11. maijā mūziķim, komponistam, grupu „Corpus” un „Līvi” līderim Ērikam Ķiģelim 70. Dzimšanas diena, un daudzu populāru dziesmu autoru godinās viņa dzimtajā Saldū, kur rīt Kalnsētas parkā notiks Ērika Ķiģeļa dziesmu svētki. Uzstāsies grupa „INDEX” un, protams, Ērika Ķiģeļa dziesmu grupa „Rudens Vēju Muzikants”, kuras dalībnieks Andris Akermanis arī rīko šo piemiņas koncertu Saldus goda pilsonim.

Pirms 40 gadiem Ēriks Ķiģelis gāja bojā autoavārijā, un ir samērā pārsteidzoši, ka pēc tik ilga laika viņa dziesmas atceras un mīl. „Zīlīte”, „Rudens vēju muzikants”, „Saldus saule”, „Zem svēteļa spārna”, protams, „Aprīļa pilieni” un ditas dziesmas  regulāri skan Latvijas radio 2 ēterā. Raidījumā atmiņās par Ēriku Ķiģeli dalīsies viņa brālis Juris, grupas „Līvi” dziedātāja Ingrīda Gūtmane, kuru agrāk pazinām kā Ingu Pavītolu, kā arī dziedātājs Igo, kas savas skatuves gaitas sāka Ķiģeļa vadītajā Grobiņas grupā „Corpus”.

„Mēs dzīvojām Liepājā, Ēriks – Saldū, un mēs nesaucāmies vēl „Līvi”, bet bijām Liepājas kultūras nama ansamblis. Viesojāmies ar koncertu Brocēnos, kur iepazināmies ar Ēriku, kurš pēc koncerta atnāca parunāties, parādīja savas grupas mēģinājuma telpu. Nebija nekādas nojausmas, ka varētu spēlēt vienā grupā un būt pat kaimiņi”.

Ingrīda Gūtmane stāsta, ka 1976. gadā grupa ar „Līvu” nosaukumu sāka darboties Liepājas Metalurga kultūras namā. Tad Juris Pavītols satikās ar Ēriku, kurš bija precējies, piedzimis dēls Fēlikss.  Ķiģelis pievienojās „Līviem”, 1978. Gadā gan aizgāja, lai dibinātu „Corpus”, pēc tam atgriezās. Astoņdesmitajos viena aiz otras tapa Ērika dziesmas, arī savdabīgais bērnu dziesmu cikls „Abrakadabra” ar Māra Čaklā vārdiem, ar kuru tapa televīzijas uzvedums.

"Ēriks bija ļoti entuziastisks, visu laiku viņam prāts darbojās, viņš kaut ko veidoja, domāja. Televīzijas uzvedums tiem laikiem bija kaut kas ļoti neparasts. Izrādās, „Aprīļa pilieni”  bērniem ir pat skolā jāmācās, ko ne Ēriks, ne viens no mums nebūtu varējis paredzēt!”

Ingrīda uzsver, ka Ēriks bijis ļoti komunikabls, viņam vienmēr atradies labs kontakts ar visiem – ikvienu cilvēku, publiku. Ass un neiecietīgs darba procesā viņš varēja būt, lai panāktu rezultātu. gads, kad Ķiģelis gāja bojā, grupai nebija viegls, jo pēc sastāva maiņām, kad „Līvus” pameta Igo, Vilnis Krieviņš, Modris Šterns, vietā nāca Aivars Brīze un tapa Kiģeļa cikls „Kurzemei – saules ceļš”. Pēc tā pirmatskaņojuma Ēriks arī nomira pēc traģiskās autoavārijas netālu no Saldus, pie Blīdenes pagrieziena.

Mūziķim veltītā piemiņas zīme ir ceļa labajā pusē, uz tās ir rindas no dziesmas „Zīlīte”.

Piemiņas plāksne ir arī Striķu ielā pie mājas, kur bērnību pavadīja lieliskais ģitāras meistars ar sešus gadus vecāko brāli Juri. Viņš pirmais sāka muzicēt, spēlēja bungas Saldus, arī Brocēnu estrādes ansamblī, muzicēja kopā ar Ēriku, kurš dažus gadus mācījās akordeona spēli Saldus mūzikas skolā. Ģitāras tehniku viņš apguva pusaudža gados, ar darba negadījumā lauztu kāju gulēdams slimnīcā, un ārsti jaunietim izdalīja atsevišķu istabu, kur vingrināties. Tur tapa arī Ērika pirmās dziesmas.

