Ja Dailes teātrī Jānis Paukštello atveidojis vairāk nekā 70 varoņus, no kuriem augstākais sasniegums bija Jāzeps Raiņa lugā „Jāzeps un viņa brāļi”, tad viņa izpildītās dziesmas neviens nav skaitījis. Iniciators tam, ka aktieris kļuva par dziedātāju, bija Raimonds Pauls, kura „Cielaviņa” ar Leona Brieža dzeju skan ikvienā Paukštello koncertā. 26. martā Jānis nosvinēja nozīmīgo 75. jubileju, un viņa uzstāšanos grafiks joprojām ir tikpat spraigs un piepildīts kā dziesmu repertuārs.

Ceļš uz skatuvi, pie dziesmas nav bijis tas taisnākais:

„Es piedzimu nevis laimes kreklā, bet kažokā. Ragavās, pusceļā uz slimnīcu.”

Paukštello ģimenē bija četri bērni, ģimenes galva bijis puspolis, puslietuvietis pēc tautības, Latvijas pilsonību ieguva 1936. gadā, strādāja celtniecībā. Jāņa mamma dzimusi Raunā, ģimenes ligzda vīta Jaunpiebalgā, strādājot daudz dziedāja.

„Kad mans tēvs iedzēra, ko darīja reti, tad lūdz nodziedāt savu mīļāko dziesmu Paliec sveika, baltā bērzu birze, un tad viņš raudāja. Mūsu ģimenē dziedāja visi.”

Palsmanes internātskolā Jānis ieguva palamu Pauks, pateicoties dziesmiņai no lugas „Pauks un Šmauks” – „uz augšu pacelt ķepiņas…”, ko dziedāja ar savu skolas draugu Jāni Bebrīti. Dziedāts un dejots arī Murjāņu sporta internātskolā, kur arī strādāja lieliski pedagogi – dziedošais aktieris uzskata, ka viņu dzīvē pavadījusi providence un sauc sevi par veiksminieku, jo sastapts daudz labu cilvēku.

„Mani aizsūtīja uz internātskolu, jo biju nevaldāms. Enerģija lauzās ārā: kaut vai ganos iet, tikai ne mājās sēdēt, prasījās pēc brīvības!”

Murjāņos bija labs matemātikas skolotājs, jauneklis iestājās Latvijas Valsts universitātes Ekonomikas fakultātē. Draugi Jāni pierunājuši aiziet uz Kinoaktieru studiju, kur bija izsludināta uzņemšana – uz 22 vietām pieteicās 800 gribētāju. Gadu mācījies, Paukštello 1970. gadā tika iesaukts armijā, un pēc diviem dienesta gadiem Jānis turpināja studijas jau Teātra fakultātē. Dailes teātrī viņš sāka strādāt 1974. gadā, bet dziedošu lomu nav bijis sevišķi daudz. Tikmēr to, kā Paukštello dzied, visa Latvija novērtēja 1975. gada filmā „Mans draugs – nenopietns cilvēks”, kur Jānis dziedāja duetā ar Ēvaldu Valteru, savu teātra krusttēvu.

Dailes teātra dziedošais kolēģis Ivars Kalniņš ierosināja piepelnīties. Kalniņš prata arī spēlēt ģitāru, jaunekļi sāka koncertēt pa malu malām. Pievienojās Varis Vētra un Andris Bērziņš, un atraktīvajam aktieru kvartetam uzradās nosaukums „Mūžīgais unisons”. Pēc debijas LTV viņus ievēroja komponists Raimonds Pauls. 1980. gada nogalē televīzijā tapa atraktīvs Vecgada uzvedums ar Raimonda Paula un Leona Brieža dzeju – „Bez mīlestības nevaru nekā”, kur Paukštello dziedāja jau solo, dziesmu „Rozīt mana, nātru dārzā”. Tā iekaroja 4. vietu „Mikrofona” aptaujā, bet 1982. gadā aktieris uzvarēja aptaujā ar dziesmu „Cielaviņa”.

 „Viss, ko esmu darījis radio un televīzijā, saistībā ar dziesmu, mūziku, ir, pateicoties Raimondam Paulam. Un tikai pēc tam ir viss pārējais, pakārtots. Pauls ir arī mans glābējs grūtos brīžos, ar pāris teikumiem cēlis manī augšup.”

Tieši Maestro 20. gs. 90. gadu beigās saveda kopā Jāni un viņa Dailes teātra kolēģi, dziedošo aktieri Hariju Spanovski. Tas nekas, ka draugi viņi nebija, balsis lieliski saskanēja. Harija mamma, Operetes teātra aktrise Inta Spanovska ieteica Jānim palaist viņas dēlu solīti pa priekšu uz skatuves. Tā arī notika, un duets „Aktieru balle” izdeva 3 albumus, koncertos piedzīvojot fenomenālus panākumos. „Labāka aktieru dueta Latvijā nav bijis,” uzskata Paukštello.

Aktierim izdoti vairāki soloalbumi, sākot ar 2000. gada Raimonda Paula dziesmu albumu „Tev, mana labā”. Izveidojusies sadarbība ar Gaiti Lazdānu, Lailu Ilzi Purmalieti, dziedātāju Inetu Rudzīti, ar Juri Ostrovski tapusi kopīga programma „Latgaliski ar Jaunpiebalgas akcentu”. Daudz koncertu laukos, kur Jānis ar gandarījumu dalās ar publiku dzejā un dziesmās, kuras regulāri skan LR2 ēterā:

„Domāju, ka Latvijas Radio 2 ir ļoti būtiska mūsu kultūras sastāvdaļa, jo daudz esmu bijis laukos, un visi saka, ka cilvēki klausās Radio 2 un var izturēt smago darbu laukos. Saku jums paldies no visiem latviešiem laukos.”