Šoreiz raidījumā var iepazīties ar to, kā  radošā grupa producenta Aigara Disberga vadībā  strādā pie Jāņa Lūsēna un Māras Zālītes mūzikla Neglītais pīlēns, kuram dots jauns nosaukums “GALMS [pa]GALMĀ”. Par jauno iestudējumu Daiga Mazvērsīte izvaicā gan mūzikas autoru, gan režisori Rēziju Kalniņu. Alegorija un personificēti dzīvnieki allaž liek raudzīties plašāk uz vārdos un šajā gadījumā melodijās un skaņās ietērptu vēstījumu, un, ņemot par pamatu H.K.Andersena labi pazīstamo pasaku, kā pīlēns top par gulbi, šoreiz veidots stāsts, kas pat vairāk adresēts pieaugušajiem, nevis bērniem.

Režisore Rēzija Kalniņa izvēlējusies veidot izrādi pieaugušajiem, un ar ideju par nosaukumu “GALMS [pa]GALMĀ” talkā nāca Māra Zālīte:

„Kas ir galms? Tā ir vara, un tā nonāk pagalmā, kura iedzīvotāji esam mēs. Kā tā manipulē ar mums, kā mēs pakļaujamies, kā vergojam, kam ticam un kam neticam – tā būs pasaka pieaugušajiem. Un mans mazais vai Neglītais pīlēns ir mana Latvija, kuru izkalpina.”

Mūzikls pirmoreiz iestudēts Liepājas teātrī pirms vairāk nekā 20 gadiem, kad galveno, Neglītā Pīlēna lomu atveidoja Ance Krauze un Marija Naumova, kas jauniestudējumā simboliski jau būs Pīļu māte. Ances un Marijas pēdās tagad nāks divas jaunās dziedātājas Lote Voiska un Luka, jeb Elizabete Lukaševiča,

Nākamajā pavasarī klajā nāks Lotes Voiskas grupas „Tante gaida”  debijas albums, viņa absolvējusi Rīgas Doma kora skolas mūziklu nodaļu, kur mācījusies kopš 1. klases. Pieredzes netrūkst, baiļu no skatuves nav, Lote darbojas arī kā soloizpildītāja. Viņai ļoti patīk dejot, Voiska apmeklējusi deju studijas, Agra Daņiļēviča deju skolu Dzirnas":

„Esmu spēlējusi mūziklā „ Eslingena”, šoreiz mūziklu nodaļā paziņoja par konkursu, dažreiz skolotājiem ir informācija. Ar sešiem kursabiedriem gājām uz konkursu, taču mūzikla fināla dziesmu nebiju pārāk labi iemācījusies – vienā brīdī aizmirsu melodiju!”

Lote nav skaitījusi, bet āriju viņas Pīlēnam ir daudz, ir arī daži dueti, bet neviens kolektīvs dziedājums. Par solomateriālu jaunā dziedātāja ir priecīga, tāpat kā par iespēju dublēties ar Luku, jo abas ir skolasbiedrenes.

Luka ir piedalījusies vairākos Producentu grupas 7 uzvedumos, sākot ar rokoperu „Kaupēn, mans mīļais”, līdz ar to jūtas trupā pieņemta. Viņa saka, ka viņas iedvesma atvedot šo lomu bija Marija Naumovu. Dziedātāja ir ļoti priecīga par šī sapņa piepildījumu:

„Marija mums ir kā mamma mēģinājumos, daudz ko mums ar Loti iesaka. Tā kā esam dejotājas, mums ir savilkti pleci, viņa masē, ļoti rūpējas par mums.”

Producents Aigars Dinsbergs ir papētījis H.K. Andersena pasakas vēsturi, izrādās, tās tapšanas laikā autoram neklājās viegli. Dānijas karaliskā cenzūra darbu aizliegusi, uzskatot to par apvainojumu dzimtenei, savulaik arī Krievijas CT bija aizliegusi rādīt multeni pēc pasakas motīviem, saskatot tur ksenofobiju.  Savukārt bez aizspriedumiem dziedātāja Marija Naumova pieņēma piedāvājumu atveidot Pīļu māti jauniestudējumā “GALMS [pa]GALMĀ”:

„Izrādījās, ka Marija ir visus šos daudzos gadus sapņojusi par to, lai viņas dzīvē atgriežas pīlēns. Jau bija nosapņojusi, ka kļūs par Pīļu māti, jo ir kļuvusi par māti un savos koncertos izpilda Pīlēna dzimšanas ainu, nevarot iztikt bez asarām.”

Sadarbībā ar Jāni Lūsēnu Producentu grupai 7 šis ir jau ceturtais iestudējums, nākamā gada pavasarī taps nākamais – pasakainais mūzikls „Īkstīte” , kuram komponists sacer jaunu mūziku.

Mūzikls „Neglītais pīlēns” radies pēc toreizējā Liepājas teātra Jura Bartkeviča ierosmes, sekojot rokoperas Kaupēn, mans mīļais panākumiem. Diemžēl sākotnējā uzveduma komanda pajuka, tāpēc pie darba ķērās režisors no Lietuvas. Darbība gan palika putnu vidē, kā jau Andersenam, tomēr Lūsēns uzstāja, ka būs par maz ar dziedošo aktrisi galvenajai lomai – nepieciešama dziedātāja!

„Ļoti labi, ka šinī darbā galvenās lomas Ancei un Marijai bija labs starts. Repertuāra teātros gan vienmēr grūti iedabūt kādu no malas, bet toreiz izdevās.”

Toreiz „Neglītais pīlēns” atnesa Lūsēnam Latvijas Lielo mūzikas balvu 2001. gadā, arī par rokoperu "Indriķa hronika" Nacionālajā teātrī un "Putnu operu" Nacionālajā operā. Jānis savulaik iepazīšanos ar Māru Zālīti nosaucis par Dieva dāvanu:

„ Kā katram bērnam ir tētis un mamma, arī mēs te līdzīgās pozīcijās esam attiecībā pret kopdarbu. Tā ir laime satikt īsto cilvēku, kas saprot dramaturģiju, teātra pasauli, kura dzeja ir pietiekoši muzikāla.”

Diemžēl savulaik Liepājas mūzikla versija nav ieskaņota, līdz ar to „ Neglītā pīlēna”  mūzika ir mazāk zināma, tad nu ir iespēja to iepazīt klātienē izrādēs līdz nākamā gada februārim.