Attālums no Daugavpils līdz Rīgai ir pietiekami iespaidīgs, lai Daugavpils teātra aktrise Kristīna Zaharova būtu reta viešņa galvaspilsētā. Šoreiz ir tas laimīgais gadījums, kad Kristīna, kura Latvijas radio 2 klausītājiem kā dziedātāja ir labi pazīstama, varēja atnākt uz studiju, lai atcerētos līdz šim paveikto. Piedalīšanās Eirovīzijas dziesmu konkursos ne tikai Latvijā, bet arī Īrijā, draudzība ar Lauri Reiniku un Mārtiņu Freimani, darbs Raimonda Paula mūziklā „Māsa Kerija”, „Dāmu paradīze” un citās muzikālās izrādēs, kā arī Eduarda Rozenštrauha jubilejas koncertos – tas ir pietiekams iemesls, lai tuvāk iepazītu Zaharovas veikumu, kopš 2003. gadā viņa beidza Alūksnes mūzikas skolas klavieru klasi.

Dzimusi Vitebskā, kur mācījās mamma, Kristīna jau pusgada vecumā ieradās Latvijā, kur viņas bērnība aizritēja Alūksnē:

„Tur bija pūtēju orķestris, kori, es dziedāju skolas korī, deju pulciņi. Pati piedalījos sporta deju pulciņā, jā, bija aktīva kultūras dzīve. Ir gan tā sajūta, kad tur aizbraucu, ka bērnībā bija zāle zaļāka…”

Vectēvs, pamanījis mazmeitas interesi par mūziku, skatuvi, četru gadu vecumā aizveda Kristīnu pie vokālā pedagoga, sākās gatavošanās konkursam „Cālis”. Pēc tā laika fotogrāfijām redzams, ka meitene tolaik vēl bija kautrīga, dziedot bija satraukums

„Vectēvs arī pēc tam aizveda uz mūzikas skolu, klavieru nodaļu. Gribētu tagad vairāk attīstīt šo iemaņu, lai varu pati sev komponēt – tas ir viens no maniem sapņiem.”

Pagaidām Kristīna nerīko savus solokoncertus klavieru pavadījumā, bet jau 2004. gadā viņa startēja Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkursa Latvijas atlasē ar pašas sacerētu, visai nopietnu dziesmu „Pārdomas”:

„Man bija četrpadsmit, biju viena no vecākajām dalībniecēm, piedalījos kopā ar Ralfu Eilandu. Toreiz pārdomas man bija par sirdssāpēm, tā bija forša pieredze, pirmā lielā uzstāšanās.”

Turpmākajos gados Kristīna Zaharova mācījās vijoļspēli, dziedāšanu un kordiriģēšanu Alūksnē, kā arī piedalījās daudzos konkursos, bet vijoli visas Latvijas publikas priekšā viņa spēlēja šovā „Zvaigžņu lietus”, kurā 2008. gadā uzvarēja pārī ar franču uzņēmēju Nikolā Roldānu:

„Gadu iepriekš piedalījos konkursā „Latvijas talants”, tad laikam par mani pirmoreiz uzzināja vismaz televīzijā. Jau pirms tam bijām Tallinā ar mūzikas skolas komandu – bijām četri, pieci cilvēki, meitenes ar savu dziedāšanas skolotāju. Piedalījāmies konkursā „Putnu bērni” Rīgā. Var teikt, ka vectēvs bija mans producents – menedžeris, paldies viņam…”

Vectēva vairs nav, bet viņa ieguldītais darbs ir atmaksājies. Kristīna turpināja iesākto, īstenojot bērnības sapni par skatuvi, kur viņa atradusi daudz domubiedru un atbalstītāju, piemēram, Laurim Reinikam 2009. gadā radās ideja aizsūtīt dziesmu uz Eirovīzijas dziesmu konkursa Īrijas nacionālo atlasi. Dziesmu „I Wish I Could Pretend” dziedāja Kristīna, un balsojuma rezultātā ierindojās 2. vietā:

„Tas bija patīkams šoks – kā tas var būt, ka aizbrauc ārzemnieki, un pietrūka tikai dažas balsis līdz uzvarai.”  

2. vietā dziedātāja palika arī nedēļu vēlāk notikušajā tā paša gada Latvijas atlasē, duetā ar Anniju Putniņu dziedot Mārtiņa Freimaņa sacerējumu „Angel Of Mine”.  

„Mārtiņš bija ļoti gaišs cilvēks, viņam bija tieksme atklāt un atvērt. Toreiz viņam bija ideja, ka vajag duetu, un tiešām – kas to būtu domājis, ka cīnīsimies Superfinālā. Pietrūka dažu balsu. Manuprāt, tajā gadā, visu cieņu Intaram, kurš aizbrauca uz Maskavu, mēs tiktu Eirovīzijas konkursa finālā. Es gan tiku uz Maskavu, bet nākamajā gadā – mācīties.”

2010. gadā jaunā dziedātāja iestājās Krievija Teātra mākslas akadēmijas Estrādes fakultātē, tovasar Zaharova piedalījās pavisam atšķirīgā pasākumā – Siguldas opermūzikas svētkos, kur dziedāja vairākas mūziklu ārijas, to vidū no E. Loida Vēbera mūzikla „Evita”, toreiz vēl tikai sapņojot par iespēju atveidot galveno lomu tajā:

„Pirms gada šo dziesmu atkal  dziedāju mūziklu koncertā VEF kultūras pilī, repertuārā bija arī mūzika no teātru izrādēm, kinofilmām. Bet teātra institūtā man nebija mērķa iestāties, uztvēru to kā piedzīvojumu, tāpēc atbrīvotības sajūta bija lielāka, un ar tādu sajūtu vispār jāiet pa dzīvi, nevis ar saspringumu.”

Četrus studiju gadus, mācoties sešas dienas nedēļā, Kristīna lielākoties pavadīja tālu no Latvijas, taču, laiku padarbojusies Maskavas teātra vidē, 2018. gadā kļuva par Daugavpils teātra aktrisi vispirms ārštatā. Gadu vēlāk Zaharova tika pieņemta štatā, un ir gandarīta, ka izgājusi Maskavas perioda dzīves skolu, taču – nekur nav tik labi kā mājās kā Raimonda Paula dziesmā. Ar Maestro daiļradi dziedātāja saskārusies vairakkārt, īpaši viņas balsij sacerēta dziesma „Ābols”, atveidota titulloma uzvedumā „Māsa Kerija”, ar kuru 2019. gadā apceļotas daudzas Latvijas pilsētas.

Daugavpils teātra repertuārā ir vairākas izrādes ar Kristīnas piedalīšanos, gan dramatiskas, gan dziedošas lomas. Aktrise piedalās uzvedumā „Cabaret Dinabourg”, kur savija akrobātiski elementi, dejas un dziesmas dažādās valodās:
„Tas nav klasiskais kabarē, nebūs kankāna, kuru varbūt daudz gaida, bet ļoti juteklisks, seksapīls. Es izrādē dziedu spāņu valodā, man tās skanējums ir ļoti tuvs.”

Daugavpilī Kristīna reizēm dzied arī atpūtas vietās sirdij tīkamu mūziku angliski, teātra izrādēs runā un dzied krievu un latviešu valodās, savukārt ierakstu jomā sākusies sadarbība ar Oskaru Deigeli.