Kopš 2017. gada mūzikas cienītāji tiek aicināti uz blūza svētkiem Ropažos, kur Lielās Juglas krastā rīkotais festivāls „R&B Blues Festival” pulcē dažādu valstu mūziķus. Šogad tas notiek 10. jūnijā, un tas ir labs iemesls atkal papētīt blūza žanra vēsturi Latvijā un uzdot jautājumu – kas īsti ir blūzs, vai tiešām dvēseles stāvoklis, nevis stila apzīmējums? Par to gatavi runāt „R&B Blues Festival” rīkotāji Jānis Bukovskis un Rolands Saulietis, grupas “Latvian Blues Band”, kuri neilgi pirms uzstāšanās festivālā bija gatavi par to pastāstīt Latvijas radio 2 klausītājiem.

„Blūzā ir pilns emociju spektrs – no raudāšanas līdz smiekliem,” uzskata sitaminstrumentu mūziķis Rolands Saulietis, kurš tāpat kā viņa kolēģis Jānis Bukovskis ir Rīgas 100. vidusskolas jeb roka skolas absolvents, kur arī iepazinās ar blūzu.

„Tas ir dvēseles stāvoklis. Blūzs ir tuvs mūsu sirdīm, tur ir sāpe, smeldze,”

Piemetināja Jānis Bukovskis, iesaukts par Buku. Šī pavārda un Rolanda vārda pirmie burti arī veido simbolu R&B, kas ietverts Ropažu festivāla nosaukumā. Tā, protams, ir vārdu spēle, jo R&B ir ritmblūza apzīmējums:
„Tas labi sasaucas ar festivāla garu, jo ritmblūzs arī ietver plašu spektru ar stiliem un noskaņām – tas nav tikai blūza festivāls.”

Šis būs septītais festivāla gads, jo arī kovida pandēmija laikā pasākums nebija nolikts plauktā. No Ropažu novada nācis Jānis Bukovskis, kas izraudzījās šo vietu Pierīgā, kura mūziķim nedaudz atgādina Misisipi, pateicoties Lielās Juglas klātbūtnei. Var sajust līdzību arī ar Bauskas Kantrī mūzikas festivālu, kas notika lielā teritorijā pie Bauskas pils starp Mūsu un Mēmeli, un arī Ropažu pasākuma muzikālie ietvari ir plašāki:

„Tas nav tikai sauss blūzs, vai rokenrols, vai džezs – var izvērsties plaši, un mums ir pa drusciņai no visa, ieskaitot etnomūziku „Rahu The Fool” izpildījumā. Pirmajā gadā mums bija Kristīne Prauliņa ar „Very Cool People”, mēģinām pašķaidīt programmu, lai visiem ir interesanti.”

Atskatoties blūza vēsturē, viens no žanra entuziastiem bija Arnis Mednis ar grupu „Odis”, bet jau 1987. gadā Rīgā sarīkots pirmais blūza festivāls Rīgas rokkluba paspārnē. Kopš 70. gadiem blūza cienītājs ir ģitārists Jānis Vanadziņš, kam bijušas vairākas grupas, tostarp „Hot Dogs”, „Mozambika”, pašlaik Jānim ir savs trio, labi pazīstams blūzmeņu aprindās ir arī Jāņa brālēns Valdis Vanadziņš, kura grupā „Dr. Bormentol” savas gaitas, tiesa, basģitārista amatā sāka Jānis Bukovskis:

„Par vecajiem dinozauriem sevi sauc grupa „Fortress Blues Band” ar Māri Krasmani un Gunti Krivmu priekšgalā. Esmu uzaicinājis viņus arī uz festivālu, prieks, ka cilvēki nemet plinti krūmos un kultivēto šo mūziku šeit Latvijā dažādās valodās.”    

Gan Jāni, gan Rolandu ar blūzu „aplipināja” Dailes Zigis, kas savulaik vadīja Bites blūza klubu un iedvesmoja jauniešus interesēties par šo žanru.

„Sākumā klausījos hiphopu un man bija bikses līdz pusceļgaliem, tā laika, 90. Gadu beigu stiliņš. Biju beidzis bērnu mūzikas skolu kā akordeonists, 100. Skolā mans klases audzinātājs bija Tālis Gžibovskis, un tur Zigis mani uzrunāja, iedeva klausīties kasetes ar Ņūorleānas stila blūzu.”

No idejas par vienreizēju projektu izauga aizrautība ar blūzu mūža garumā. Jānis Bukovskis pērnruden atvēra pats savu Blūza māju Rīgas centrā, iepretim Kongresu namam, kur uzstājas un pulcējas blūzmeņi.

