Uz skatuves Arni Miltiņu visbiežāk redzam un dzirdam ar ģitāru rokās. Ne velti savas dziedātāja gaitas viņš sāka kā viens no Austras Pumpures loka dziedošajiem jauniešiem, apgūstot Imanta Kalniņa repertuāru. Turpmāk dziesminieks darījis daudz, lai dziesmas un dziedāšanu iemīļotu lieli un mazi klausītāji, jau sen komponē arī pats, ko varēsim piedzīvo 31. augustā koncertstāstā „Upe un vējš” VEF Kultūras pilī, klausoties Arņa sacerējumus, veltītus mīlestības tēmai.

Rīdzinieks Arnis Miltiņš dziedāt sācis jau divu gadu vecumā, un iemīļots žanrs bijusi dziedāšana Jaungada eglītei:

„Augu konstruktīvā inženieru ģimenē. Kad aizgājām uz mūzikas skolu, kur mani noklausījās un ieteica spēlēt klavieres vai vijoli, māte teica: „viņš spēlēs akordeonu, jo to var paņemt pie rokas, aiziet, kur vajag, nospēlēt, tad vienmēr būs nauda!” Mamma bija mācījusies klavieres spēlēt, bet nebija pabeigusi mūzikas skolu, ko visu mūžu nožēloja.”

Retumis akordeonu Miltiņš uzspēlē šobaltdien, Rīgas 1. mūzikas skola tika godam pabeigta, paldies sakot pedagogiem Jurijam Peškovam un Jurijam Rižovam. Taču vairāk patika dziedāt, turklāt Arnis kopš 9. klases paša spēkiem apguva ģitārspēli. Dziedāšanu viņš mācījās pie Arvīda Lustes:

„Meklēju sev vokālo pedagogu, apstaigāju visas iespējamās vokālās studijas, bet visur man pateica – nē. Man tajā laikā ārkārtīgi patika operete. Patika kustēties un dziedāt. Tolaik man bija trīs hobiji – dziedāšana, zīmēšana un dejošana.”

Arnis pat aizbrauca uz toreizējo Ļeņingradas mūzikas, teātra un kinoinstitūtu, kur nodejoja paša sakomponēto tango. Kad izrādījās, ka togad uzņem tikai estrādes pantomīmas, nevis muzikālā teātra aktierus, Miltiņš atgriezās mājās. Latvijas Valsts konservatorijā solīja, ka no kultūras darbinieku nodaļas viņš pēc laika varbūt varēs pāriet pie Operetes teātra kursa studentiem. Bija jānokārto pārbaude aktiermeistarībā, bet lietas ievilkās, un beigās Arnis no šī varianta atteicās. Varbūt virsroku guva biklums.

Toties Konservatorijā Arnis iepazinās ar Juri Kulakovu un kopā ar vēl dažiem mūziķiem atskaņoja Jura sacerētās dziesmas ar Eduarda Veidenbauma dzeju 1980. gada LPSR Politiskās dziesmas festivālā. Nosprieduši, ka apskaņošana droši vien būs nekvalitatīva, mūziķi nolēma Mefisto ciklu ieskaņot, ierakstā augstākās notis Arņa vietā iedziedāja Raimonds Bartaševičs. Bija sarunāts, ka, „marķējot fonogrammu” koncertā, tās it kā dziedās Kulakovs, bet viņš par norunu aizmirsa:

„Es, acis pārgriezis, stāvēju pie mikrofona, pēc tam man sita uz pleca par to, kādas „augšas” esmu paņēmis.”

Vingrināties mūzikā Miltiņš varēja arī armijas laikā, jo dienēja Baltijas kara apgabala dziesmu un deju ansamblī, kur viņa kolēģi bija Einārs Vītols un Edmunds Ramoška. Pēc dienesta viņi turpināja muzicēt kopā ansamblī, no kura izauga grupa „Tukums 3”.

Tolaik Arnis sāka strādāt Latvijas PSR Valsts korī. Vienos beidzās mēģinājums, tad abi ar Edmundu viņi sēdās autobusā un devās uz Kandavu, kur līdz vēlai naktij mēģināja ar „Tukums 3”, kur ģitāru spēlēja Ingus Šplīts un Guntars Ruņģis. No rīta ar pirmo autobusu atpakaļ uz Rīgu – uz darbu. Diemžēl studijas ierakstu no šī perioda ar Miltiņa balsi nav.

Studiju gados iepazinies ar dzejnieci Inesi Zanderi, Arnis sāka komponēt ar viņas vārdiem. Abi apceļoja Latvijas skolas, nesot pie mazajiem klausītājiem bērnu dziesmas un stāstus par tām vispirms kā apvienība „Ledus 9”, vēlāk jau LPSR Valsts Filharmonijas pasākumu ietvaros:

„Tā ir mana dzīves universitāte. Ineses dzejoļus pat nevar nosaukt par bērnu dzejoļiem. Tas bija fantastisks laiks, braucām kopā uz dažādiem folkfestivāliem astoņdesmitajos. 1986. gadā Juris Vilcāns sarīkoja pirmo Folkfestivālu Jelgavā. Es biju pazaudējis balsi, tāpēc uz festivālu netiku.”

Nākamgad dziesminieks atzīmēs 40 skatuves gadus kopā ar dziedātāju Ievu Akurateri – viņi daudz kopā uzstājušies, tostarp  Anglikāņu baznīcā, rīkojot tur koncertus trīs gadus pēc kārtas:

„Tie bija svētki man iekšēji. Šī ieraksta autors ir Mārtiņš Kacens, kam piederēja pusprofesionāls maģis, un tur jūtama tā laika atmosfēra, kas ne vienmēr izdodas. Tā ir mūsu jaunība, kādi esam, ar visu savu jaunības maksimālismu un tā brīža varēšanu. Tas ir patiesi.”

Miltiņš nav bijis biežs viesis studijā, tāpēc maz kas saglabājies no viņa gadudesmitu veikuma, muzicējot dziedoņu apvienībā „Barbershop”, „Harmonija Rīgai”, 17 gadus vadot bērnu popgrupu „Tu un es”, uzstājoties duetā ar Laini Ligeri. Abi kopā pat iesniedza dziesmu „Blue Bird” Eirovīzijas dziesmu konkursam.

Laine Ligere-Stengrevica piedalīsies Arņa koncerstāstā „Upe un vējš” 31. augustā VEF kultūras pilī, kur dalībnieku vidū arī Miltiņa dēli Kārlis un Jānis, kā arī meita Laima. Skanēs pašsacerētās dziesmas ar Ineses Zanderes, Imanta Ziedoņa, Knuta Skujenieka, Vika, Māra Melgalva, Maijas Kalniņas, Laura Valtera, Jēkaba Kacena un citu autoru vārdiem. Un šie Arnim būs lieli svētki, jo šajā dienā viņš kļūs par pensionāru, bet pirms daudziem gadiem 31. augustā kāzas dzēra viņa vecāki!