Šis ir pagājušā gadsimta otrajā pusē tik nozīmīgās radio raidījuma „Mikrofons” dziesmu aptaujas 55. jubilejas gads, kurai par godu uz sarunu aicināta aptaujas rekordiste ar 4 uzvarām – dziedātāja Mirdza Zīvere. Viņa jūtas pateikusi visu, ko vēlējās, uz skatuves, tāpēc atteicās piedalīties jubilejai par godu rīkotajos koncertos. Mirdza skaļi sola vairs nedziedāt, taču – kas zina, jo viņa pērn savu izcilo balsi demonstrēja sava vīra, Zigmara Liepiņa jubilejas koncertu sērijā „Par svarīgo”. Dziedātājai septembrī pašai bija nozīmīga jubileja, bet nākamgad apritēs apaļi 50 gadi, kopš Mirdza Zīvere ierakstījusi savu vārdu profesionālajā latviešu estrādes mākslā.

Nesen dziedātāja atgriezusies no Zanzibāras, kur baudīja patiesi krietnu svelmi – pāri 30 grādiem, taču ne tagad, ne agrāk nav grasījusies pamest Latviju uz ilgu laiku, vai pavisam. Piemēram, 1980. gadā, kad M. Zīvere piedalījās Sopotas popmūzikas un estrādes festivālā, pārstāvot firmu „Melodija”, izskanēja daudz rietumu producentu piedāvājumu strādāt ar viņiem, bet soliste atteicās. Arī uz skatuves viņu nekad neviens nav varējis uzvilkt ar varu, ieskaitot vīru. Pērn, sagaidot Zigmara 70. jubileju, Mirdza pati piedāvājās dziedāt viņa koncertos:

„Pat nezinu, kāpēc, tas bija mirkļa lēmums, pateicu, ka dziedāšu, un vairs nebija, kur atkāpties. Acīmredzot, dabas un vecāku dots ir mans talants, atveru muti, un man skan, arī manos septiņdesmit. Jāsaka gan, ka neesmu sev pāri darījusi ar pīpēšanu vai alkohola pārmērīgu lietošanu. Bet esmu principāli atteikusies no uzstāšanās un jūtos saskaņā ar sevi, ar dabu, ar visu.”

Rīdziniecei Mirdzai bija divi vecāki brālīši, kuri gājuši bojā, viņa auga kā vienīgā meita vecākiem, kuri labprāt dziedāja. Meitenei iepatikās akordeons, kas varbūt bija redzēts televizorā, viņa sāka mācīties tā spēli vispirms VEF kultūras pilī, tad P. Jurjāna mūzikas skolā, kuru gan nepabeidza. Mamma mudināja izraudzīties par mūziku nopietnāku profesiju, un Mirdza apguvusi apģērbu modelētājas - konstruktores arodu, strādāja trikotāžas ateljē „Maiga”:

„Tas man ļoti palīdzēja, vienmēr sev kaut ko sašuvu uz skolas vakariem. Bet šujmašīnas vairs nav.  Tas rada papildus ņemšanos, papildus putekļus, tā telpa, kur tu kaut ko radi, šuj, diedz, ārdi vienmēr ir nekārtīga, bet man kā Jaunavas zīmē dzimušai nepieciešams, lai man apkārt ir sakārtota vide.”

Savā radošajā darbā, kas saistīts ar ansambļiem „Prauli”, „Suvenīrs”, „Modo”, „Opus”, kas uz laiku pārtapa „Viktorijā” M. Zīvere izpildījusi ļoti plašu repertuāru no tautasdziesmām līdz jaundarbiem estrādes žanrā. Interesanti, ka „Modo” laikā atvaļinājumā viņa ar grupas mūziķiem strādājusi arī restorānā „Luna”, kur dziedāts daudz ārzemju mūzikas svešvalodās, kas ļoti noderēja profesionālajā izaugsmē.

„Neviens vakars nebeidzās ar kafejnīcas slēgšanu, jo cilvēki maksāja naudu – pieci rubļi par dziesmu, labi nopelnījām. Centāmies, apguvām visādas pasaulē populāras dziesmas.”

Kopumā Zīvere 4 reizes uzvarējusi „Mikrofona: aptaujā ar dziesmām: 1978 – „Tai pilsētā (kopā ar A. Kukuli, P. Gebhardi), 1979 – „Es aiziet nevaru”, tās bija Raimonda Paula dziesmas un radošās attiecības ierakstu sadarbībā viņi uzturēja, bija arī Maestro koncerti, kuros Mirdza dziedāja.  

Nākamie panākumi sekoja 1984. gadā ar dziesmu „Lūgums” (Uldis Marhilēvičs), nākamajā gadā uzvarēja Zigmara Liepiņa dziesma „Zibsnī zvaigznes aiz Daugavas” no cikla ar tautas vārdiem Mirdzas priekšnesumā:

„Cilvēks paliek vecāks, gribas kaut ko saknēm pietuvinošu. Cik ilgi dziedāsi „Puķu nakti”?”