„Mūsu ģimenei mūzika nebija sveša. Māte bijusi dziedātāja, mūzika visu laiku skanēja. Man magnetafons, klausījās arī Ēriks, jo dzīvojām vienā istabā. Viņš arī sāka ar bungu spēlēšanu. Tēvs nopirka viņam komplektu, bet tas bija īsu brīdi, jo brālis pārgāja uz ģitāru. ”

Muzikālie panākumi Ēriku nepadarīja iedomīgu, viņš vienmēr apciemoja vecākus, brāli, kad brauca uz Liepāju caur Saldu.

Dziedātājs Igo labi atceras, ka tas bija 1978. gada septembris, kad viņš ieradās Grobiņas kultūras namā, kur tika atzīmēta ģitārista Džimija Hendriksa nāves diena. Tovakar uzstājās arī Ēriks ar grupu Corpus.

Tieši tajā gadā biju iestājies Liepājas mūzikas vidusskolas vok. nodaļā un mans sapnis bija dziedāt. Dziedāt rokmūziku, tādēļ visā nopietnībā gatavojos braucienam uz Grobiņu. Tur bija pilns ar Liepājas mākslas skolas audzēkņiem, mūziķiem, baigā orģija, un Ēriks Ķiģelis ar ģitāru rokās…”

Igo cītīgi dažus mēnešu apmeklēja „Corpus” mēģinājumus un uzstāšanos, kas bijušas satriecoši labas.  Janvārī tarifikācijas skatē viņš jau dziedāja Ķiģeļa ansamblī, skatē tika iegūta 1. kategorija, ar tiesībām uzstāties visā Latvijā.

Tad Juris Pavītols aicināja Ķiģeli pievienoties „Līviem”, lai kopā uzstātos Politiskās dziesmas festivālā Rīgā. Kopā ar Ēriku no „Corpus” aizgāja Igo un bundzinieks Vilnis Krieviņš. Dziedātājs atzīst, ka savulaik „Līvos” nav pienācīgi novbērtējis, piemēram, Ērika dziesmu „ Svētelis”, toties to tagad dzied savos koncertos. Tāpat kā, protams, „Zīlīti” vai „Rudens vēju muzikantu”, dziesmas, kuras sacerētas jau „Corpus” laikos.

„”Zīlīte”  radās gandrīz vai manā acu priekšā, jo gluži vai izklaidējoties improvizējām. Tapa dziesmas, kurām īsti vārdu nebija – es un Ēriks deju laikā dziedājām zilbju savārstījumu, kas izklausījās pēc angļu valodas. Ja varēja redzēt, ka publika reaģē, kustas līdzi, tad atradās vārdi.”

Kad Ķiģeļa dziesma „Zīlīte” Mikrofona aptaujā 1982. gadā ierindojās augstajā 3. Vietā, „Līvi” to izpildīja tādā paskatā, kādā koncertos viņus nevarēja redzēt. Pūtēju orķestra dalībnieku uzvalku parādi vainagoja Igo diriģenta spīdīgajā ancukā.

„Tolaik „Līvi” bija aizliegta grupa pēc koncerta Jelgavā, kur Juris Pavītols neuzmanīgi izrunājās no skatuves. Katrā koncertā bija ziņotāji.”

Saldenieks, mūziķis, ģitārists Andris Akermanis vēl Ķiģelim dzīvam esot sāka muzicēt pats, ko turpina darīt šodien. Andris ir viens no apvienības „Ērika Ķiģeļa dziesmu grupa Rudens Vēju Muzikants” dalībniekiem, tātad labi pārzina šī mūziķa daiļradi. Savulaik Akermanis iedibinājis festivālu „Mazā Saldus saule”, pulcējot apkaimes mūziķus, un ir pārņēmis festivāla „Saldus saule”  rīkošanu. Tas notiek Saldus Kalnsētas estrādē, bet 11. Maija koncerts skanēs Ērika Ķiģeļa pļavā.

„ Savas dzīves laikā Ēriks radīja daudz neaizmirstamu skaņdarbu, kuru vidū bija kārtīgs roks, arī skaņdarbi bērniem, un, kā mēs smejamies, repa pirmsākumi skaņdarbā „Durvis”.”

Piecas Ērika dziesmas viņa 70. Jubilejas koncertā atskaņos Brocēnu grupa „Index”, priekšnesumu vidū būs arī nedzirdēts Ķiģeļa skaņdarbs „Vēlējums”. Saldus muzejs būs sagatavojis mūziķim veltītu izstādi.

„Tas ir Ērika dziesmu fenomens: kad tās dziedam koncertā vai festivālā, visi tās zina un dzied līdzi!”