LSM ziņās: Daudzstāvu mājā ap logiem veidojas pelējums. Ko iesākt

Raidījumu klausieties audio pielikumā. Šoreiz vairāk jautājumu par ēkas siltināšanas iespējām un materiāliem.

1.jautājums.Veca, apmesta stāvbaļķu māja. Gribam siltināt no iekšpuses. Domājam likt 100mm fasādes akmens vati, armēt un apmest. Vai tā var darīt?

2.jautājums. Mājas ārsienas no 250mm keramzīta blokiem. Domāju siltināt ar 150mm minerālvati, tad vēja barjera, latas škirtkārtai un koka apdare, ar vertikāliem trīnītī piestiprinātiem dēļiem. Kā labāk veidot karkasu vatei? Vai vienu ar 150mm platiem dēļiem, vai labāk veidot režģveida? Vai arī aizstāt ar metāla karkasu ar Z, T profiliem. Kas būtu finansiāli izdevīgāk?

3.jautājums. Mājas fasādes siltināšanas un atjaunošanas process. Māja celta 1985.gadā, no 30cm gāzbetona. Ir divas piebūves, guļamistaba un priekšnams - sienu biezums 15cm. Visa māja apšūta ar baltajiem silikāta ķieģeļiem (uz kantes). Starp esošajiem materiāliem gaisa sprauga aizpildīta ar stiropora bumbiņām. Turpinājumā vēlos atjaunot fasādi, kā arī papildus siltināt. Vai siltinot ķieģeļu ārsienu, ar 10cam akmens vati, uzlabosies kopējā siltumcaurlaidība, jo netiek siltināta tieši gāzbetona siena? Ir dzirdēti dažādi viedokļi.

4.jautājums. Vēlos siltināt 1957.gadā būvētu koka māju, kura apmūrēta ar ķieğeļiem. Vai ķieğelis jāņem nost un jāsiltina koka konstrukcija, vai arī siltinājumu var likt virs ķieğeļa? Ar kādu materiālu labāk siltināt šādu ēku, lai tā būtu elpojoša un energoefektīva?

5.jautājums. Mantota somu koka stāvbūve, celta 1960.gadā Tā apmūrēta ar baltajiem ķieģeļiem,  starp ķieģeli un koka stāvbūvi ir apmēram 3-5cm gaisa sprauga. No iekšpuses sienā un griestiem veco laiku rīģipsis, pieskrūvēts pie stāvbūves, bez plēves. Kā pareizi siltināt? Domājam no iekšpuses likt koka spundētos dēlīšus un no ārpuses baltos ķieģeļus, tad apmest. Ar ko sākt un kāda būt pareiza darbu secība? Plānojam siltās grīdas. Vai būtu pareizi uz grunts likt parastu plēvi, tad 50mm ekstrudēto putuplastu, stiegrojuma režģi, caurules un pēc tam 7cm sauso betonu?

6.jautājums. Jaunbūvē ierīkoju apsildāmās grīdas. Celtnieks ieteica virs siltināto grīdu "pīrāga"  izmantot sauso grīdas  segumu. Tas esot ļoti līdzens un uz tā var klāt gan flīzes, gan laminātu. Vai tas būtu pareizs risinājums? Vai šis materiāls vada tik pat labi siltumu kā "slapjais" betons?

7.jautājums. Ir doma nosiltināt pirmā stāva grīdu. Paneļu pārsegums, apakšā pagrabs, grīda ļoti vēsa. Vai var siltināt ar ekovati? Vai vajag likt plēves, hidroizolācijas materiālus? Ja jā, tad kādus un kādā secībā? Plānojam 28mm dēļu grīdu.

8.jautājums. Dzīvojam pēdējā stāvā, daudzstāvu mājā. Ap logiem un istabas stūros spēcīgs pelējums, no logiem tek ūdens. Ko darīt, ko pielietot?

9.jautājums. Daudzīvokļu māja, pirmais stāvs, virtuvē sienas nosiltinātas ar pretvēja kokšķiedru plāksnēm, stūrī pie griestiem ir parādījusies plaisa. Ārpusē, cauri sienai līdz virtuvei, metāla ventilācijas restīte. No virtuves puses celtnieki nav ielikuši ventilatoriņu, Ko darīt ar plaisu, kā to  likvidēt? Vai pie vainas ir neierīkotais ventilatoriņš?

10.jautājums. Ir uzbūvēta vienstāvu koka karkasa ēka, kura no fasādes puses ir apšūta ar 35mm biezām kokšķiedras pretvēja plātnēm. Šogad nesanāca uzstādīt ventilējamo fasādi, kā rezultātā, lietus, sniega un vēja ietekmē uz šīm plātnēm ir parādījusies pelējuma sēnīte. Vai uzstādot ventilējamo fasādi problēma tiks atrisināta? Vai arī būs jāveic citi preventīvi pasākumi, lai šo pelējuma sēnītes izplatīšanos likvidētu vai apturētu?

11.jautājums. Vai stikla pudeles var izmanto kā siltinājuma materiālu? Piemēram, grīdā vai bēniņos uz melnās grīdas?