Mārupes kultūras nama vadītāja, pašvaldības deputāte Ira Dūduma mūzikas mīļotājiem vairāk pazīstama kā Ira Krauja. Ar šo uzvārdu viņa pirms 40 gadiem sāka savas gaitas uz lielās estrādes kā Zigmara Liepiņa grupas „Modo” dziedātāja. Mārupē, savukārt, Ira nonāca kopā ar savu ģitāru pēc toreizējās direktores uzaicinājuma darbiniekiem sniegt Ziemassvētku koncertu, starp citu, šī tradīcija turpinās joprojām. Līdztekus pašas dziedāšanai Ira bijuši čakla jauno dziedātāju skolotāja, viņa vadījusi bērnu ansambļus Jelgavā, Daugmalē, protams, Mārupē, un mammas pēdās devusies Iras meita Rūta Dūduma-Ķirse.

„Dzīvoju gluži kā vāveres ritenī kā savulaik Edmunda Ramoškas sacerētajā dziesmā, tāpēc netieku līdz žurnālu vākiem, jo ir ļoti daudz darāmā. Bet dzīve skrien tik ātri, ka no pases datiem jāizdara secinājumi. Sekojot meitas ieteikumam, kad 28. jūnijā sitīs manas apaļās jubilejas fanfaras, man ir doma, ka pārvarēšu bailes no studijas darba un kaut ko labu izdarīšu.”

Ira sevi uzskata par citādāku, tāpēc negribēja kā visi jubilejā izdot plati vai grāmatu, viņa cer izdarīt ko tādu kā neviens, lai būtu sirsnīgi un cilvēcīgi – kā pati dziedātāja. Viņa nāk no gleznainās Remtes, mazas apdzīvotas vietas, kur joprojām dzīvo Iras mamma. Remtes skolā šovasar 14. jūlijā notiks skolas salidojums un Rožu svētki, kuros uzstāsies dziedātāja ar meitu un znotu – Jāni Ķirsi, kā arī pavadošo grupu.

„Remtes skolā, man liekas, nebija tāda pulciņa, kurā nemācītos, biju pirmrindniece-teicamniece, nevarēju pat izšķirties starp sportu un mūziku. Bija ražošanas brigādes un sarīkojuma deju konkurss, bet 7. klasē apguvu ģitārspēli. Tagad ģitāra man ir kā māsa.”

Tai pašā 7. klasē sacerēta pirmā mīlas balāde, un pašlaik dziedātāja sapņo vairāk pievērsties mūzikai. Iespēju robežās viņa to dara visā Latvijā kopā ar savu „Kraujas Band” ādas biksēs, matiem plīvojot, nu gluži kā latviešu Sūzija Kvatro vai Bonija Tailere. Ira dzied arī svešās mēlēs, tāpat zina visu latviešu mūžzaļo dziesmu repertuāru, popa un rokdziesmas:

„Reti kura dziedātāja manos gados spēlē nakts balles. Man liekas, ka varbūt esmu tāda vienīgā Latvijā.”

Viņa slavē savu pavadošo grupu, un tas principiāls uzstādījums – dziedāt bez fonogrammas, ja neskaita laiku, kad Ira ar meitu Rūtu pēc šova „Dziedošās ģimenes” šur tur koncertēja.

„Liktenis mani lutināja, ka 1982. gadā, atnākot uz Rīgu, mani uzreiz paņēma dziedāt „Modo”. Un man, šitādam skuķim, bija tāda pavadošā grupa, kurā spēlēja Zigmars Liepiņš, Uldis Marhilēvičs, Aivars Hermanis, Jevgeņijs Ščapovs un Tālis Gžibovskis. Tā man iedeva to, ka citādi nevarēšu, ka vajadzēs dzīvo muzikantu.”

Rīgā Ira mācījās Rīgas kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā, pirms tam, kā Saldus vidusskolas skolniece viņa Remtē ar meitenēm izveidoja grupu „Sienāzīši”:

„Pirmās kāzas tika nospēlētas ar divpadsmit dziesmām, kuras gāja „uz riņķi”. Mūs izsauca uz Saldus komjaunatnes komiteju un aizrādīja, ka pa naktīm spēlējam, vēl ņemam par to naudu, un kā tā drīkst! Kurzemes zonas tarifikācijas skatē paņēmām trešo vietu aiz „Līviem” un „Credo”. Es mūzikā biju visu laiku iekšā, dziedāju lecamauklās un malkas pagalēs, kad Remtē ganīju govis.”

Iras pirmo lielo „Modo” laika hitu jau šajā gadsimtā pārdziedāja grupa „Dzelzs Vilks”, kas uzaicināja viņu pievienoties šajā dziesmā savos koncertos, ieskaitot „Palladium” šogad, kur Krauja bijusi kā ķirsītis uz kūkas. Droši vien koncertos noder Iras masu pasākumu režisores izglītība, kam sekoja darbs Jelgavas kultūras nama. Savukārt nākamais ansamblis aiz samērā īsā „Modo” darba perioda bija „Inversija” zvejnieku kolhoza „9. Maijs” kultūras namā Vecmīlgrāvī. Uz turieni Iru paaicināja Viktors Lapčenoks, jo vajadzēja aizstāt Aiju Kukuli. Dziedāja arī Uģis Roze, un pirms nedaudz gadiem „Inversijas” dalībnieki atkal sākuši draudzēties, pat kopā muzicēt.

Nozīmīgs dzīves un daiļrades posms Irai saistās ar Tukuma kultūras nama ansambli „Tukums 3”, kur viņa iepazinās ar mūziķi Alni Dūdumu, ar kuru izveidoja ģimeni. Muzikāli nozīmīga bija sadarbība ar komponistu un pianistu Edmundu Ramošku, kura dziesma „Brīvdienā” Iras priekšnesumā ierindojās 17. Vietā 1986. Gada „Mikrofona” aptaujā.

Albuma ar Iras Dūdumas (Kraujas) ierakstiem līdz šim nav mūzikas veikalu plauktos, taču 60. jubilejas koncertu viņa cer kaut kad sarīkot ar plašu dalībnieku loku – sākot ar Remtes „Sienāžiem”  līdz Mārupes pašdarbniekiem un pašas ģimeni, jo dziedāt sākusi arī mazmeita Grieta. Plānā ir arī piedalīšanās konkursā „Supernova”, taču Ira grib, lai būtu ne tā kā citiem – gan jau ideja atnāks!

„Esmu tajā jaunības briedumā, kad sāc gribēt kaut ko priekš sevis!”