss”, kur skanēja arī daži skaņdarbi džezroka stilā. Sekoja darbs pie Borisa Rezņika grupā „Eolika”, kad Harijs sāka komponēt.

„Jau tad sapratu, ka gribu spēlēt hārdroku. Piegāju pie Borisa un teicu, ka viss. Forša mūzika, viss bija labi, bet gribējās kaut ko savu. Tad uzreiz nāca piedāvājums  spēlēt pie Zigmara „Opus". Mūsu hārdroka projekts īstenojās ar noteikumu, ka netraucēs „Opus” darbam. Ar laiku Zigmars saprata, ka tas nav īsti viņa, taču „Opus Pro” uzrakstīja vienu no grupas populārākajām dziesmām „Brīvību Baltijai”.”

Tie bija sociālisma laiki, Filharmonija, uz afišām rakstīja „Opus Pro”, bet finanses un algas rēķināja kopā. Bija arī koncerti Krievijā, kur „Opus Pro” iesildīja „Opus” priekšnesumus.

„Opus Pro” dziesmas rakstīja Guntis Vecgailis, kas pats šad un tad dziedāja solo, piebalsojot Alexam. Lielākoties komponēja Zariņš, jo sevišķi pēc grupas atdzimšanas 1995. gadā:

„Parasti pa priekšu man bija mūzika, ļoti retos gadījumos dzeja iedvesmoja. Melodijas dažreiz sanāca tādas īpatnējas. Sadarbojāmies ar Normundu Beļski. Tad es tekstus sāku rakstīt pats – nekad dzīvē nebiju iedomājies, ka to varu. Kad nācās par vienu tekstu samaksāt mammas sociālā darbinieka algu, sāku rakstīt pats. Sapratu, ka varu, un pat iepatikās.”

„Opus Pro” popularitāti ietekmēja arī fakts, ka 80. gadu beigās Latvijā grupu bija salīdzinoši maz, tagad mūziķiem daudz grūtāk sasniegt slavas virsotnes. Taču Harijam slava nebija primārais:

„Man galvenais bija spēlēt. Patika, beidzot varu spēlēt to, ko es gribu un kā varu. No malas paši klausoties, sevi salīdzinājām ar firmu un jutāmies līdzvērtīgi.”

„Opus Pro” darbu izjauca aizokeāna projekts „Rīga”, aizsaucot visus mūziķus, izņemot Hariju, kas izveidoja bāru „Opus Pro” savā dzimtajā Ogrē. Protams, tas bija muzikāls bārs, kurā uzstājās gan „Čikāgas piecīši”, gan Ainars Virga un citas grupas. Bāra darbībai pieslēdzās dziedātājs Alex, atgriezies no Amerikas. Kopā viņi sacerēja dziesmu „Rozā lietus”, kas Latvijas radio studijā pirmoreiz ieskaņota 1992. gadā. 

Dažas „Opus Pro” neierakstītās dziesmas iekļautas Zariņa pirms 12 gadiem radītās grupas „Colt” repertuārā. Koncerti notika arī šovasar, bet rudenī visu Harija laiku aizņem TV raidījumu cikla „Dzīvā skatuve Ogrē” producēšana. Pirmā sezona ar Latvijas mūziķu koncertiem un sarunām kameru priekšā bija veiksmīga, pašlaik top otrā, kurā varēs dzirdēt dažādu stilu un žanru pārstāvju priekšnesumus no Aijas Andrejevas līdz "Skyforger" un Gospeļu korim.