Ja cilvēka mūžā 25. jubileja saistās ar jaunības skaistāko periodu, tad sauli – „viss vēl mums priekšā” – uz sevi attiecina arī grupa „Hameleoni”, kas pie ierakstiem ķērās pirms divdesmit pieciem gadiem tieši augusta mēnesī. Toreiz ideja par latviešu vienību populārās „Modern Talking” stilā radās producentam, komponistam Gaitim Lazdānam – atlika tikai atrast piemērotu falseta balss īpašnieku. Tādi ir retums ne tikai pie mums, bet visā pasaulē, un Lazdānam palaimējās – dziedāt piekrita Ēriks Budēvics, liepājnieks, kordiriģents, kas rokmūzikā savulaik skolojies pie slavenā Ērika Ķiģeļa grupā „Corpus”. Budēvics laikam var nodziedāt visu, un par otru „hameleonu” kļuva cits Liepājā dzimis mūziķis – pianists Andris Veinbergs. Pēc ilgāka pārtraukuma „Hameleoni” šogad atgriežas ar jaunu sparu, dāvājot iespēju klausītājiem satikt savu deviņdesmito gadu jaunības mūzikas stilu, kur galvenā tēma bija mīlestība un prieks dzīvot.

No vienas puses, „Hameleoni” ir duets, kura centrā Ēriks un Andris, no otras – grupa, jo koncertos vīriem palīdz uzstāties vairāki mūziķi, par ko varēs pārliecināties jubilejas koncertos 19. augustā Jelgavā un 6. oktobrī Rīgā, VEF kultūras pilī, kur šīs dziesmas skanēja jau šī gada pavasarī, aicinot atpakaļ deviņdesmitajos:

„Lai skanējums būtu pilnvērtīgāks, mēs pieaicinām palīgus,” atzīst Lazdāns, kurš saucams par „Hameleonu” radītāju. Kaut gan šajā mūzikā saklausāmas zināmas paralēles ar pirms apaļiem 40 gadiem, 1983. gadā dibinātā dueta „Modern Talking” daiļradi, patiesībā Gaitim patika pavisam cita mūzika.  Tolaik viņš studijā „MAPL” producēja deju un popmūziku:

„Nav tik vienkārši, kā dažiem šķiet – trīs notis, divi akordi, un visi lec līdzi un visiem patīk. Mazliet papētīju šo lietu, un „Hameleonos” ir aizgūts šis tas no „Modern Talking” formulas, ka puisis dzied falsetā. Bet jaunajā albumā skanējums būs savādāks.” 

Ērikam ir tāda balss, kas piemērota gan rokam, gan popam, dziedāt viņš sācis dzimtajā Liepājā. Tur pirmā grupa bija „Vabolītes” kopā ar Daini un Ainaru Virgām, Modri Šternu, vienu brīdi Ēriks spēlēja taustiņu „Līvos”. Tad 80. gadā nāca leģendārais „Corpus”, pēc armijas Ēriks kopā ar Jāni Griķi muzicēja grupā „Spogulis”, sekoja projekts „Audio”, grupa „Doktors Fausts” - nu īsts hameleons:

„Jaunībā es aizrāvos ar rokmūziku. Liepāja un roks, tas ir kā roka ar cimdu. Arī vēlāk bijusi izdevība muzicēt ar lieliskiem mūziķiem – Viktoru Fedosejevu un Armandu Cālīti, kas vēlāk aizgāja uz grupu „Linga”. Klausījāmies smagā roka grupas. ”

Mūzikas skolā Liepājā Budēvics mācījās akordeona spēli, tad iestājās Liepājas mūzikas vidusskolas kordiriģēšanas nodaļā, kam sekoja studijas jau konservatorijā. Tur arī viņš iepazinās ar topošo pianistu Andri Veinbergu, kas absolvējis dārziņskolu, kopš piecpadsmit gadu vecuma ir rīdzinieks, vēlāk abi izveidoja muzikālo apvienību „Tu un es”:

„Mēs abi mācījāmies Liepājas 1. vidusskolā – es „a” klasē ar mūzikas novirzienu, jau sešu gadu vecumā uz klavierēm centos nospēlēt Raimonda Paula „Dziesma nenosalst”, bet Ērikas gāja „b” klasē, kurai nebija saistības ar mūziku. Bet viņam bija gribēšana. Kad aizbraucu uz Liepājas skati, tur skanēja – „nost ar „Credo”, lai dzīvo „Corpus”, kur Ēriks dziedāja. Tad es dārziņos mācījos.”

Interesanti, ka neko no Ērika dziedāšanas nebija dzirdējis producents Gaitis Lazdāns. Budēvicu viņš deviņdesmito vidū ieraudzīja TV pārraidē „Dziesma manai paaudzei”, un falsets, dziedot dziesmu „Omnibuss” palika prātā:

„Pabrīnījos par šo balsi, jo šajā konkursā parasti piedalījās iesācēji, kuri grib dziedāt, bet ne pārāk labi sanāk. Piefiksēju sev un nospriedu, ka šis ir labs vokālists, nez, kā viņu atrast. Un aizmirsu. Pavasarī man bija dziesmu uzmetumi, vajadzēja dziedātāju, un galvā bija doma par duetu. Gadās visai reti, kas tas, ko meklē, pats pie tevis atnāk, un toreiz tā arī notika. Puiši bija iemaldījusies ierakstu kompānijā, kur strādāju.”

Vispirms Gaitis lauzīja galvu, kur redzējis Ēriku, tad sarunas laikā atcerējās. Liktenīgi, ka viņi bija divi – tieši tas, kas Lazdāna iecerei vajadzīgs. Producents to nosauca par īstu likteņa pirkstu, pierādījumu tam, ka domas materializējas. Pēc materiāla noklausīšanās abi drīz vien pamēģināja dziedāt…

„Hameleonu” mēneša laikā ieskaņotais debijas albums „Tu mana sirds” (1998) piedzīvoja neticamu, vismaz 45 tūkstošu kasešu tirāžu. Ar katru nākamo albumu „Nakts” un „Pērles un dimanti” tirāžas kritās, un pēc labāko dziesmu izlases 2003. Gadā bija nolemts darbu apturēt. 2011. Izdots līdz šim pēdējais „Hameleonu” albums „Vēlreiz”, kam šomēnes sekos jaunais albums „Dāvana”. Tā ietvaros skanēs kazahu komponista dziesma ar šādu nosaukumu. Bet jubilejas koncertos, protams, lielākoties varēs dzirdēt līdzšinējos hitus, un balss Budēvicam skan kā senāk, jo ikdiena saistīta ar mūziku un dziedāšanu – viņš ir mūzikas pedagogs Vaivaru un Džūkstes pamatskolās un 15. augustā svin apaļus 60!