„Nāk no tautas, iet pie tautas un paliek tautā” – tas sakāms par dziesminieci Austru Pumpuri, kurai 26. novembrī 95. dzimšanas diena.  Kopš 2017. gada šo datumu atzīmējam bez pašas jubilāres, taču ir vesels pulks Austras sekotāju – Austrasbērni, jau 15 gadu darbojas Austras biedrība, joprojām notiek Austras dienas, turpinās arī Pumpures aizsāktā latviešu kopīgās dziedāšanas tradīcija dažādās norisēs un atšķirīgos mērogos. Austrasbērnu vidū daudzu kļuvuši par Latvijā atzītiem solomāksliniekiem, kuri rada paši savu mūziku, savukārt Pumpure bija tikai interprete, dziedot tā, kā dziedam mēs visi – vienkārši un brīvi.

Kādreizējais Latvijas radio 2 ziņu redaktors Ēriks Pozemkovskis Austru pirmoreiz dzirdēja koncertā Rīgā, Nacionālajā teātrī 80. gadu sākumā pirms dienesta armijā. Pēc tā pie dziesminieces iepazīties viņu aizveda Andris Mičulis jeb Prievīšu Andris, viens no Austrasbērniem. Pozemkovskis gan sākumā nespēlēja ģitāru, bet gan kokli, kurai, starp citu, apvalku darināja Pumpures vīrs, Liepājā ievērojams drēbnieks Ernests Bukševics.

Pateicoties Ērikam un toreizējai Austras biedrības vadītājai Signei Sniedzei tapusi grāmata par Austru Pumpuri (2010), kurā apkopoti laikabiedru, līdzgaitnieku atmiņu stāsti, dziesminieces intervijas, daudz fotoattēlu:

„Pēc Imanta Kalniņa dziesmu koncertiem cilvēki negribēja iet mājās, visiem gribējās dziedāt. Un tad mēs sākām dziedāt tautasdziesmas. Tā radās doma izveidot veselu koncertu,”

Šis citāts atspoguļo Pumpures aizsākto padomju apstākļiem drosmīgo tradīciju – sadziedāšanos, kura vienoja dažādas paaudzes, liekot pamatus dziesmotajai Atmodai.   

„Vistiešākajā veidā viņa ir tautas dziedātāja – es nezinu, vai viņai bija piešķirts šis goda nosaukums,” saka dziesmu teicēja Anta Eņģele. Par veikumu koncertmeistares darbā Liepājas teātrī, kur Pumpure bija muzikālā vadītāja, apmācīja mūziķus un dziedātājus, darbojās arī kā muzikālā noformētāja, saņemts tituls – LPSR Nopelniem bagātā kultūras darbiniece jau sešdesmitajos. Protams, Triju zvaigžņu ordenis un Latvijas mūzikas ierakstu Gada balva (2013) par mūža ieguldījumu.

Vispirms Anta Eņģele klausījās Žannas Bičevskas skaņuplati ar tautasdziesmām ģitāras pavadījumā, tikai pēc tam meitene ieraudzīja Austru, kas vizuāli līdzīgi dziedāja latviešu tautasdziesmas ar ģitāru:

"Mani uz Leļļu teātra koncertu aizveda mamma, paldies viņai par to. Koncertos Austra jautāja – vai kāds negribētu nodziedāt savu tautasdziesmu. Es spēlēju ģitāru kopš 7. Klases, un biju gatava uz skatuves. Savu tautasdziesmu nodziedāju a capella. Un tad Austra paņēma mani aiz rokas un nelaida atpakaļ, turpat nosēdināja. Tā paliku pie viņas uz daudziem gadiem.”

Eņģele pie Pumpures aktīvi dziedāja desmit gadus, tad sāka uzstāties uz savu roku. Brauca uz Liepāju ar vilcienu, vai stopiem, pat nepabeidza augstskolu, kur mācījās angļu valodu.

„Austra bija ļoti cilvēciska un dziedāja tā, kā dzied tautā, kā viņas vecāki. Austras tēvs bija muzikants, viņa kopš bērnības auga kopā ar tautas mūziku, un tā arī gāja pie savas tautas – nevis kā opermāksliniece, kaut bija mācījusies dziedāšanu.”

Liepājas mūzikas vidusskolā Pumpure iestājās 1945. gadā lai mācītos dziedāšanu, paralēli iestājās tautas mūzikas instrumentu klasē, kur apguva ģitārspēli, akordeonu, mandolīnu, balalaiku, kā arī mācījās kordiriģēšanas nodaļā), kuru pabeidza 1955. Gadā, kad tika pieņemta darbā Liepājas teātrī – tur aizvadīti četrdesmit darba gadi. Iznācis tur ne tikai spēlēt, bet arī dziedāt uz un aiz skatuves:

„Nevarēja redzēt pašu Austru, bet varēja dzirdēt, kā viņa dzied.”

Austrai un Ernestam savu bērnu nebija, par tiem kļuva jaunie dziedātāji, mūziķi. Pie viņiem dzīvoklī ilgu laiku, mācoties Liepājā, dzīvoja Laila Ilze Purmaliete, Signe Sniedze, naktsmājas varēja dabūt ikviens no Austrabērniem:

„Austrai bija talants uzņemt viesus, bet biju tik pārņemta ar dziedāšanu, ka, ja man jāsaka – ko mēs tur ēdām, es to vispār neatceros,”
atzīstas Anta.

„„Mēs bijām daudzi un visu laiku viens otru klausījāmies. Austrasbērni ir brālība. Tie ir cilvēki, pie kuru durvīm varu nakts vidū pieklauvēt.”

Eņģele ir viena no dalībniecēm par godu Pumpures 95. jubilejai rīkotajos koncertos, kas novembra nogalē gaidāmi Liepājā. Kā telefona sarunā pastāstīja Austras biedrības valdes locekle, radošās telpas "Austras istaba" vadītāja Inese Muižniece, Anta Eņģele Berči zālē uzstāsies 25. novembrī pulksten 18.00. Īpašs notikums gaidāms 24. novembrī pulksten 19.00, kad Berči zālē klausītājus gaidīs Ieva Akuratere, Raimonda Vazdika un Ilze Grunte, kuras kopā ar Austrasbērnu lielo, skanīgo pulku izpildīs šī gada vasarā festivālā „Trubadūrs” Rendā sagatavoto koncertprogrammu. Savukārt, 26. novembrī pulksten 14.00, tieši Austras Pumpures dzimšanas dienā, skanēs tautasdziesmas folkloras centrā „Namīns”, kur uz sadziedāšanos aicina gan Austrasbērni, gan Liepājas aktrišu folkloras apvienība „Atštaukas”, kuras dalībniece un dibinātāja bija Austra. Pēc tam Austrasbērni dosies izbraukumā, tiksies ar klausītājiem Augšlīgatnē, Cesvainē un Sēlpilī no 2. līdz 4. decembrim.

Austras biedrība izdevusi arī Pumpures dziesmu un Austrasbērnu dziesmu nošu burtnīcas, notiek Austras dienas, kuras tradīciju 1989. gadā aizsāka Tija Auziņa. Un Pumpures sekotāju pulks nesarūk, bet turpina papildināties ar jauniem ļaudīm, noteikti pārsniedzot simtu.