Šoreiz ciemojamies pie mūziķa, dziedātāja un dziesmu autora, jubilāra Ivara Rutmaņa Cēsīs. Viņa dziesma "Paņemt tevi aiz rokas", kā stāsta, joprojām skan kā pirmais kāzu valsis, un ar to arī Ivars 1983. gadā kāpa uz mūsu estrādes mūzikas lielās skatuves. Taču patiesībā Ivara favorīts ir smagais roks, un savu pirmo grupu, pabeidzis Cēsu mūzikas vidusskolu, viņš izveidoja pagājušā gadsimta 70. gadu beigās. Dziedāja, spēlēja ģitāru – vispirms basa, tad solo, sāka sacerēt dziesmas. Uz mūsu tikšanos Ivars līdzi bija paņēmis arī senas ar mūziķa gaitām saistītas fotogrāfijas, kā arī Drošības komitejas Cēsu rajona nodaļas rīkojumu, kuru parakstījis biedrs Pētersons.

Šoruden, 6. oktobrī Ivars Rutmanis nosvinēja savu apaļo 70. Jubileju, taču ne izskatā, ne dzīvespriekā gadi nav jūtami. Mūziķis brauc ar velosipēdu, apmeklē sporta zāli un, protams, gūst pozitīvas emocijas darbā – Dzērbenes un Ērgļu mūzikas skolā, kā arī savā ģitāristu studijā. Un joprojām ik dienu Rutmanis spēlē ģitāru. ..

"Cēsu mūzikas vidusskolā izveidojās ansamblis "Kaprīze", kur parādījās arī mana balss. Piedalījos kultūras namā rīkotajos vokālistu konkursos. Esam tikušies ar tādu personību kā Jānis Blūms, viņš mums rādīja, kā to lietu organizēt, grupas "Menuets" darbaudzinātājs. Tie bija man paši pirmsākumi. Pieredzi guvu, spēlējot Cēsīs kopā ar Haraldu Sīmani, iepazinu, ko nozīmē rokmūzika. Paralēli mācījos dziedāt pie privātskolotājiem. Savas idejas sāku virzīt Vecpiebalgas kultūras nama ansamblī 1978. gadā. Ļoti nopietns ansamblis, kas gāja pret iekārtu, spēlējām arī emigrantus."

Kopā ar Ivaru Rutmani Vecpiebalgas kultūras nama ansamblī muzicēja Gints Klūga, Zigurds Ziediņš un Jānis Platacis, dziedāja Ivars pats un Agrita Lācgalve. Vēlāk – Viesturs Stepe, Zigfrīds Muktupāvels, Māris Eltermanis un citi. Nosaukumu "IR" toreiz neatļāva pieņemt.

Divus gadus pēc kārtas Vecpiebalgas ansamblim tika piešķirta A kategorija, proti, tiesības uzstāties pa visu Latviju, taču 1981. gadā Rutmaņa grupu uz pusgadu diskvalificēja pēc tam, kad 17. novembrī rajona kultūras nodaļas padomes sēdē tika ziņots, ka kolektīvs deju vakaros un tradīciju pasākumos sistemātiski atskaņojis neapstiprinātu repertuāru. Tad Ivars ar savām dziesmām devās uz Latvijas radio, kur no 1984. līdz 1986. gadam tapa virkne ieskaņojumu „Tikai vienam nepalikt”, „Cik ilgi līs”, „Trauslās lapas”, „Sarkanā roze” un cit8i, debitējot ar valsi „Paņemt tevi aiz rokas” – 12. vieta „Mikrofona ‘84” aptaujā.

"Paņemt tevi aiz rokas – to izjūtu caur sevi, cik labi būtu tā nodzīvot savu mūžu. Kad sacerēju šo dziesmu ar Edgara Braža dzeju, biju precējies un domāju par to, kā dzīvi nodzīvot tā, lai tā būtu skaista un laimīga."

Sekoja darbs ansamblī „Lāčplēsis” un atgriešanās Cēsīs, atjaunojot grupu ar nosaukumu „IR”. savukārt 1989. gadā grupas "IR" un Ivara izpildītā ģitārista Igora Krilova dziesma Sadosimies rokās ierindojās 10. vietā "Mikrofona" aptaujā.

"Nav dienas, kad es nepaņemtu ģitāru. Man jau nav jāskrien un citiem kaut kas jārāda, bet emocionāli es no tā ļoti uzlādējos. Nelaist iekšā to, kas tev neatbilst, atstāt to ārpusē, teikt tikai labus vārdus, negatīvo sevī ielaist pēc iespējas mazāk, un darīt to, ko to gribi – tie ir dvēseles uzdevumi, un tad nebūs maisi zem acīm."