Arī šajā raidījumā turpinām apskatīt jautājumus par ēkas siltināšanas iespējām un darba gaitu. Būs arī ieskats par mājas lieveņa/terases izveidi, lai tā būtu ilgtspējīga, praktiska un estētiska. Raidījumu klausieties audio pielikumā.
1.jautājums. Stāvbaļķu māja celta 1922.gadā. Oriģināli no ārpuses bija apmesta. Zem loga mainot baļķus, vienai mājas pusei uzlikts putuplasta siltinājums. Pārējām trim pusēm siltinājums nav likts. Esmu dzirdējusi, ka putuplasts nav piemērots koka mājām. Jautājums par mājas siltināšanu no ārpuses un piemērotiem materiāliem. Meklēju risinājumu, kas nodrošinātu mājas siltumu un arī estētisku izskatu. Šobrīd apmetums vietām ir nobiris, redzams koks. Māja no iekšpuses ir siltināta ar akmens vati.
2.jautājums. Vēlos izbūvēt apdzīvojamu koka stāvbūves otro stāvu un siltināt jumtu bez plēvēm. Mani ir divi varianti.
1. Starp falcprofilu un spāri atstāt aptuveni 5cm gaisa spraugu, skrūvēt kokšķiedras pretvēja plāksnes. 20cm mīkstās kokšķiedras plāksnes vai arī starp plāksnēm izveidot gaisa spraugu, kuru piebērt ar ekovati. 2. Kokšķiedras plāksnes stiprināt pie otrā stāva statņiem un pažobeļu grīdas noklāt ar ekovati. Abos variantos auksto bēniņu grīda tiktu siltināta ar beramo vati. Bažas rada jumta metāla konstrukcija, uz kuras noteikti veidosies kondensāts. To plānoju mazināt ar gaisa plūsmu no jumta vēja kastēm tālāk uz bēniņu daļu, kurā izveidotas trīs vēdināmās atveres. Kores ventilācija nav iespējama jumta konstrukcijas dēļ. Kā visu izdarīt veiksmīgāk?
3.jautājums. Plātņveida pamati. Paredzēta siltā grīda. Vai siltinājumam zem plātņveida pamatiem pietiks ar 100mm ekstrudētā putupolistirola? Siltās grīdas biezums paredzēts 10cm. Kā veidot siltās grīdas konstrukciju?
4.jautājums. Par mājas lieveni. Kā to veidot? Vai no koka karkasa uz izbetonētiem stabiņiem? Vai betonēt visu plakni kas kalpos kā lievenis? Iepriekš šajā raidījumā Jūs minējāt, ka tāda veida betona joslas blakus mājai rada problēmas, jo mitrumam nav kur palikt. Kāds risinājums būtu ilgmūžīgāks?
5.jautājums. Projekta grīdas „pīrāgs”: blietēta smilts ar granti vai šķembām, 160mm ķieģeļu stabiņš, jumta pape divās kārtās, 25mm paliktnis uz ķieģeļu stabiņa, 40x100 gulšņi, 29mm dēļu grīda. Kādus materiālus un tehnoloģiju izvēlēties neveicot grīdas demontāžu? Putu polistirola grafīta granulas vai izvēlēties kādu no beramās vates veidiem? Ko grīdā varētu iepūst veicot urbumus?
6.jautājums. Zem mājas 2m pagrabs. Pagrabā no grīdas spiežas ūdens. Tagad ir augsts gruntsūdens, bet tā nav katru gadu. Ko darīt , lai novērstu šo problēmu?
7.jautājums. Māja celta no gāzbetona 1989.gadā. Apmūrēta ar ķieģeļiem, starpā bērti izdedži. Vai vērts siltināt? Vai būs atdeve? Ja jā, kā to paveikt?
8.jautājums. Par materiālu izvēli un hidroizolāciju. Koka karkasa moduļu vissezonas māja. Vēlos izbūvēt sanitāro mezglu. Esmu izlēmis sienas neflīzēt, bet izlīmēt ar flizelīna vai vinila tapetēm. Vannas istaba ir izšūta ar mitrumizturīgo rīģipsi 2 kārtās. Salaiduma vietas apstrādāt ar mitrumizturīgo špakteli. Paredzēta laba ventilācija. Logu nav. Siltā grīda. Vannas istabu paredzēts izmantot tikai vasaras mēnešos. Vai ir nepieciešams veikt hidroizolāciju visā telpā, ja līmē flizelīna/vinila tapetes? Sliecos ar hidroizolāciju apstrādāt tikai grīdu, krānu izvadvietas un visus stūrus. Vai tas ir pareizi?
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X