„Man tanī mirklī bija arī cits piedāvājums no Gunāra Kalniņa, domāju domāju, līdz izšķīros par labu „Dr. Bormentol”, no kura arī izauga „Latvian Blues Band”, redzēju to kā ļoti labu iespēju, jo pārējie džeki jau spēlēja, lēcu tik vilcienā iekšā. Tad man piecpadsmit gadu vecumā arī notika klikšķis, klausoties vecos ierakstus, kad notika tā „saslimšana” ar blūzu jeb šīs mūzikas sajušana. Bet sākums bija pilnīgi nejaušs piedāvājums,”

atklāja Rolands. Kopš dibināšanas 2000. gadā „Latvian Blues Band” mūziķi izgājuši pamatīgu skolu, sadarbojoties koncertos Latvijā ar pasaulslaveniem ārzemju blūzmeņiem, šādas sadarbības turpinās joprojām. 90% sava laika grupa aizvada ārpus mūsu republikas, nesot pasaulē Latvijas vārdu. Ar savām dziesmām „LBB” izdevuši jau 8 albumus, diemžēl Jāņa melodijām Saulietis vārdus latviešu valodā nesacer, viņa ieskatā blūzam piestāv angļu valoda:

„Gribas audzēt fanu bāzi, vairot publiku. Piemēram, aizbraucot uz Vāciju, tur blūzu klausās cilvēki gados, pie mums publikā ir daudz jauniešu. Bet latviski mēs vienu blūziņu savulaik ierakstījām ar Niku Matvejevu, bet tas kaut kur pazudis.”   

Kādā valodā dziedāt – tā, protams, ir katra blūzmeņa izvēle, un liepājnieks Ainars Pūpols blūzus sacer un dzied latviski:


„Blūzs man bija tuvs, pirms to sāku dziedāt latviski, esmu daudz par to interesējies, dziedājis to angļu valodā, gājis cauri vēsturei. Bet viens no pirmajiem cilvēkiem, kas mani aizveda uz blūzu, bija Mārtiņš Brauns. Viņš teica, ka blūzs ir visas mūzikas pamatā, viņš dziedāja blūzu latviski, un tas mani ļoti aizrāva, jo īstu sāpi cilvēks jau saprot tikai dzimtajā valodā. Mārtiņš man mācīja spēlēt ģitāru, iemācīja blūza elementus. Tas bija Tukuma kultūras namā, kad bija „Sīpolu” pirmsākumi, grupa kopā ar Vilni Šmīdbergu.”

Savus blūzus Ainars neskaita, labāk raksta jaunus, par īstiem blūza albumiem viņš sauc divus – 1998. Gada Dānijā ierakstīto disku kopā ar Luiju Fonteinu un ar grupu π-BLUES tapušo „Kabatā man blūzs” (2007).  Ainars sacer arī dziesmas roka stilā, sadarbojas ar Grobiņas etno ansambli „Kuršu sievas”, ar blūzu programmu uzstājas lielākoties Liepājā – tuvākais Ainara Pūpola koncerts notiks Pegaza pagalmā 20. jūnijā, atzīmējot blūzmeņa 60. jubileju.

Arī Pūpols uzskata, ka blūzs ir dvēseles stāvoklis, un to dzied ne tikai vīrieši, kuri skumst. Ir arī sievietes, kas dzied blūzu, taču ir robeža starp to un latviešu šlāgeri, kas mūsu tautai sērīgos brīžos iet labāk pie sirds.

Ja kopumā par blūzmeņu skaitu Latvijā nevar sūdzēties, tad citādi ir ar blūza festivāliem. Tiem stipras tradīcijas izveidojušās kaimiņvalstīs, jau 29 gadus Lietuvā, Varnai pilsētā, kā arī Igaunijā, Hāpsalā - šajā ziņā atpaliekam, tāpat kā citās jomās. Jāvēl, lai Ropažu pasākums nepagaist, jo ir arī jauni blūza talanti, piemēram, dziedātājs Edgars Balodis, kura „Eddie Dove Band” muzicē arī pieredzes bagātie mūziķi Aldis Rullis un Mārtiņš Linde.

Ropažos 10. jūnijā uzstājās “Latvian Blues Band” ar pūtēju sekciju un kolorītie “Rahu The Fool”, kā arī Polijas un ASV klasiskā blūza kopprojekts “Wild Flame” ar vakara „naglu” -  Dānijas blūza un fankī trio “Chris Grey & BlueSpand”.