Oļega Einberga vārds un darbi vairumam klausītāju ir sveši, tāpēc tīrais brīnums, ka viņš 2022. gadā izdevis albumu „Smilšu pilis”  ar dziesmu duci visai nobrieduša komponista rokrakstā. Taču latviešu mūzikas vēsturē Oļega balss ieskanējās jau pagājušā gadsimta 80. gadu vidū grupas „Varavīksne”  sastāvā, kad viņš dziedāja solo, arī duetā ar Valdi Indrišonoku. Pēc 30 gadu prombūtnes, Einbergs pie mūzikas atgriezās šī gadsimta sākumā, vispirms kā ballīšu muzikants, tagad jau veidojot domubiedru apvienību „U’guns” ar cerību – sniegt koncertus.

Grupā „Varavīksne” Oļegs, toreiz vēl ar uzvārdu Žeļezņaks, nekomponēja, kaut gan pašu pirmo dziesmu – Sudraba pavediens – sacerēja, tikko atgriezies no armijas. Latvijas radio 2 klausītājiem viņa balss pazīstama no dziesmām „Džuljeta”, „Miljonā meitene”, protams, Vitālija Čakša patriotiskās dziesmas „Daugava”, kurai skanot „Varavīksnes”  koncertos klausītāji cēlās kājās. Tas bija laiks, kad grupas muzikālo vadību uzņēmās bijušais „līvs”  Modris Šterns, bet arī citu grupas „Līvi”  dalībnieku Oļegs Einbergs draudzējas nu jau vairākus gadus, un tagad abi būs dalībnieki apvienībā „U’guns”.

Oļegs ir dobelnieks, tur dzīvo joprojām. Viņa vectēvs bija kalējs, kurš spēlēja vijoli, tāpēc vecmāmiņa mazdēlu aizveda uz Dobeles mūzikas skolu:

„Es dziedāju ļoti jaukā kolektīvā, zēnu ansamblī „Cīrulītis” Dobeles skolā, piedalījāmies konkursos. Jā, balss bija, bet vijole ir ļoti grūts instruments, tādēļ pārgāju uz trompeti, kas man likās vīrišķīgāks instruments.”

Tomēr mūziku jauneklis neizvēlējās par savu specialitāti, kopā ar draugiem iestājās Rīgā, elektromehāniskajā tehnikumā, lai kļūtu par metālapstrādes inženieri. Sekoja obligātais karadienests, kuru Oļegs pildīja Alūksnē, karavīru ansamblī „Spārni”, sekodams Daiņa Dobelnieka pēdās.

„Man pat ļāva aizbraukt no daļas uz Rīgu, mediņiem uz noklausīšanos, jo bija doma pēc armijas stāties vokālajā nodaļā. Bet dzīve sakārtojās tā, ka man neizdevās sapni īstenot.”

Atgriezies Dobelē, Einbergs muzicēja vietējos ansambļos, līdz uz „Varavīksni” viņu uzaicināja grupas vadītājs Imants Melnis. Šajā populārajā grupā viņš ar Valdi Indrišonoku tikai dziedāja, ar Modra Šterna parādīšanos tās mūzika pilnībā pārvērtās. Īsu brīdi ar dobelniekiem muzicēja arī ģitārists Gints Sola, kas kļuvis par Oļega Einberga soloalbuma „Smilšu pilis” aranžētāju un muzikālo producentu. Dziedātājus – vienu blondu, otru tumšmatainu – sauca par Baltrozīti un Sārtrozīti, Valda un Oļega balsu tembri bija radniecīgi, līdzīgi viņi bija izskata ziņā.
„Modris aranžējumus taisīja pēc sava prāta, prasīja, lai tā arī izpildām. Viņš spēlēja taustiņus, tāpat kā Imants Melnis.”

80. gadu beigās „Varavīksne” izjuka, Šterns izveidoja apvienību „T.Tamba”, kas bija īslaicīgs projekts, tajā dziedāja arī Oļegs. Ar to arī tika pielikts punkts, kā izrādās, tomēr – komats mūzikai, jo bija ģimene, un dziedātājs pievērsās uzņēmējdarbībai.   

„No mūzikas ilgu laiku atgāju. Padsmit gadus atpakaļ mani mūzikā ievilka Aldis Lerhs, kurš piespieda mani iemācīties spēlēt ģitāru. Pienāca uz ielas klāt – uzspēlēsim ballītes, un tā arī sākās. Ar ģitārspēli kaut ko palīdzēja arī Agris Siksna. Un palīdzēja arī jaunības vijoļspēle.”

Jaunībā, pēc armijas tapa pirmā Oļega kompozīcija, dziesma Sudraba pavediens ar Birutas Skiruses vārdiem, kas gulēja atmiņā, līdz 2013. gadā viņš to iedziedāja. Albumā „Smilšu pilis” viena dziesma „Man jāpagūst” tapusi ar Leona Brieža dzeju, pārējām vārdus sacerējis Oļegs Einbergs pats. Ieraksti tapa Ginta Solas studijā Siguldas apkaimē, tā ir pieaugušu cilvēku mūzika, bagāta pārdomām, lieliski aranžēta, daudzveidīga muzikālā un noskaņu ziņā, to klausoties, viens otrs ir paraudājis.

„Gints mani lauza, līdz sapratu, ka man viņam jāpakļaujas kā ļoti pieredzējušam mūziķim. Es sadziedāju balsis, sākumā mēģināju ģitāru spēlēt, līdz atstāju to Gintam.”

Kovida laika pieklusums iedvesmoja ieceri novest līdz galam, albums izdots 2022. gadā, un tagad ir cerība šīs dziesmas atskaņot koncertos. Pie tā tiek strādāts ar domubiedru apvienību „U’guns”, arī Guntaram Muceniekam ir jaukas dziesmas.

„Guntars ir mans jaunības draugs no tehnikuma laikiem, kopā spēlējām – ansamblis bija ar draudīgu nosaukumu „Zāģis”. Braucām uz mēģinājumiem Inčukalna MRS.”

un varbūt Oļegs koncertā nodziedās arī slaveno „Daugavu”. Pagaidām tapis viens ieskaņojums – „Dzimšanas diena” ar videoklipu, noticis arī akustisks minikoncerts, tā ka par grupu „U’guns” vēl dzirdēsim!

„Šis vārds ir īpašs, un tāpat kā uguns mūsu mūzika būs gan sildoša, gan dedzinoša”.