Aijas Vītoliņas balss latviešu populārajā mūzikā pirmoreiz izskanējās albumā „Rīga dimd”, kuru tā autors Niks Matvejevs veltīja Rīgas astoņsimtgadei. 2001. gada Aijas balsij maz līdzības ar tagadējo, kad aiz muguras neskaitāmi priekšnesumi dažnedažādos stilos, no popa līdz džezam, ieskaitot latviešu estrādi un dziesmas svešvalodās. Ar Niku dziedātāja iepazinās, kad pieteicās režisora Regnāra Vaivara inspirētajam, bet ātri izirušajam meiteņu popgrupas projektam „Rimmel Roses”. 10. martā dziedātāja nosvinēja apaļo 40. jubileju, kurai par godu arī tapa šī saruna.

"Niks manī bija kaut ko saskatījis un saklausījis. Piedāvāja piedalīties ierakstā – tad pirmoreiz biju studijā, nesaprotot, ko daru, dziedāju un „rakstījos” – tāds ļoti pārsteidzošs brīdis." 

Aija mūzikas skolā nav gājusi, kaut gan viņas tēvs Viesturs, kā arī vecaistēvs Jēkabs Vītoliņš bija ievērojami muzikologi. Līdz mūzikai meitene nonāca pati, sākumā dziedot līdzi kasešu magnetafona ierakstiem. Viņas interešu loks bija plašs, ieskaitot badmintonu, kokles spēli, kā arī apmeklēta estrādes deju ansamblis, pat modeļu skola. Savu balsi Aija uztaustīja, dziedot ansamblī „Vecpilsētas dziedātāji”, bet dziedāšana nonāca priekšplānā tikai tad, kad par viņu ieinteresējās Jānis Stībelis:

"Mana krustmāte Ināra Vītola strādāja Latvijas televīzijā, vadīja fonotēku, viņai bija kolēģis Māris Ozols, kas tagad spēlē pie Normunda Rutuļa, bet toreiz spēlēja pie Jāņa Stībeļa, un viņš apvaicājās, vai nezina kādu, kas gribētu dziedāt piebalsis. Tā tas nonāca līdz tam, ka bija mēģinājumi pie Jāņa, kur iepazinos ar daudziem mūziķiem."

Jānis Stībelis, vērojot pasaules tendences, ieteica jaunajai dziedātājai izvēlēties īsu, starptautiski lietojamu skatuves vārdu, un Aija kļuva par Amber – angļu valodā – „Dzintars”.

„Talantu šovos dziedāju fona vokālu jaunajām zvaigznēm. Tur iepazinos ar Arni Medni, arī viņš deva pseidonīmus visiem talantu „fabrikās”. Un Dzintars ir dārgakmens, kurā iekšā jūra, mirdzums un noslēpums. Kādā brīdī sapratu, ka nejūtos labi kā Amber, ka pietiekami labs ir mans īstais vārds un uzvārds. Bet mani vēl līdz šim šur tur sauc Amber.”

Aijas samtaino balsi, kam pa spēkam nodziedāt gandrīz visu, novērtējuši komponisti Jānis Lūsēns, piedāvājot viņai lomas savos mūziklos, kā arī Mārtiņš Brauns, ar kuru Vītoliņa koncertēja programmā „Darbi un nedarbi”. Tapa kopīgs uzvedums ar laimi Rācenāju – „Viva la bomba”, un abu duets izveidojās jau Paulovīzijā, dziedot Maestro „Vectētiņš un vecmāmiņa”.

„Viss, kas ar mani noticis, ir kaut kas neticams – visas šīs lielās personības, kuras es iepriekš skatījos televīzijā – ar viņiem es varēju būt blakus un sadarboties! Un iespēja piedalīties izrādē – lomas ar raksturu un brīnišķīgu muzikālo materiālu, tādas man ļoti patīk!”

Aija sadziedājusies arī ar Viktoru Lapčenoku un citiem, pat Andri Kiviču, bet vislabākā balsu saskaņa esot ar Daumantu Kalniņu. Šādi ieraksti pagaidām nav tapuši, toties izdots albums „Klusums”  ar laikabiedru kolektīvu „Tango Sin quinto”

Vītoliņas jaunākais albums „Lācis. Aija. Divatā” – komponista Kārļa Lāča dziesmas, komponista veltījumi tieši viņas balsij taustāmā formā nemaz nav izdots,  skaņdarbi skanēja koncertos, kurus dziedātāja nosauca pa īpašiem, jo viens notika Latvijas radio studijā, vēl kāds – Hanzas peronā ar ļoti nelielu klausītāju skaitu. Protams, arī viņai šis pandēmijas laiks nav bijis vienkāršs:

"Tu vari padoties un neko nedarīt, un tu vari mēģināt sevi mobilizēt. Tad no šīs darīšanas rodas enerģija, lai šo laiku vieglāk pārdzīvot. Man vienmēr gribējies kaut ko darīt divatā ar Kārli, kas arī bija viens no gaišiem brīžiem, tieši laikā un īstajā vietā un ar īstajiem cilvēkiem – un tas kaut kā palīdzēja."

Būt divatā ar klavierēm Vītoliņai nav gadījies bieži – viņa daudzkārt uzstājusies ar lieliem orķestriem – Rīga, Latvijas Radio bigenbdu un Mirāžas džeza bigbendu, ar kuru piedalījusies Kuldīgas dzīru estrādes lielkoncertos, skandējot populāras latviešu dziesmas:

„Tā es esmu plūdusi, jo man ļoti daudz lietu vienlaikus interesē un patīk. Fantastiski, ja ir vesels bigbends, un, ja man rodas iespēja, es to izmantoju. Dažreiz man liekas, ka man ir ļoti daudz personību, jo man patīk trakot, reizē man ir tuvs viss melanholiskais un smeldzīgais – franciskais, itāliskais, Aivara Hermaņa mūzika… Un balss ir jātrenē, tas ir tikai muskulis!”