Mūzikas akadēmijas džeza katedras profesorei  Ingai Bērziņai ir cieša saikne ar latviešu populāru mūziku – vairākus gadus, mācoties Jelgavas mūzikas vidusskolas vokālajā nodaļā, viņa dziedāja Jura Kaufelda vadītajā grupā „Opuss-C”. Arī pirms tam Ingas talantu pamanīja koncertos un konkursos, dziedātāja piedalījās arī viesnīcas „Latvijas” šovprogrammā, līdz nopietni pievērsās džezam. Kā Maskavas Gņesinu mūzikas institūta džeza nodaļas absolvente Bērziņa, agrāk – Kalvele, ir pirmā profesionālā džeza dziedātāja Latvijā, un nu jau izskolojusi virkni talantīgu audzēkņu – Aiju Vītoliņu, Ievu Kerēvicu, Daumantu Kalniņu un citus – kuri dodas skolotājas pēdās.

„Mana jaunība līdz astoņpadsmit gadiem aizritēja Smiltenē. Šo pilsētu mīlu joprojām no sirds, braucu uz turieni gandrīz katru nedēļu – tur ir vecāku māja, nu jau mana māja. Saites, kas vieno ar Smilteni, nav dzēšamas, tur noticis tik daudz – arī pirmā mūzikas stunda, mācības mūzikas skolā.”

Ingas mamma bija kultūras nama direktore, līdz ar to bērnība aizritēja uz un aiz skatuves. Meitene piedalījās arī visos iespējamos pulciņos – dejoja, dziedāja, jau 10 gadu vecumā iesaistījās estrādes ansamblī. Ingas tēvs bērnībā spēlēja akordeonu, uzstājās ballītēs, tad pašmācības ceļā apguva saksofona spēli, muzicēja kultūras nama estrādes orķestrī:

„Tētis uztraucās, kad viņam bija jāspēlē solo. Kaut kādā mērā esmu mantojusi viņa sajūtu, ka nedaudz kautrējos no tā, ko daru, vienlaikus man tas ļoti labi patīk un bez mūzikas dzīvot es nevaru. Tēva mūzikas izvēle uz mani atstāja ļoti lielu iespaidu, jo viņš klausījās džeza skaņuplates. ”

Inga Kalvele mācījās klavieres, dziedāja korī, arvien labāk sāka pārvaldīt balsi, tāpat agri sāka piedalīties koncertos, kur arī bija iespējams iemantot radīšanas baudu. Tiesa, joprojām dziedātājai pirms koncerta ir mulsinošas sajūtas, varbūt pat uztraukums. Uzslavas sekoja viena otrai, repertuārs kļuva arvien sarežģītāks un interesantāks.

„Kad Smiltenē ieradās Juris Kļava, diriģenta Sigvarda tētis, man radās arvien vairāk izaicinājumu, piemēram, Ellas Ficdžeraldes džeza transkripcijas. Kļava daudz ko darījis Smiltenes mūzikas dzīvē, sevišķi strādājot ar jaunajiem mūziķiem. Pie viņa muzicēt brauca Cēsu mūzikas vidusskolas audzēkņi, daži pat palika Smiltenē, piemēram, Pēteris Vilks.”

Inga pati arī izmēģināja laimi Cēsu mūzikas vidusskolā, taču viņas balsī saklausīja „estrādiskas notis” un ieteica mācīties citur. Laika nebija daudz, jaunā soliste, kas 1980. gadā bija uzvarējusi jauno vokālistu konkursā „Jaunības balsis” un pirms tam paspīdējusi festivālā „Liepājas dzintars” ar J. Kļavas orķestri, iestājās Jelgavas mūzikas vidusskolā. 1. septembrī viņu pie skolas sagaidīja Juris Kaufelds, lai aicinātu uz savu grupu „Opuss-C”. Jelgavas mūzikas vidusskolā strādāja arī Ingas dueta partnere Līga Drozda (Veisa):

„”Opuss-C” bija lielisks kolektīvs, tur bija daudz darba un daudz talantīgu mūziķu, paši piedāvāja savu mūziku, mums bija labi panākumi. Labi sadziedājāmies ar Līgu, jo centāmies būt kā viena – viņa arī komponēja, tāpat kā pianists Andris Berlands, ļoti talantīgs cilvēks – pasniedzējs Lauksaimniecības akadēmijā. Tajā laikā arī sāku ļoti interesēties par džezu.”

Apkārtējie pamanīja Ingai raksturīgu džezisku vibrato. Tā ir stila iezīme, kas atšķir džezu no popmūzikas, kuras Bērziņa sauc par atšķirīgām jomām: katrā ir lietas, ar ko jāstrādā. Atšķirīgs ir arī frāzējums džezā un popmūzikā.

Nākamais interesantais periods ir darbs viesnīcas „Latvija” varietē programmā, kur Ingu pieņēma Noras Bumbieres vietā:

„Mani burtiski ieģērba viņas kleitā, kuras ieņēma drusciņ šaurākās. Gāju dziedāt to pašu repertuāru, ko Nora. Viņas attieksme pret mani vienmēr bijusi laba, nebija tā, ka es viņu izstūmu. Tad mani pamanīja Jevgeņijs Jansons, kas ar savu grupu spēlēja dejas pēc šova. Viņš uzaicināja mani pievienoties, dziedāju kopā ar Vladimiru Sisojevu – tur arī ir ļoti interesanti stāsti…”

Ingas kolēģe viesnīcā bija arī dziedātāja Ligita Zeile, kas iepriekš dziedājusi ansambļos „Eolika” un „Jumprava” – arī ar Ligitu Bērziņa uztur labas attiecības, tāpat kā ar Žeņu Jansonu, kas ilgus gadus dzīvo Amerikā. Savukārt Juris Kaufelds bija dārziņskolas direktors, Līga Veisa – Ingas kolēģe Rīgas Doma Kora skolā, kur viņa mācījusi dziedāt džezu ne vienai vien šā brīža slavenībai.

Ja ir pedagogi, kas savu specialitāti apguvuši pašmācības ceļā, varbūt arī meistarklasēs, tad Bērziņa ir profesionāla džeza vokāliste:

„Viesnīcas "Latvija" programmā pie Jevgeņija Jansona es strādāju jau ar domām, ka gribu kaut kur studēt un noteikti kaut kur braukšu. Tā kā tajā laikā dzelzs aizkars tolaik vēl bija ļoti smags priekšā, tad, pirmkārt, es aizbraucu uz Lietuvu, kur jau tajā laikā bija džeza nodaļa – tur bija gatavi mani uzņemt. Pēc konsultācijas ieraudzīju tomēr iespēju studēt Maskavā, izlēmu pamēģināt dziļākus ūdeņus un tur pavadīju četrus gadus.”

No Kalveles kļuvusi par Bērziņu, Inga kopā ar vīru, kontrabasistu Aivaru un vīra māsu, pianisti Ilgu, darbojās kā Bērziņu trio, ieskaņojot arī albumu.

Šajā gadsimtā Inga Bērziņa kā solodžeza dziedātāja ieskaņojusi 4 albumus: "Wave" (2000), "4.30 AM" (2002), "Balādes" (2007), "Neizteiktie vārdi" (2013). Albumā "Sievietes sapņi" (2019) skan jau pašas Ingas sacerējumi ar Daces Micānes-Zālītes dzeju. Viņa koncertējusi Baltijas valstīs, Somijā, Norvēģijā, Polijā, Vācijā, Austrijā, Spānijā un ASV, no kurienes atgriezās neilgi pirms 28. februārī svinamās apaļās jubilejas!