Kad 1993. gadā par Liepājas teātra aktieri kļuva Edgars Pujāts, viņam pareģoja liktenīgu mīlētāju lomas. Patiesi, viņa kontā tādu netrūkst, sākot ar Liliomu un turpinot ar Uldi mūziklā "Pūt, vējiņi". Pašlaik Edgars ir brīvmākslinieks, piedalās vairākos muzikālos uzvedumos, sniedz koncertus viens pats vai divatā ar dēlu Kristapu, turklāt pats sacer dziesmas – mūziku un vārdus. Ieraksti izdoti albumā, kas gan veikalos nav nopērkams, vien Edgara koncertos, kuru skaitā arī Ulda Stabulnieka piemiņas programma „Tik un tā”.

Pašlaik Edgars Pujāts redzams trīs Liepājas teātra izrādēs, tostarp, mūziklā „Purva bridējs. Ugunī”, kur gan netēlo savu vārda brāli.

„Ārija man ir, bet pats nezinu, kādā tonalitātē dziedu, tas jāprasa mūsu mūziķiem. Un, atskatoties kādu laika sprīdi atpakaļ un laiku, kad sāku dziedāt, patīkamas atmiņas saistās ar mūsu Lutriņu astoņgadīgo skolu un skolotāju, klases audzinātāju Linkaiti. Uz launagu ejot, uzdziedājām Raimonda Paula dziesmas.”

Edgars drīz, 11. februārī svinēs 55. jubileju. Viņš savā dzimtā īpašu saikni ar mūziku nav pamanījis, un arī skolā dziedāšanas stundas īpaši neinteresēja, tāpēc aktieris īsti nepazīst notis. Vairāk saistīja literatūra, arī dzeja, un puisis guva labus panākumus pat republikāniskajos daiļlasīšanas konkursos. Ģimenes lokā skatījās „Mikrofona” dziesmu aptaujas noslēguma koncertus, kur visvairāk piesaistīja tieši dziedātāji – aktieri.

„Varbūt tā ir kāda maģija vai likteņa pirksts, zemapziņa mani aizveda tur, kur pienākas, jo man vienmēr bijis ļoti svarīgs teksts, tā pasniegšana, balss tembrs.”

Skolas gados viņš sapņoja kā Dullais Dauka nokļūt aiz horizonta, tāpēc nolēma mācīties par pavāru, jo kopš bērnības patika taisīt ēst. Mērķis bija kļūt par kuģa pavāru, lai gatavojot jūrniekiem, apceļotu visu pasauli.  Kandavas tehnikumā pārtikas tehnologa specialitāti gan līdz galam nesanāca apgūt. Arī tur bija skolotāja Berga, kas jaunietī saskatīja citu talantu: iesaistīja dramatiskajā pulciņā.

„Viņa redzēja manu iekšējo pasauli, par kuru vēl nenojautu. Viņa teica, ka nedrīkstu stāvēt pie plīts, un aizrakstīja Valmieras Tautas teātra „Sprīdītis” režisoram.

 Edgars devās uz Valmieru, kur mācījās Viestura 3. vidusskolā un spēlēja teātri. Tā režisors Zigurds Ķesteris skubināja stāties Liepājas teātra aktieru kursā, vienlaikus tādējādi Pujāts izglābās no dienesta padomju armijā – tas bija 1989. gads.

„Kā muzikālais aktieris pirmoreiz parādījos deviņdesmito sākumā mūziklā „The Fantastic”. Mums bija arī obligātā akadēmiskā dziedāšana. Tiku pamanīts.”

Sekoja daudz muzikālo lomu mūziklos „Neglītais pīlēns”, „Dāmu paradīze”, „Agrā rūsa”. Teātris viņu saveda kopā ar dziedošo aktieri Hariju Ozolu, kādu laiku Edgars strādāja Dailes teātrī, Rīgā bieži uzturējās arī aktieris Edgars Dombrovskis un, piepalīdzot Didzim Rijniekam, tapa aktieru trio „Līdz galam”. Harijs mudināja arī Edgaru izteikties dziesmās, un tā arī notika, par pirmajiem Pujāta solohitiem kļuva „Sniegbalto palagu valsis”, politiķei Kristānai Lībanei veltīta „Princesīte”, tapa arī „Veltījums izslāpušam svešiniekam”.

„Mēs ļoti dauzījāmies, kaut gan bijām arī nopietni. Bohēma, un tā tālāk. Mūs kopā saveda tieši Harijs. Šis projekts bija Hara ideja, likām prātus kopā, kā grupu nosaukt, un kādam no mums prātā ienāca „Līdz galam”. Tas bija kaislību un mīlestības laiks.”

Harijs Ozols sarīkoja „Līdz galam” dažus koncertus, izdotas divas kasetes gadsimtu mijā. Ģitāru gan Pujāts tā arī neiemācījās spēlēt, pretēji savam vecākajam dēlam Kristapam – abi kopā koncertē, rada dziesmas, no kurām lielāko slavu aptaujā „Latvijas sirdsdziesma”  izpelnījās „Rudzupuķes”, ir arī kopīga muzikālā apvienība „Pirmā reize”.

„Agrāk, kad uznāca mūza, visu laiku dungoju savu dziesmu pie sevis, lai neaizmirstu, tad Harijs Ozols man piespēlēja ar ģitāru un piefiksēja melodiju. Tagad vienkārši – var iedziedāt telefonā.”

Līdzās darbam Liepājas teātrī, kur Edgara lielākās lomas bijušas izrādēs „Lilioms”, „Lielais Getsbijs”, bet „Skroderdienās Silmačos” viņš atveidojis jau trīs dažādus tēlus: Rūdi, Aleksi un Dūdaru, dziedošais aktieris piedalās dažādos muzikālos uzvedumos. To vidū bijuši Guntim Skrastiņam un Edgaram Liepiņam veltīti koncerti, Ivara Vīgnera dziesmu uzvedums, Ulda Stabulnieka dziesmu koncerti. Sākot ar februāri pie publikas dodas komēdijizrāde „Kāzas Latgalē”, martā – koncertpiedzīvojums „Ko īsti vēlas sieviete?”, protams, balstoties uz Edgara muzikālo talantu. Viņš ieskaņojis Liepājas teātra muzikālā vadītāja Valda Aivara dziesmas, tās izpildījis koncertos:

„Izpildīju arī dzeju, un tieši Valdis Aivars mani ievadīja koncertu apritē, uzstājāmies ļoti daudz. Dziedāju kopā ar Gunāru Borgu un Aivars kā koncertmeistars. Izbraukājām malu malas, un dziedājām bez mikrofoniem.” 

Pateicoties milzīgajai pieredzei, aktieris, kāpjot uz skatuves, jau pēc trim minūtēm sajūt noskaņu zālē.

„Savos koncertos uzdziedu arī savas vecās dziesmas. Kopējo skaitu nezinu, bet uz 50. jubileju ierakstīju disku.”

Liepājas Latviešu biedrības namā 1. februārī Edgars kāps uz skatuves, lai piedalītos Ulda Stabulnieka piemiņas koncertā. Kopā ar viņu dziedās Madara Botmane, Lauris Dzelzītis, Kristians Kareļins, Gundars Silakaktiņš, muzicēs grupa ARMaestro Anatolija Livčas vadībā.