Raidījumu klausieties audio pielikumā. Kā rīkoties un uz ko jāvērš uzmanība, ja āra pagrabā sūcas un krājas gruntsūdens? Piedāvājam būveksperta padomus par materiālu izvēli un pagraba hidroizolācijas ierīkošanu.

1.jautājums. Pagrabs celts padomju laikā no betona blokiem (griesti, sienas, grīda). Pagrabs pa pusei zem zemes, otra puse virs zemes. Bloki apklāti ar augsni apaļā formā. Starp betona blokiem ir aptuveni 1,5cm platas spraugas. Tās vietām aizpildītas ar cementu. Lielākā daļa no spraugām ir izbirušas. Ūdens nāk pa apakšējām spraugām, pa augšējām minimāli. Apkārtējā vide sētā nav slīkšņaina, parasti viss ir sauss. Tikai lietus laikā, kad sakrājas peļķes. Tomēr pagrabs vienmēr ir mitrs. Uz griestiem parasti lielas ūdens lāses. Virs pagraba apaļa keramiskā caurule, kas izskatās pēc neliela skursteņa. Ūdens uz grīdas parasti sakrājas līdz potītēm. Vai ir kaut kādi šim nolūkam piemēroti hermētiķi ar ko aizpildīt spraugas, lai ierobežotu ūdens iekļūšanu pagrabā?

2. jautājums. Simtgadīga guļbūve. Pirmajā stāvā virs pagraba gribu izbūvēt silto grīdu. Pagrabam koka pārsegums. Starp sijām iebērts kaļķa un gružu maisījums, koka grīda. Kāds grīdas „pīrāgs” būtu jāveido, lai netiktu sildīts pagrabs?

3.jautājums. Māja uzbūvēta no 300mm gāzbetona blokiem. Siltināta ar 150mm cieto akmens vati. Katra plāksne ir pielīmēta ar līmēšanas javu un papildus nostiprināta ar pieciem 280mm gariem fasādes dībeļiem. Pēc tam stiegrota ar to pašu javu iestrādājot stikla šķiedras sietu. Vai šo visu iepriekš nogruntējot drīkst apmest ar parastu cementa-kaļķa apmetumu?

4.jautājums. Vēlos izveidot guļbūves mājai ventilējamo fasādi. Saprotu, ka labāka ir 3cm gaisa sprauga, bet pārsvarā pieejami 2,5cm kokmateriāli. Vai var ventilējamo gaisa spraugu izveidot no 2,5 cm vai labāk pasūtīt 3cm biezus kokmateriālus?