Mūziķis, dziedātājs, producents Atis Auzāns atzīst, ka pretēji daudziem, viņam 2020. gads bija ļoti izdevies - viņš pats savām rokām uzcēla māju un cer tās iekārtošanu pabeigt šogad. Kaut gan uz pagaidām nezināmu laiku atlikta Ata 50. jubilejai veltītā koncertturneja un Ziemassvētkos pie skatītājiem netika iecerētais muzikālais uzvedums, Auzāns ir optimisma un enerģijas pilns. Viņš piekrīt, ka piecdesmit gados vīrietim balss beidzot skan tā pa īstam labi, un ir noilgojies atkal satikt savus klausītājus koncertos.

Atis stāsta par savu ceļu mūzikā, kas no Līvāniem aizveda uz Daugavpili, lai ar pilsētas Oranžo kori pēc tam pieskandinātu visu Latviju. Tagad vien retais popmūzikas cienītājs nebūs dzirdējis par Ati Auzānu, kurš labu laiku muzicēja grupā "Baltie lāči", kopā ar brāli Jāni vadīja šovu "Dziedošās ģimenes", komponē un dzied pats, kā arī aranžē kolēģu sacerējumus un gatavo aizraujošas koncertprogrammas.

"Visā Latvijā uzskata, ka esmu izteikts latgalietis. Protams, Latgale ir manas mājas, kaut tur vairs nedzīvoju, bet radi ir palikuši. Koncertus uzskata, ka vismaz vienai dziesmai latgaliešu valodā ir jābūt, piemēram, „Rūžeņa”. Citreiz pienāk pēc tam klāt un prasa – kā tikai viena dziesma latgaliski? Jā, cilvēkiem jādod tas, ko viņi no manis gaida, ja jau asociējos ar Latgali un reti, kad ir kāds koncerts, kurā nav neviena cilvēka no Latgales."

Līvānos 1971. gada 6. janvārī dzimušais Atis Auzāns ir vecākais no trim brāļiem, viņš beidzis Līvānu mūzikas skolas akordeona klasi, Daugavpils mūzikas vidusskolu, 1990. absolvēja Daugavpils pedagoģiskā institūta Kordiriģēšanas fakultāti. Savu pirmo dziesmu viņš sacerēja jau bērnībā:

"Tas bija, kad mammai pateicu, ka jau protu spēlēt akordeonu un man vairs nevajag mācīties. Tad uzrakstīju dziesmiņu – visi tolaik bijām iebiedēti ar atomkaru kā tagad koronvīrusu, tad uzrakstīju par šo tēmu, diezgan bērnišķīgu dziesmu. Tad sapratu, ka viena lieta ir uzrakstīt dziesmu, bet otra – aranžēt un ierakstīt, lai varētu pasniegt tālāk. Kad nopirku pirmo sintezatoru, sākās pirmie aranžēšanas mēģinājumi."

Daugavpilī Atim pavērās plašs darba lauks, viņš darbojās vairākos ansambļos vienlaicīgi, vairākus pats vadīja, ķērās pie aranžēšanas un kompozīcijas, mācījās dziedāt. 20. gs. 90. gadu vidū viena

"Pirmā kasete man bija franciski – nezinu, vai Latvijā kādam tā ir, varbūt mammai uz plaukta stāv. Nākamā 1996. gadā bija kasete "Tevis dēļ". Kad vērtēju savu vokālu toreiz, man to grūti uztvert normāli, varbūt vajadzētu visu pārdziedāt, bet tas bija laiks, kad es sāku mācīties dziedāt, un man bija paveicies ar dažiem skolotājiem. Jā, tas ir viens no maniem atskaites punktiem."

2000. gadā mūziķis Daugavpilī izveidoja pats savu studiju „Skaņuraksti”, kur darīja itin visu – komponēja, aranžēja, ieskaņoja, sprauda vadus, deva padomus, paralēli skolās mācīdams bērniem dziedāšanu. Vienubrīd Auzāns vienlaikus vadījis deviņus vokālos ansambļus, turklāt trīs no tiem bija Ilūkstē, trīs – Vabolē un trīs – Daugavpilī. Savu daudzpusīgo talantu mūziķis apliecināja arī grupā "Baltie lāči".

"Pie manis atbrauca Andris Baltacis, kurš bija norakstījis un no krievu valodas pārtulkojis dziesmu "Mātēm", un teica, ka vajadzīgs aranžējums. Ierakstīju viņa balsi, kaut kādus akordus un aizsūtīju Andri kafiju dzert. Un pēc stundas bija gatavs aranžējums."

Pateicoties šovam "Kori kari", 2008. gadā Ati Auzānu iepazina un iemīļoja visa Latvija. Kopš tā laika viņš nenogurstoši koncertē, aranžē, uzstājas lielākos un mazākos koncertos, tos arī pats producē kā Eduarda Rozenštrauja dziesmu programmu un koncertu "No četriem novadiem austs" u.c. Par aizgājušo gadu, par spīti koncertu trūkumam, Atis nesūdzas, jo ceļ māju savai ģimenei pats savām rokām.