Kad decembra beigās dziedātāja Līga Priede un ģitārists Andrejs Grimms koncertēs Liepājā, viņi apciemos arī komponistu Imantu Kalniņu, kura dziesmas nule kā izdevuši kopīgā albumā ar nosaukumu „Imanta Kalniņa klusās dziesmas”. Programmai, pēc abu teiktā, atlasītas tās melodijas, kuras koncertos guvušas vislielāko atbalsi klausītājos. Kalniņa mūziku Andrejs savulaik skandējis arī kopā ar grupu „Autobuss debesīs” kuras dalībnieks bija tās pirmajos pastāvēšanas gados un ansamblim pievienojies arī 25. jubilejas turnejā. Arī Līgai šī komponista daiļrade ir ļoti tuva, ne velti Priede pirms 20 gadiem bija starp konkursa „Imanta Kalniņa jaunās zvaigznes” laureātiem.

Līga un Andrejs iepazinušies pirms gadiem divdesmit, konkrētu brīdi vai koncerti neviens neatceras, taču ar Imanta Kalniņa mūziku priekšplānā kopā iets pēdējos gados.

„Andrejam radās šāda ideja, kādu dienu viņš piezvanīja, un man uzreiz bija skaidrs, ka Kalniņa dziesmas man ir sirdij tuvu. Sākām likt dziesmu pie dziesmas, pirmais koncerts uzreiz bija gatavs.”

Vispirms viņi atcerējās jau iepriekš spēlēto un dziedāto, taču savulaik, kad Andrejs vēl muzicēja „Autobuss debesīs” sastāvā, kopā nav iznācis uzstāties. Viņi bijuši sadarbības partneri arī mūziķu apvienībai „Kopējā izteiksme”  ar Aināru Paukšēnu, kas čellu iespēlējis jaunajā albumā. Gan Priede, gan Grimms bijuši arī vairāku Imantdienu dalībnieki:

„Kalniņa dziesmas, pirmkārt, esmu klausījusies daudz, vispirms jau Austras Pumpures izpildījumā. Es ar tām uzaugu kopš bērnības,”

Atzīstas Līga – dziedātāja un mūzikas pedagoģe pašlaik Saulkrastu un Carnikavas vidusskolās, tiesa, patlaban viņa ir patīkamā radošajā atvaļinājumā ar ceturto dēliņu. Taču mūzikai laika atliek – 25. oktobrī Ķegumā bija daudz klausītāju 12 dziesmu diska „Imanta Kalniņa klusās dziesmas” izdošanas svētkos un vairākas uzstāšanās notiks novembra valsts svētku nedēļā.

Priedes vecāki ir muzikāli, dziedāja jauniešu korī „Zvani”, mūzika ap viņu virmojusi vienmēr. Mūzikas skolai sekoja Jāzepa Mediņa mūzikas koledža kā operdziedātājai, taču ceļš aizveda uz pedagoģiju.

„Vairāk patīk klausītājus uzrunāt  personīgi šādos mazos koncertos, lai var ieskatīties viņiem acīs. Opera ir pilnīgi cits stāsts, cits lauciņš.”

Andrejs Grimms saka, ka kāds no viņa priekštečiem kājām sala laikā pārnācis pāri Baltijas jūrai no Gotlandes uz Ventspili. Viņa vectēvs spēlējis vijoli, arī Andrejs apguva šo instrumentu mūzikas skolā, pēc kuras beigšanas vijoli nolika malā.

„Pateicu vairs nekad. Tad aizgāju Saulkrastu estrādē uz „Turaidas rozes” koncertu un tur kaut kā atmodos. Jau pirms tam mana mīļākā skaņuplate bija „Dzeguzes balss” ar Imanta Kalniņa dziesmām. Tātad Kalniņš mani atgrieza tur, kur vēlējos būt, un man ir vēlme viņa dziesmas piekoriģēt atbilstoši tam, kā es tās sevī jūtu.  Nu pienācis brīdis, kad tas ir izdevies.”

Albumā „Imanta Kalniņa klusās dziesmas” ieskaņotas melodijas no filmām "Ezera sonāte" un "Elpojiet dziļi", kā arī no izrādēm "Kapteiņa Granta bērni", "Mīla, džezs un velns", "Princis un ubaga zēns" un "Lilioms".

„Sākums Imanta Kalniņa mūzikai ir klusais starts,”
uzskata Andrejs Grimms, kas veidojis šo 12 dziesmu aranžējumus, to vidū ir arī divi instrumentāli skaņdarbi.

Līga arī kādu laiku strādājusi Ādažu brīvajā Valdorfskolā, kur vadīja kori, tur Andrejs strādā arī tagad - vada savdabīgu orķestri.

„Ar saviem skolniekiem es iestudēju tēmu no filmas „Elpojiet dziļi”, kas viņiem ir viena no mīļākajām, kaut arī nav popmūzika, ne tuvu tai.”

Grimms, autodidakts mūzikā, ģitārspēlē trenējies, sākot ar grāmatām un bītlu dziesmām, līdz mācībām pie mūsu flamenko ģitārista, dziesminieka Andra Kārkliņa. Arī Grimms šo to ir sacerējis, un varbūt kāds vēl atceras viņa 90. gadu beigu grupu „Oroboro”, kas izdeva divus albumus – tajā Andrejs muzicēja kopā ar Aleksandru Maijeru, kas tagad Latgales pusē izgatavo mūzikas instrumentus.