„Stilistiski varu nospēlēt jebko, bet labi  - to, kur specializējos. Tā ir latīņamerikāņu mūzika, bossanovas,  kamermūzika nelieliem sastāviem,”  atzīstas mūziķis, komponists, uzņēmējs, lektors Aivars Hermanis. Ģitāru viņš spēlē nu jau gandrīz sešdesmit gadu, kopš pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem aktīvi darbojas uz skatuves bez būtiskiem pārtraukumiem. Joprojām Hermanis katru dienu vingrinās vairākas stundas, jo gadi iet, formu uzturēt nav viegli. Kāda tā ir, ģitārists demonstrēs 7. Martā  mūzikas namā „Daile” savas 70. jubilejas koncertā!

„Pēc kara Latvijā nemaz nebija savas ģitārspēles skolas, kādu ģitāru spēlēja kā orķestra instrumentu, piemēram, Liepājā bija strinkšķināmo jeb tautas mūzikas instrumentu orķestris, kuru vadīja Osvalds Birznieks. Biju šo orķestri dzirdējis, bet mūzikas skolā ģitāra netika mācīta.”

Aivars Hermanis dzimis Liepājā muzikālā ģimenē. Viņa tēvs no izsūtījuma Sibīrijā atgriezās ar somu un ģitāru ar stīgām, kuras nospiest nevarēja. Pamazām par instrumentu dēlam, protams, radās liela interese. Mamma, kordiriģente, dēlu septiņu gadu vecumā aizveda uz mūzikas skolu, kur tika piedāvāts apgūt trompetes spēli, no kā zēns atteicās. Aivars paša spēkiem sāka apgūt ģitārspēli, ar tēva atbalstu 12 gadu vecumā izgatavoja pirmo elektroģitāru.

„Palīdzēja profesionāli galdnieki.  Visiem, kas gribēja spēlēt, pašiem vajadzēja uztaisīt instrumentu. Bītli, rollingstoni, ģitāru laiks. Platas bikses, gari mati. Es, protams, arī gribēju mācīties spēlēt ģitāru. Nevienas klases visā Latvijā!”

Mācoties Liepājas 6. vidusskolas 7. klasē, A. Hermani pieņēma skolasbiedra Valda Skujiņa grupā  „Senči”. 1970. gadā viņš iestājās Liepājas mūzikas vidusskolas pūšamo instrumentu nodaļas fagota klasē, pēc diviem gadiem tika pārcelts uz tautas mūzikas instrumentu nodaļas klasiskās ģitāras klasi.

„Protu pūst visādus ragus, esmu spēlējis pat 1. maija demonstrācijā. Tad sagadījās, ka Liepājā ar vīru, karaflotes virsnieku, ieradās maskaviete, kuru direktors Vikmanis pieņēma par ģitāras skolotāju. Tiklīdz to uzzināju, pieteicos pie viņas.”

Kopš 17 gadu vecuma A. Hermanis kā ģitārists uzstājās publiski Liepājas izklaides vietu – kafejnīcu, restorānu – ansambļos. Kā Liepājas Estrādes orķestru biroja mūziķis kļuva par restorāna „Jūra” orķestra vadītāju, 1974. gada festivālā „Liepājas Dzintars” kā Liepājas kultūras un atpūtas parka ansambļa mūziķi viņu atzina par labāko ģitāristu.

„Nebija nošu no ārzemju gabaliem, no jūras otras puses pa radioviļņiem izdzirdējām hitus, kas tolaik bija aktuāli. Kopējām lentēs neskaitāmās kopijās, centāmies atdarināt. Kad varēja atdarināt, bija saprasta harmonija, tad sākās improvizācija.”

Kopš septiņdesmito gadu vidus Aivars bijis grupu „Suvenīrs”, „Tip Top”, „Modo”, „Opus”, „Remix” dalībnieks, viņa skaņdarbu skaits tuvojas diviem simtiem, un dažas dziesmas Hermanis ieskaņojis arī pats, gadījies arī piebalsot solistiem ansambļos. Nu jau sen viņš nedzied, un vislabāk Aivars radītās melodijas izpratuši un izdziedājuši Igo un Ieva Akuratere, sākot ar slaveno ciklu „Klusums starp mums”.

„Visvairāk dziesmu esmu komponējis tieši Ievai, tas mans piegājiens pēdējo desmitgažu kompozīcijai ir kamermūzika, kurai ar estrādi īsti sakara nav. Dziesmas ar Linarda Tauna, pašas Ievas dzeju rakstītas tā, ka vispirms ir dzeja, tad mūzika.”

70. dzimšanas dienas koncertā 7. martā mūzikas namā „Daile” ar jubilāru kopā uz skatuves būs viņa laika un domubiedri – Igo , Ieva Akuratere, Aija Vītoliņa, Laimis Rācenājs, un mūziķi - Raimonds Macats (čel-bass / mutes harmonikas), Juris Kristons (taustiņinstrumenti), Kaspars Kurdeko (sitaminstrumenti), Mārcis Auziņš (ģitāra). Koncerta 1. daļa atvēlēta instrumentālajai mūzikai, otrajā atspoguļosies Aivara sadarbība ar dziedātājiem.

„Nekad nesapņoju, ka būšu liels komponists, rakstīšu lielās formas - kantātes un operas, bet īstenībā man meldiņi viegli nāca. Kā nāca, tā gāja, uzrakstīt melodiju tekstam prasīja minūtes divdesmit.”